Veselam
Ārstēšana

“Repharm” un Konkurences padome atbalsta VM ieceri ieviest fiksētu maksimālo uzcenojumu medikamentiem0


Informatīvs attēls
Informatīvs attēls
Foto: pexels.com

Nepieciešams ieviest vienotu un fiksētu maksimālo uzcenojumu medikamentu tirgotājiem, tādā veidā atbrīvojoties no pastāvošās, neierobežotās un uz koeficienta balstītās lieltirgotavu uzcenojuma sistēmas, šodienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atbalstu šādai iecerei pauda Veselības ministrijas (VM) un Konkurences padomes (KP) pārstāvji, kā arī uzņēmumu grupas AS “Repharm” padomes loceklis Dins Šmits.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka nekompensētajiem medikamentiem Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav uzcenojumu griesti, līdz ar to Lietuvā un Igaunijā uzcenojumi ir zemāki. Jo augstāka ražotāja cena, jo Latvijai lielāka uzcenojumu atšķirība starp Baltijas valstīm.

Šmits kritizēja KP pētījumu, bet beigās tomēr atzina tā galveno secinājumu. “Ir jābūt cenu griestiem, nevar turpināties tas procentuālais uzcenojums – nozare šai ziņā ir gatava sadarboties,” uzsvēra Šmits.

No vairāku komisijas deputātu puses izskanēja jautājumi par to, kad komisijai būs jālemj par konkrētiem ministrijas izvirzītiem grozījumiem.

Atsaucoties uz KP pētījuma secinājumiem, VM Farmācijas departamenta direktorei Inesei Kauperei tika vaicāts tieši izklāstīt ministrijas plānotās ieceres. Atbildot uz deputāta Andreja Klementjeva (S) lūgumu, Kaupere norādīja, ka ministrija atzīst visus KP izvirzītos secinājumus un jau tagad tiek strādāts, lai ieviestu attiecīgos grozījumus.

Lai gan VM šodienas komisijā tikai iepazīstināja deputātus ar gaidāmo priekšlikumu virzienu, tika minēts, ka konkrētas ministrijas ieceres ir jau vismaz daļēji ieviestas, piemēram, prasība medikamentu lieltirgotājiem uzrādīt pieejamos zāļu krājumus elektroniski.

Kā norādīja Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens, jau pašlaik ir ieviesta elektroniska medikamentu krājumu sistēma, taču pagaidām tā strādā uz brīvprātīgas reģistrācijas pamata.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere arī uzsvēra, ka ir vajadzīgs veicināt konkurenci starp aptiekām, tostarp veidot caurspīdīgāku lieltirgotavu uzkrājumu un atlaižu sistēmu.

Tomēr VM pārstāve norādīja, ka vēl jāstrādā pie zāļu pasūtījumu caurredzamības ieviešanas. Viņa uzsvēra, ka aptuveni 66% no gadījumiem, kad konstatēti medikamentu trūkumi, ir bijuši mākslīgi izraisīti, proti, medikamenti ir bijuši pieejami, bet finansiāla ieguvuma labad tie ir tikuši slēpti.

Gan Ābrama, gan VM pārstāve norādīja, ka viena no pamatproblēmām Latvijas medikamentu tirdzniecības sistēmā ir tieši vertikālā integrācija, proti, fakts, ka konkrētu farmācijas uzņēmumu ietekme uz tirgu ir pārmērīga, pastāv tikai dažas lieltirgotavas un liels aptieku skaits.

“Ir grūti šobrīd izsekot zāļu sadalījumam starp aptiekām,” piebilda VM pārstāve. Lai izvairītos no lieltirgotavu konkrētu aptieku tīklu prioritizēšanu medikamentu tirdzniecībā, viņa norādīja, ka ir izstrādāts normatīvais akts un izstrādāts projekts, kuru izskatīs Valsts sekretāru sanāksmē.

Komentējot iepriekš izskanējušo kritiku no lieltirgotavu pārstāvjiem saistībā ar ministrijas ieceri nepieciešamības gadījumā kontrolēt kompensējamo medikamentu eksportu, VM pārstāve uzsvēra, ka ministrijas mērķis nav ieviest ierobežojumus vai traucēt nozares izaugsmei. Ministrijas ieskatā galvenā prioritāte ir, lai konkrēti kompensējamie medikamenti būtu pieejami pacientiem ar smagām diagnozēm. “Nevis ierobežot eksportu, bet kontrolēt,” piebilda Kaupere.

Tāpat viņa vērsa uzmanību uz uztura bagātinātājiem, sakot, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu, nosakot, ka cita veida medikamenti ir prioritāri izrakstāmi pacientiem. Viņasprāt, šis būtu viens no veidiem, kā mazināt tēriņus uz medikamentiem.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) norādīja, ka ir nepieciešams veicināt patērētāju apziņu par lētāku alternatīvu pieejamību, lai mazinātu patērētāju kopējos tēriņus. Viņš atsaucās uz faktu, ka nereti nekompensējamo medikamentu reklāmās patērētāji tiek mudināti iegādāties dārgākus medikamentu, kad ir pieejamas lētākas zāles ar tādu pašu ķīmisko sastāvu.

Ministrijas ieceru izklāstīšanas izskaņā viņa akcentēja, ka mērķtiecīga valsts politika cenu samazināšanai ir “būtiskākais vadmotīvs un arī ierocis zāļu cenu mazināšanai”.

Sēdē arī izkristalizējās pastāvošās paralēlā importa sistēmas neefektīgums, proti, KP pārstāve uzsvēra, ka administratīvie resursi, kas tiek iztērēti paralēlā importētāja veidlapām ir nereti daudz augstāki nekā reālais ietaupījums uz zālēm.

Savukārt “Repharm” pārstāvis kritizēja KP veikto medikamentu cenu pētījumu, apgalvojot, ka lieltirgotavu ietekme uz tirgu ir zemāka nekā tika klāstīts sēdes laikā.

Tāpat arī Šmits norādīja, ka KP esot nepareizi attēlojusi reālo zāļu uzcenojumu situāciju. Viņš norādīja, ka, atbilstoši statistikas datiem, 89% nekompensēto zāļu cenu ir līdz septiņiem eiro, savukārt cenu diapazonā no 15 eiro līdz 25 eiro ir tikai 1% zāļu. Balstoties uz šo faktu, viņš uzsvēra, ka līdz septiņiem eiro Latvijā uzcenojums ir zemāks nekā Igaunijā vai Lietuvā.

Tomēr sēdes izskaņā viņš minēja, ka ir arī problemātiski salīdzināt medikamentu tirdzniecības sistēmu atšķirības starp valstīm, jo, piemēram, Igaunijā recepšu zāles tiek apmaksātas no valsts budžeta.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome secinājusi, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs. Gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām – lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs – 6,05 eiro.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Bērnu slimnīcai ziedoti 120 kilogrami svaigu gurķu un 100 litri medus
14 stundas
LE
LETA
Veselam
Aicina valsts amatpersonas palielināt zāļu kompensācijas apmērus
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Tikai 78% pirmsskolu darbinieku nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, vēl mazāk ar sejas maskām un cimdiem
15 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Viņķele izdod rīkojumu, nosakot prasības rīcībai ar Covid-19 inficēto personu mirstīgajām atliekām 3
6 stundas
LP
Linda Pužule
Pasaulē
“Mēs nebijām gatavi katastrofai.” Tautietes Lindas stāsts par straujo notikumu attīstību Spānijā
Speciālreportāža 9 stundas
LE
LETA
Veselam
Visstraujāk ar Covid-19 inficēto skaits turpina augt Rīgā 1
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Policija atklāj, kāds sods piemērots vīrietim par pensionāres nogrūšanu veikalā Ozolniekos
6 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Traģiska avārija Juglā: bojā gājusi gājēja
8 stundas