Veselam
Dzīvesveids

Pirtniece: “Senākos laikos pirts rituāli nebija populāri”0

Foto – LETA

Agrāk pirts kā nepieciešamība

Latviešiem pirts izsenis ir bijusi vieta, kur ne vien mazgāties, bet arī runāties ar Dievu, precīzāk sakot, tāda kā sava veida baznīca, uzskata pirtniece un „Pirts skolas” pasniedzēja Vineta Saulīte. Taču, protams, pati pirts misija ir vienkāršāka un praktiskāka. Tie daudzie paaudžu paaudzēs iecienījuši pērties un tādējādi atsvabināt ķermeni no dienas smaguma. Tā vai citādi, ir jāapzina nianses, kas būtu jāievēro pirms došanās uz pirti.

Sākot savu stāstījumu par pirts rituāliem, Vineta Saulīte vispirms iepazīstina ar to, kas tie tādi vispār ir. „Cik esmu interesējusies, jāteic, ka senākos laikos tie nebija populāri,” viņa atklāj. „Cilvēki savā laikā negāja uz pirti izbaudīt kādus rituālus – tolaik pirts tradīcijas bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Ja tā bija reize nedēļā, kad ģimene gāja pirtī mazgāties, tas pats bija tāds īpašs notikums. Tāpat lieli godi un svētki bija bērniņa nākšana pasaulē. Arī jau skumjāka reize – cilvēka aiziešana no dzīves – bija saistīta ar pirti.”

„Šobrīd katrs pirtnieks izveidojis savus rituālus,” turpina Vineta Saulīte. „Jā, parasti, kaut kas lielākā vai mazākā mērā saskan ar dabas ritumu un ritmu. Ir pavasara, vasaras, rudens un ziemas saulgrieži un saulstāvji – tad var piemērot pirts rituālu šiem dabas ritmiem. Tāpat pie rituāla var pieskaitīt tās pašas zināmās, nu jau popularitāti iegūstošās un par modes trendu kļuvušās pirtīžas, ko taisa mazam bērniņam.
Lielākoties cilvēki uzskata, ka tā ir saru dzīšana, bet īstenībā tas viss ir daudz dziļāks un nozīmīgāks par pašu fizioloģisko procesu. Pirtīža vispār ir tādas laipas likšana laimīgam liktenim. Tās virsuzdevums ir piesaukt bērnam augstākos spēkus, kas sargātu un vadītu viņu garajās dzīves gaitās. Un bezgala svarīgi jau ir tas, ka ar pirtīžu tiek pabeigta bērna un mātes enerģētiskā atdalīšanās, ar to apliecinot, ka abi vairs nav viena, bet gan divas atsevišķas dvēseles, kad katrai ir savs liktenis.

Un tikai treškārt tā ir arī saru dzīšana. Tā ir bērna ķermeņa attīrīšana no grūtniecības laikā izveidojušās sierveida kārtiņas ar medicīnisko nosaukumu verniks. Un tas ir fizioloģisks process, kas arī piedien rituālam. Bet galvenie ir tie pirmie – tas nākotnes radīšanas virsuzdevums. Proti, sargāt un vadīt nākotni. Otrs svarīgākais uzdevums ir tā mātes un bērniņa atdalīšanās.

Jāsaka paldies Aelitai Vildei-Batņai, aromterapijas speciālistei, pirts skolas „Lielzemenes” vadītājai un pasniedzējai, kas youtube izvietojusi video par to, kā notiek pirtīža viņas pirtiņā. Un ir arī dūla, kura uzrakstījusi grāmatu par to, kā tam visam jānorit. Arī Ilze Jansone savā mazajā grāmatiņā par pirtniecību un dziedināšanu „Dziedniecība un zintniecība pirtī” nedaudz pieskārusies pirtīžām. Es domāju, ka ikviens pirtnieks vai pirts meistars to piekopj, ieliekot iekšā arī daļiņu sevis, savas sajūtas un zināšanas.”
Galvenais – radīt telpu, kur cilvēks jūtas brīvs

Pēc Vinetas Saulītes teiktā, neviens meistars ar savu piekopto rituālu otru pirtnieku neatkārto. „Es pati eju pie pirtniekiem un zinu, kā ir,” viņa turpina. „Un tāpēc runāju par saviem rituāliem, ko es taisu pirtī vai uz kuriem es aicinu cilvēkus. Ja man prasa, cik bieži vispār jāiet pirtī, es saku: kā minimums vajadzētu piecas reizes gadā. Visos saulgriežos, saustāvjos (rudenī, pavasarī, vasarā, ziemā). Un pirms savas dzimšanas dienas. Un šie tad četri rituāli, un piektais – dzimšanas dienas – rituāls man ļoti patīk arī pašai.

Ko es saviem pirtsmīļiem piedāvāju? Pieminētās pirtīžas. Un tad vēl tādu rituālu kā līgavas muguras mazgāšana laikā, pirms līgava iziet pie vīra.

Un kas tādā rituālā ir? Rituāls pats par sevi, ja paskatās internetā, ko rituāls nozīmē, – tas ir cilvēku darbību kopums, kas parasti tiek izpildīts ar simbolisku ievirzi.

Ja mēs runājam par pirti, par pirts rituāliem mūsdienās, es nepretendēju uz guru, bet uz savu pieredzi un zināšanām, uz to informāciju, ko es saņemu. Mani pirts rituāli ir tas, kā es tos jūtu. Un jūtu, pamatojoties uz tām pamatvērtībām, kuras latviešiem ir trīs. Tātad Dievs. Tātad Daba. Tātad Darbs.

Tas, ko mēs katrs pirtnieks liekam tur iekšā, ir katra pirtnieka meistarība, zināšanas, prasme, sajūtas. Un, manuprāt, galvenais ir telpas radīšana. Spēja radīt pirtsmīlim tādu telpu, kurā viņš jūtas brīvs un atraisīts, kurai uzticas, kurā pirtsmīlis grib strādāt. Es noteikti neesmu tas pirtnieks, kurš pirtsmīļa vietā izdarīs to, kas viņam pašam ir jādara.

Es teiktu tā, ka 100% gadījumu uz pirti jānāk ar mērķi. Un katram pirtsmīlim ir savs mērķis, tāpat tāds ir arī katrai pirtiņai. Es nekad nejautāju, lai pirtsmīļi šo mērķi pasaka man. Es viņiem saku: ja jūs vēlaties, varat to pateikt skaļi, tad es to zināšu, bet, ja ne, droši paturiet pie sevis, un lielākā daļa tā arī izdara.

Nākot uz pirti, pirtsmīlim vispirms ir jāapzinās, ko viņš, bet ko ne. Un jāpieņem lēmums, ka viņš tiešām darīs to, lai sasniegtu savu mērķi. Un tad jau noteikti sekos rīcība.
Pirts – latviešu psihoterapija

Pirts rituāls ir kā tāds trigerīts, kā tāds palaidējmehānisms. Kā tāda apzināšanās, pirmkārt. Otrkārt, palaidējmehānisms procesiem, kas turpināsies pēc tam, ja cilvēks izvēlēsies aktīvu rīcību un izšķirsies, ka viņš tiešām to grib darīt. Proti, lielākai daļai ļaužu bilde neiet kopā ar audio. Cilvēki daudz runā vienu – ko gribētu, ko darīs, ko iesāks, ko mainīs, bet reālajā dzīvē, es teiktu, viss paliek tukšu frāžu līmenī.
Pirtnieks psihoterapeits Juris Batņa uzsver, ka pirts ir latviešu psihoterapija. Un es tam pilnībā piekrītu. Es pati četrarpus gadus esmu gājusi psihoterapijā un zinu, ko pirts nozīmē. Un tādējādi varu apgalvot – pirts ir latviešu psihoterapija tādā izpratnē, ka tā noteikti pavairo darbaspējas. Un tie ir visi četri pasaules vai planētas radīšanas pirmelementi: uguns, ūdens, gaiss un zeme. Plus augi, plus tā telpa, ko spēj vai nespēj radīt pirtnieks.

Var aiziet uz pirti pie pirtnieka, kurš pēc noteiktas tehnikas nopērs. Citreiz tas arī ir vajadzīgs.

Un tomēr būtiskākais ir šie dabas elementi. Augi. Pirtnieka spēja radīt telpu un māka vadīt enerģiju cilvēkam vajadzīgajā virzienā.

Pirtnieks nevar izlemt, kas cilvēkam ir vajadzīgs. Katrā ziņā labāk izvairīties no pirtniekiem vai meistariem, kas saka: tev vajag to vai citu. Viņš nevar zināt. Katrs pats šajā pasaulē ir vienīgais, kurš zina, kas viņam ir vajadzīgs.

Ir trīs svarīgi ieteikumi, kas būtu jāievēro katram pirtsmīlim.
1. Pirtī iesaku iet vismaz piecas reizes gadā.
2. Cilvēkam pašam jāzina, ko viņš grib.
3. Ejam pirtī un mācāmies pirts kultūru. Tā ir skaista kultūra. Tā ir tāda kultūra, kas palīdz visos četros līmeņos: fiziskajā, mentālajā, emocionālajā un garīgajā līmenī.”
Vinetas Saulītes ieteiktais pirts rituāls

Lūdzām, lai pirtniece daudzmaz izklāsta kādu vienu savu pirtī iešanas rituālu. „Pateikšu tādos lielos vilcienos maziem vagoniņiem,” viņa pajoko. „Kādreiz man jautā, kāpēc tieši pie manis ir jānāk pēc pirts rituāla, ir taču tik daudz citu pirtnieku! Tad es atbildu: nav tev pie manis jānāk. Es nevienam nesaku, ka jānāk tieši pie manis. Bet atnāc, apskaties, sajūti, saklausi, kā ir, un tad tu varēsi pieņemt lēmumu, esmu tava pirtniece vai neesmu. Bet, kas attiecas uz rituālu, es drīzāk to nosauktu par procedūru.

No kā sastāv pirts procedūra? Var paskatīties internetā ikvienu pirti, kurai ir mājaslapa. Viņi visu ir ļoti smalki un smuki aprakstījuši, kas tur ietilpst. Un klasiskā pirts procedūra vai rituāls sastāv, teiksim, no tādiem četriem lieliem blokiem. Pirmais – tā ir saruna. Bet es visu savu pirts rituālu varu apzīmēt ar vienu vārdu – saruna. Un tā ir gan mana saruna tieši ar pirtsmīli, gan viņa saruna pašam ar sevi. Šī saruna notiek visas šīs četras stundas, kamēr noris pats pirts rituāls. Jo tā ir pirtsmīļa saruna ar to, kas viņam ir apkārt. Tā ir saruna, arī pats pēršanas process ir saruna. Lūk, pirts iešanas pasākums, kas plus mīnus aizņem trīs četras stundas. Sākumā ir saruna, tad ir izsildīšanās uz lāviņas un sarunas turpinājums. Es niansēs nestāstīšu, jo tad tas būtu jau intīmi. Nākamais posms ir ķermeņa noskrubēšana ar dažādiem augu maisījumiem un meditācija, kas jau ir tāda emocionālā un prāta ķermeņa noskrubēšana. Trešais posms ir pēriens. Tas var būt tehnisks pēriens, var būt arī enerģētisks pēriens. Bet ar to vajag būt ļoti uzmanīgiem.

Vispirms pirtniekam ir jāiepazīst cilvēks. Tāpat jāievēro Dieva un Visuma likumi un jāapzinās, kā pirts cilvēku ietekmēs. Vārdos to nevar izskaidrot – tās ir zināšanas. To, kā tas notiek, es nekur neesmu mācījusies. To esmu saņēmusi sarunās ar Dievu, ar Visumu.
Kas īsti ir enerģētiskais pēriens

Kas ir enerģētisks pēriens? Visi piedāvā enerģētisku pērienu. Ja parunā ar pirtniekiem, kas ir enerģētisks pēriens, maz tādu, kas vispār var noformulēt, kas ir enerģētika. Tiek jaukta enerģija ar enerģētiku. Tās ir Dieva zīmes, ko mēs katrs ar to saprotam. Tas ir pēriens, un pēcāk tiek uzlikta ķermeņa maska. Vai tā ir ķermeņa palutināšana ar kaut ko garšīgu, saldu. Ar ķermeni pabarojošu. Tas var būt gan medus ar ogām, tie var būt arī māli vai vēl kaut kādas maskas atkarībā no pirts mērķa, gan no tā, kāds ir cilvēks.

Man, piemēram, daudzi pāri nāk uz pirtiņu. Tas ir tāds kā pāru rituāls. Vīrs un sieva, draugs un draudzene. Tad tas pēdējais posms ir savādāks.

Ja tas ir tehniski, tad tas ir tas, kas pirtī notiek uz lāvas. Lāvas telpā tā ir izsildīšanās, skrubēšana, tas ir pēriens un tā ir ķermeņa maska. Tas tīri tā tehniski.

Un ko vajadzētu ievērot pēc tam, kad uzlikta ķermeņa maska?

Nav nekā būtiska.

Cilvēks vienkārši, relaksējas, atpūšas un dodas projām no pirtiņas. Vai nu relaksējas un atpūšas, vai nu tieši uzlādējas. Tas ir atkarīgs no tā, ko viņš vēlas.

Un kā tā uzlādēšanās notiek? Tiek izmantoti citi augi, citas slotas, citi kontrasti, atvēsināšanās procedūras. Ja, piemēram, cilvēks nāk uz pirti darbdienas rītā un pēc tam viņam jāiet uz darbu, nekādu relaksējošo procedūru viņš negribēs. Viņš tieksies pēc uzmundrinošas procedūras. Un te arī pirtnieka meistarība ir tā. Pirtsmīlis no pirts var aiziet enerģētiski uzlādēts, nevis tāds, ka gribas uzreiz iet mājās un likties gultiņā iekšā.
Pirtniekam svarīgi iepazīt sevi

Tātad pirtniekam tas viss ir jāzina un jāmāk. Un pirtniekam pats galvenais, ko es jaunajiem pirtskolas audzēkņiem saku pirmajā nodarbībā, kad viņi atnāk uz Pirts skolu.

Kas ir pats svarīgākais un kas jāiemācās pirtniekam? Pazīt sevi. Apzināties sevi. Strādāt ar sevi. Bet iepazīt sevi, vadīt savas emocijas pozitīvā gultnē, tā, lai pēc manām emocijām paliek pozitīvi nospiedumi. Pārvērst savus tarakānus tādos kukaiņos, kuriem manifestējot tā darbība ir ekoloģiska – cilvēkam nekaitīga. Pirtnieka svarīgākais uzdevums nekādi nav iemācīties pērt, to nu spēs izdarīt ikviens.

Pirts meistars manā izpratnē – tas nav pirts meistars tikai lāvas telpā un pirtī. Meistars ir dzīves meistars, kura moto ir tīras domas, vārdi un darbi. Lai pašam meistaram audio iet kopā ar video. Es varu otram cilvēkam iedot tikai to, kas man pašai ir.”

 

Autore: Ilona Noriete, speciāli Veselam.lv

LA.lv