Veselam
Ārstēšana

RSU zinātnieki saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par atklājumiem herpes vīrusa infekcijas izpētē 0

Publicitātes foto

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieki ir saņēmušiLatvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) balvu kā 2017. gada nozīmīgākā zinātnes sasnieguma autori. Balva pasniegta par pētījumu “Persistentu vīrusu infekciju iesaiste nervu sistēmas slimību attīstībā”. Tā mērķis ir izstrādāt metodes, kā atklāt cilvēka 6. un 7. herpes vīrusa (HHV-6 un HHV-7) klātbūtni cilvēka organismā un novērst iespējamo aktivāciju, kuras rezultātā pacientam var rasties dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi, ieskaitot hroniskā noguruma sindromu, muskuļu un locītavu, un citas slimības. Pētījuma rezultātā atklāts, ka HHV-7 tāpat kā HHV-6 var integrēties šūnās un infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē.

“Līdz šim sabiedrībai herpes vīruss vairāk asociējas ar aukstumpumpu, ko izsauc pirmais cilvēka herpes vīruss, taču pašlaik ir zināmi astoņi atšķirīgi herpes vīrusi un pēdējo atklāto herpes vīrusu ietekme uz organismu ir daudz postošāka. Tādēļ, piemēram, hroniskā noguruma gadījumā būtiski ir noskaidrot, vai iemesls ir šo herpes vīrusu infekcijas reaktivācija vai kas cits, un tas ļautu izvēlēties atbilstošu ārstēšanas veidu. Šobrīd noguruma, bezmiega vai ilgstoša satraukuma gadījumā pacients bieži apmeklē ģimenes ārstu, tiek nosūtīts pie viena vai vairākiem speciālistiem, bet nepieciešamo ārstēšanu nesaņem, jo nav zināms saslimšanas iemesls,” stāsta viena no pētījuma autorēm, RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, akadēmiķe Modra Murovska.

Ar beta-herpes vīrusu (HHV-6 un HHV-7) infekciju ir saskārušies gandrīz 95% cilvēku un lielākai daļai no tiem saskare ar vīrusu notikusi jau bērnībā līdz sešu gadu vecumam. Pēc tam visbiežāk šis vīruss saglabājas snaudošā formā un dzīvē neizraisa saslimšanu. Tomēr kāda ārēja iemesla dēļ, piemēram, gripas vai stresa rezultātā, vīrusa infekcija var atkal aktivēties, un šo atkārtotās aktivācijas iemeslu noskaidrošana un nozīmes izpēte ir viens no pētījuma uzdevumiem.

Projektā tiek pētīti trīs saslimšanu veidi. Encefalopātija, kuras rezultātā tiek kropļoti smadzeņu dotie signāli par kādām konkrētām organisma vajadzībām. Seko fibromialģija, kad pacientam ir hroniskas locītavu un muskuļu sāpes visā organismā. Savukārt ar mialģisko encefalomielītu jeb hroniska noguruma sindromu slimojošs cilvēks bieži nespēj koncentrēties un pavadīt kādā konkrētā vietā ilgāk par 10 minūtēm. Šie pacienti mēdz būt darba nespējīgi mūža garumā, tādēļ novērst viņu saslimšanu, atklājot iemeslus, ir ne tikai pašu slimnieku, bet arī tautsaimniecības interesēs.

Pirmais pilota projekts šajā virusoloģijas jomā tika veikts jau pirms desmit gadiem, bet pētījums, par kuru RSU zinātnieki saņēma balvu, tika uzsākts pirms pieciem gadiem. Tā īstenošana bija iespējama, pateicoties RSU, Latvijas Zinātnes padomes finansētajiem projektiem un Eiropas Komisijas atbalstītā projekta “Baltinfect” finansējumam. Pētījuma autori ir RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, akadēmiķe Modra Murovska un RSU zinātnieki Svetlana Čapenko, Santa Rasa, Sandra Skuja un Valērija Groma.

“Jāturpina pētīt šo persistento vīrusa infekciju ietekmi uz cilvēku veselību un darba spējām, tā aktivācijas laikā izraisīto slimību ārstēšanas iespējas, kā tas notiek daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Dānijā, Itālijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un citur. Gadu gaitā ir uzkrājies materiāls un pieredze. Latvija ir līdere šajos virusoloģijas pētījumos Eiropā, un līdz šim paveiktais apliecina iespēju uzlabot daudzu cilvēku dzīves kvalitāti,” uzskata akadēmiķe Murovska.

Zinātnes attīstība ir viena no RSU rektora Aigara Pētersona darbības prioritātēm. Rektors uzskata, ka ir nepieciešams koncentrēt resursus pētnieku atbalstam, tādējādi nodrošinot Latvijas un pasaules pētniecības un tautsaimniecības telpai nepieciešamos rezultātus un RSU studiju procesa intelektuālā kapitāla pieaugumu.

“Rīgas Stradiņa universitāti mēs redzam kā atvērta tipa Eiropas universitāti, kur studiju programmas ir balstītas uz pētniecību, un prioritātes ir izcilas kvalitātes studijas modernā, sakārtotā vidē,” uzver Aigars Pētersons.

2017. gada nozīmīgākā zinātnes sasnieguma balvas laureātus, kuri šoreiz bija 12, izvēlējās Latvijas Zinātņu akadēmijas žūrijas komisija, kas zinātnes sasniegumu konkursu uzsāka 2002. gadā. Piecpadsmit gadu laikā tas ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas zinātnē.

LA.lv
36,6 °C
Veselam
Kā sagatavoties medicīniskajām analīzēm
12 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kuri ir pieprasītākie bērnu ārsti reģionos. Aicina atbalstīt bezmaksas vizītes
1 diena
DE
DELFI
Veselam
Pazīmes, kas liecina – tevi uzaudzināja īstens narciss
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 1
1 stunda
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
1 stunda
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Avārijā uz Ventspils šosejas gājis bojā autovadītājs
3 stundas
LE
LETA
Sports
Kitijai Laksai līdzīga trauma kā Porziņģim – sezona noslēgusies
1 stunda