Veselam
Ārstēšana

Rehabilitācijas vietā izvēlas invaliditāti. Intervija ar VDEĀVK vadītāju par būtiskajām izmaiņām 0


“Mūsu ārstu ekspertu vidējais vecums ir 67 gadi, bet slodze liela,” stāsta Juris Gaiķis.
“Mūsu ārstu ekspertu vidējais vecums ir 67 gadi, bet slodze liela,” stāsta Juris Gaiķis.
Foto – Karīna Miezāja

Ja var ticēt statistikas datiem, 182 000 jeb 9,2% Latvijas iedzīvotāju – dažos novados pat tuvu 20% – piešķirts invalīda statuss. Invalīdu skaits gadu no gada aug vidēji par 1500 cilvēkiem. Lielākajai daļai invaliditāte noteikta tikai uz laiku, tādēļ pēc viena, diviem vai pieciem gadiem dokumenti jāiesniedz atkārtoti. Vai invaliditātes piešķiršanas process kļūs raitāks, vienkāršāks, kādas izmaiņas gaidāmas, jautāju Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājam Jurim Gaiķim.

Šī gada aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi valdības noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību. Kādas izmaiņas plānotas?

Grozījumi lielākoties vērsti uz dažādu nenoteiktu normu precizēšanu un dokumentu sloga mazināšanu. Piemēram, atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota transportlīdzekļa iegādei dažiem maldīgi lika domāt, ka var saņemt automašīnu vai pabalstu tās iegādei.

Tiem, kam nepieciešama īpašā kopšana, pašvaldību sociālā darbinieka vai ergoterapeita aizpildītā personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketa nebūs jāiesniedz, jo anketu pašvaldības sociālajam dienestam pieprasīs komisija. Tas atvieglos ikdienu sociālajiem darbiniekiem.

Pārmaiņas skars arī prognozējamās invaliditātes noteikšanu: turpmāk būs nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

“Latvijas Avīzes” lasītāji sūdzas, ka ilgi jāgaida, lai saņemtu VDEĀVK lēmumu par atkārtotas invaliditātes piešķiršanu. Pagājušā gada nogalē Saeima pat pieņēma grozījumus Invaliditātes likumā, automātiski ļaujot pagarināt piešķirto invaliditāti vēl uz sešiem mēnešiem.

Šie grozījumi tika pieņemti, jo lielā klientu pieplūduma dēļ uz medicīnisko ekspertīzi bija izveidojušās garas rindas. Saņemto iesniegumu skaitam augot – visas VDEĀVK nodaļas kopā saņem ap 300 dažāda veida iesniegumu dienā –, tos nebija iespējams izskatīt noteiktajā laikā.

Mūsu darbinieki pašlaik strādā ļoti saspringti, jo paralēli jaunajiem iesniegumiem jāizskata arī tie, kuros ar pagaidu lēmumu piešķirtais invaliditātes termiņa pagarinājums jau tuvojas beigām.

Labā ziņa ir tā, ka rindas pieaugums ir apturēts un tai ir tendence samazināties. Lēmuma pieņemšanas termiņi vairs netiek kavēti, izņemot gadījumus, kad invaliditātes noteikšanai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, tie ir nekvalitatīvi sagatavoti vai trūkst klienta funkcionālo spēju novērtējuma, tādēļ no ģimenes ārsta vai speciālista jāpieprasa papildu informācija.

Vai jautājumus, kas saistīti ar invaliditāti, var kārtot arī attālināti – ar pasta, e-pasta starpniecību?

Pirms dažiem gadiem tika veikti grozījumi valdības noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību, paredzot, ka klienta klātbūtne VDEĀVK nodaļās vairs nav nepieciešama, ja komisijas rīcībā esošā informācija ir pietiekama un nav pretrunīga. Iesniegumus var nosūtīt pa pastu vai ar interneta portāla www.latvija.lv starpniecību. Arī dokumentus invaliditātes pirmreizējai vai atkārtotai piešķiršanai var sūtīt pa pastu. Tomēr dažreiz klients tiek uzaicināts uz medicīnisko ekspertīzi arī personīgi, iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku.

Invaliditātes apliecību, kas dod tiesības saņemt dažādus atvieglojumus, gan nevar noformēt attālināti. Šīs apliecības mūsu iestādei rada papildu izdevumus, jo tajās ir sensitīvi dati, tādēļ dokuments klientam jānosūta ierakstītā vēstulē, ja vien viņš pēc tā neierodas pats. Domāju, ka šo jautājumu vajadzētu risināt valstiskā mērogā, piemēram, informāciju par invalīda statusu iekļaut personas apliecībā jeb elektroniskajā identifikācijas kartē. Piemēram, Rīgā informācija par invalīda statusa piešķiršanu nonāk rīdzinieka kartē, ļaujot bez maksas braukt sabiedriskajā transportā, apmeklēt muzejus vai pasākumus. Taču, ja rīdzinieks vēlēsies izmantot tamlīdzīgus atvieglojumus citas pašvaldības teritorijā, nāksies vien uzrādīt invalīda apliecību.

Pēc divām nedēļām ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem runāsim par sadarbību, proti, par valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem. Mēģināsim iesaistīties šajā projektā, lai vietējie iedzīvotāji VDEĀVK pakalpojumus varētu saņemt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Saņemtas sūdzības arī par medicīniskās ekspertīzes darbu. Lai to izietu, rindā esot jāpavada vai visa diena. Kādēļ tā?

Man šķiet, ka medicīniskā ekspertīze šobrīd netiek pienācīgi novērtēta. Ārstu ekspertu pienākums taču ir izanalizēt visus iesniegtos medicīniskos dokumentus, ieskaitot ģimenes ārsta nosūtījumu un sociālā darbinieka vai ergoterapeita aizpildīto personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu, kas bieži vien satur pretrunīgu informāciju. Turklāt invaliditātes noteikšanas pamatā nav diagnoze, bet gan tās radītie funkcionālie traucējumi, darbspēju zudums, kuru novērtēt ir ārstu ekspertu uzdevums. Tam visam ir vajadzīgs laiks. Pie mums šobrīd strādā 34 ārsti eksperti, taču iesniegumu invaliditātes pirmreizējai un atkārtotai piešķiršanai ir nesalīdzināmi vairāk. Piemēram, 2015. gadā ekspertīze veikta 61 520 personām, bet darbspēju zaudējums procentos izvērtēts 4371.

Aptuveni rēķinot, viena invaliditātes pieprasījuma izvērtēšanai ārsts eksperts var veltīt apmēram stundu. Kvalitatīvai ekspertīzei ar to ir par maz, īpaši tad, ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama arī personas klātbūtne.

Problēma tā, ka ārstu ekspertu vidējais vecums šobrīd ir 67 gadi. Daži no viņiem strādā pie mums pilnu slodzi, citi – pusslodzi vai pat mazāk. Esam priecīgi par jebkuru palīdzību, jo jaunu ārstu piesaisti kavē zemais atalgojums. Turklāt likumā noteikts, ka par ārstu ekspertu VDEĀVK var strādāt tikai sertificēts ārsts. Tas nozīmē, ka, strādājot tikai pie mums, ārsts pēc dažiem gadiem automātiski zaudē sertifikātu, ja vien paralēli nepiestrādā savā specialitātē kādā medicīnas iestādē.

Vai VDEĀVK lēmumu iespējams pārsūdzēt?

Tad ārstu komisija veic atkārtotu ekspertīzi, kurā piedalās arī neapmierinātais klients. Bieži vien tiek iesniegti arī papildu medicīniskie dokumenti, kas ļauj lēmumu pārskatīt. Piemēram, 2016. gadā lēmumu par invaliditātes statusu, grupu vai darbspējas zaudējuma procentu apstrīdēja 1307 cilvēki, atcelti 350 lēmumi. Kopumā apstrīdēti tiek apmēram 0,5% no visiem lēmumiem.

Vai ģimenes ārsti ir pietiekami informēti par invaliditātes jautājumiem? Vai nosūtījumi tiek aizpildīti pareizi?

Esam apmācījuši vienu ģimenes ārstu grupu – cerībā, ka daļa no viņiem varētu kļūt par VDEĀVK ekspertiem. Arī Rīgas Stradiņa universitātē divas studentu grupas – apmēram 35 topošie ģimenes ārsti – apgūst mūsu izstrādāto speciālo programmu, kuras mērķis ir izglītot jautājumos, kas saistīti ar invaliditātes noteikšanu. Plānojam izsūtīt vienkāršotus šīs programmas materiālus visiem ģimenes ārstiem.

Diemžēl šobrīd daļa ģimenes ārstu nosūtījumu nav aizpildīti pilnvērtīgi. Bieži nav aizpildīta aile par pacienta funkcionālo spēju novērtējumu, tādēļ viņš tiek aicināts uz medicīnisko ekspertīzi. Bet tieši ģimenes ārstam, kurš pazīst, redz savu pacientu, taču vislabāk ir zināms, kādus ierobežojumus viņš izjūt ikdienā.

Vai piekrītat viedoklim, ka daudzi cilvēki labāk kārto dokumentus invaliditātes grupas atkārtotai piešķiršanai, nevis vingro, lieto zāles un pilda citus ārstu ieteikumus, lai kaut daļēji atjaunotu darbspējas?

Jā. Lielā mērā to nosaka sociālekonomiskie ap­stākļi. Daudziem izdevīgāk šķiet saņemt pabalstus un atvieglojumus, invaliditātes pensiju, nevis strādāt.

Labklājības ministrijā top jauna, moderna invaliditātes koncepcija, kurā invaliditātes noteikšanas process atbildīs Eiropas Savienības kritērijiem. Tiks pārskatītas arī invaliditātes grupas, atvieglojumu un pakalpojumu klāsts. Iespējams, ka trešās grupas invalīdiem mērķtiecīgāk būtu izmaksāt nevis ikmēneša pabalstu, bet šo naudu novirzīt pakalpojumiem, rehabilitācijas pasākumiem, piemēram, masāžai, fizikālās medicīnas procedūrām, un klientam būtu pienākums tās apmeklēt.

Pieņemot lēmumu par pirmreizējās invaliditātes noteikšanu, valsts komisija bieži vien uzdod izstrādāt individuālu rehabilitācijas plānu, pievieno savus ieteikumus. Kad klients pēc gada, diviem vai pieciem iesniedz dokumentus invaliditātes termiņa pagarināšanai, nereti redzams, ka viņš nav izpildījis nevienu ieteikumu.

Ļoti skumji dzirdēt, kā daži klienti burtiski pieprasa no valsts visu, ko vien var dabūt: pabalstus, atvieglojumus, pakalpojumus, īpašo kopšanu. Bet ir arī prieka mirkļi, kad klients piezvana un saka: “Man to invaliditāti vairs nevajag. Lūdzu, ņemiet nost!”

Invaliditāte skaitļos

* Pirmreizēja invaliditāte pērn tika piešķirta 17 973 (+ 530), bet 2015. gadā 17 443 (+ 739) personām, kas vecākas par 18 gadiem. Atkārtota – attiecīgi 37 984 (+ 1465) un 36 519 (+ 1072) personām.

* 2017. gada sākumā Latvijā invalīda statuss bija 182 048 iedzīvotājiem, no tiem 8296 bija bērni. 1. grupa – 24 951, 2. grupa – 82 902, 3. grupa – 65 899 cilvēkiem.

* Visbiežāk invaliditātes iemesls ir asinsrites sistēmas slimības (23%), ļaundabīgi audzēji (22%), muskuloskeletālās saslimšanas (17,5%), psihes un uzvedības traucējumi (7,6%).

LA.lv