Veselam
Ārstēšana

Konsultācijas iedarbojas. Retāk mediķus izsauc nepamatoti 0

Foto – Ieva Lūka/LETA

Cilvēki vairs nesauc tik bieži neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā tas bija agrāk. Pēdējā pusgadā ir sarucis tā saukto sekundāro jeb dzīvību neapdraudošo izsaukumu skaits. “Šo izsaukumu īpatsvars patlaban ir zemākajās robežās, ja par atskaites punktu ņem pēdējos piecus gadus,” informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule. Līdz šim no visiem ātrās palīdzības izsaukumiem 34% bija tādu, kur palīdzību varēja sniegt ģimenes ārsti, bet jūnijā sekundārie izsaukumi sastāda 26 procentus. Iepriekš NMPD ziņoja, ka gandrīz puse izsaukumu esot tādu, kur pacientam būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta, nevis jāsauc ātrā palīdzība, taču patlaban esot uzlabojusies izsaukumu uzskaites kārtība un līdz ar to informācija kļuvusi precīzāka.

Cipule pastāstīja, ka Latgalē vien pusgadā kopējais izsaukumu skaits esot samazinājies par trīs tūkstošiem. Tas izskaidrojams ar to, ka cilvēki vairāk tiek konsultēti, kad viņi piezvana dispečeram, lai izsauktu ātro palīdzību.

“Mediķis noskaidro, vai pacientam ir nepieciešama palīdzība klātienē vai pietiek ar to, ka ārsts viņu pakonsultēs pa tālruni, nomierinās, izskaidros, kā rīkoties. Visvairāk šādu konsultāciju bijis tad, kad ir paaugstināts asinsspiediens vai temperatūra. Bieži vien, izstāstot, kā pareizi rīkoties, vai nomierinot māmiņu, ka zāles, kas iedotas mazulim, uzreiz neiedarbojas un ir jāpagaida kāds laiks, situācijas sarežģījumi atrisinās un vairs nav nepieciešams sūtīt ātrās palīdzības brigādi.

Pacientu konsultē ārsts, jo dispečers gadījumos, kad nav nepieciešams sūtīt brigādi, informāciju pārsūta ārstam konsultantam, kurš vēlreiz runā ar pacientu un pieņem lēmumu sūtīt brigādi vai atteikt to darīt. Katru dienu strādā divi konsultanti tikai šai vajadzībai, papildus ir pieejams arī operatīvais dežūr­ārsts, kuru var piesaistīt neskaidrākās situācijās. Ar pacientiem runā dažādu specialitāšu īpaši apmācīti ārsti. Viņu vidū ir arī ģimenes ārsti,” pastāstīja Cipule.

Ja, pieņemot izsaukumu pa telefonu, dispečers secina, ka pacientam nav akūta veselības problēma, bet ārsts viņam ir vajadzīgs, patlaban tiek pieņemts lēmums braukt. Bet vajadzētu būt tā, ja dispečers pacientam rekomendē triju stundu laikā satikt savu ģimenes ārstu, tad cilvēkam jābūt iespējai vērsties vai nu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā vai nu pašam, vai pie sava ģimenes ārsta, bet viņam nav jāsauc NMP brigāde.

NMPD vadītāja informēja, ka sekundāro izsaukumu skaits esot līdzīgs visā valstī, tomēr ir vietas, piemēram, Alsungas novads un Viesīte, kur tas ir ļoti zems, jo tur ir pacientiem labi nodrošināta primārā aprūpe, viņiem jāraizējas par ģimenes ārstu pieejamību.

Pacienti visā Latvijā bieži izmanto arī ģimenes ārstu konsultācijas, zvanot pa bezmaksas tālruni 66016001.

Lai atslogotu NMPD brigādes no birokrātijas, sākot no maija, mediķi vairs neizraksta rēķinu pie pacienta mājās par nepamatotu izsaukumu, bet tas tiek darīts centralizēti. NMPD šim nolūkam ir speciāls darbinieks, kas izraksta rēķinu un to nosūta pa pastu. Iespējams, ka dzīvību neapdraudošu izsaukumu skaits sarucis arī tādēļ, ka ir paaugstināta samaksa par šādiem izsaukumiem. Iepriekš tie bija 40,14 eiro, bet patlaban tie ir 56 eiro.

Jau tagad pirms izsaukuma, ko pieņem dispečerdienests un, kurš, iespējams, nav neatliekams, pacients tiek brīdināts, ka, visticamāk, būs jāmaksā. Taču lēmums par samaksu tiekot pieņemts, redzot izsaukuma rezultātu (vai pacients ir palicis mājās vai aizvests uz slimnīcu) un iepazīstoties ar brigādes mediķu secinājumu, vai tas ir bijis maksas izsaukums.

Agrāk sekundārajos izsaukumos ātrā palīdzība devās ļoti operatīvi, bet patlaban, kā skaidroja Cipule, tiek ievēroti Ministru kabineta noteikumi, kas ļauj šādos gadījumos pie pacienta doties divu līdz četru stundu laikā, un slimnieks par to tiek brīdināts.L. Cipule: “Arī tas maina situāciju, jo slimnieks nereti pieņem lēmumu pats braukt uz stacionāru vai pie daktera. Tas ir komplekss pasākumu kopums, nevis vienkārša brutāla šķirošana, bet dažādu alternatīvu piedāvāšana, paskaidrošana, stāstīšana.

Lielākais izaicinājums, ko gribam sasniegt, ir tas, ka mēs uz izsaukumiem sūtām noteikta profila brigādi, nevis pašu tuvāko un ne vienmēr piemērotāko, kā tas notiek patlaban. Vēlamies sakārtot informācijas tehnoloģiju jomu tā, lai dispečeram nebūtu atbilstošākā brigāde jāmeklē manuāli. Tas būs ļoti nopietns darbs, un tikai tad, kad sasniegsim rezultātu, varēsim teikt, ka mūsu izveidotie profili darbojas ļoti stingros rāmjos un mēs kontrolējam, uz kuriem izsaukumiem brigādei doties.”

LA.lv