Veselam
Ārstēšana

Sāp galva? Pavēro stāju vai pozu! 0

Foto – Shutterstock

Reizi gadā galvassāpes piemeklē gandrīz ikvienu cilvēku. Tās var būt gan kādas slimības, piemēram, gripas vai apaukstēšanās simptoms, gan slimība pati par sevi, visbiežāk –migrēna vai sasprindzinājuma jeb tensijas tipa galvassāpes. Lai gan to novēršanai ierasts ķerties pie pretsāpju tabletēm, izrādās, ka nereti no tām atbrīvoties vai vismaz samazināt to stiprumu un biežumu iespējams ar ārstniecisko vingrošanu, stājas korekciju un citām nemedikamentozām metodēm.

 

Kad galva tiecas uz priekšu

Stāja ir ierasta un nepiespiesta ķermeņa poza, kuru, stāvot kājās, ieņemam bez liekas muskuļu piepūles. Veselības centra “Vivendi” Galvassāpju centra fizioterapeite Monta Puide norāda: pareiza stāja ir tad, ja, stāvot taisni, galva un ķermenis atrodas vienā vertikālā līnijā, pleci nedaudz atvilkti atpakaļ un uz leju un atrodas vienādā augstumā, lāpstiņas atrodas vienādā augstumā un vienādā attālumā no mugurkaula, gan krūškurvis, gan mugurkaula fizioloģiskie izliekumi ir simetriski, bet kājas ir taisnas, to garums – vienāds un nav plakanās pēdas. Nepareiza stāja, muskuļu disbalanss, vāja muskulatūra, tās saspringums vai spazmas, nepietiekams kustību apjoms kakla skriemeļu daļā un pat nepareizs sakodiens var izraisīt galvassāpes.

“Ja stāja ir izmainīta, tiek izjaukta muskuļu savstarpējā sadarbība, kas traucē ieņemt vai noturēt pareizu stāju. Vienā pusē muskuļi parasti ir saspringti vai saīsināti, bet otrā – vāji vai pagarināti.

Viens no izplatītākajiem muskuļu disbalansa veidiem ir uz priekšu izvirzīta galva, kad problēmas rada saīsināti un saspringti krūšu vai plecu joslas un lāpstiņu muskuļi. Šāda galvas novietojuma dēļ ar laiku var ne tikai samazināties kakla daļas kustīgums, parādīties muskuļu sāpes un stīvums un veidoties deģeneratīvas izmaiņas mugurkaulā, bet rasties arī galvassāpes,” norāda fizioterapeite. Zināms, ka šādas stājas izmaiņas raksturīgas cilvēkiem, kas cieš no migrēnas un saspringuma galvassāpēm.

Izrādās, ka iegurņa stāvoklim ir liela ietekme ne tikai uz mugurkaulu, bet arī galvu. Jebkura novirze no neitrālas pozīcijas izmaina ne tikai mugurkaula jostas daļas, bet arī galvas novietojumu. Ir hipotēzes, ka galvassāpju rašanos var provocēt arī problēmas ar kāju locītavām. Piemēram, ceļa locītavas trauma un priekšējās krusteniskās saites bojājums var veicināt mugurkaula izliekuma – lordozes – palielināšanos kakla daļā.

 

Sāpīgie mezgliņi – trigerpunkti

Saspringuma galvassāpju iemesls nereti ir miofasciālo sāpju sindroms, ko izraisa trigerpunkti – lokāli, ļoti jutīgi, sataustāmi mezgliņi muskuļos vai to apvalkos – fascijās, kuri kļūst sāpīgi, ja tos iestiepj vai saspiež. Miofasciālu sāpju sindroma gadījumā galvassāpes parādās nepareizas kakla muskuļu noslodzes un kakla pozas rezultātā. M. Puide stāsta, ka trigerpunktiem kakla muskuļos ir saistība arī ar migrēnu. “Pacientiem, kuri cieš no migrēnas, kakla muskuļos parasti ir daudz lielāks aktīvo trigerpunktu skaits,” viņa saka.

Šo sāpīgo punktu veidošanos veicina dažādas statiskas piespiedu pozas, piemēram, uzrauti pleci, pārāk atliekts kakls vai neatbalstīti roku apakšdelmi un elkoņi, strādājot ar datoru, pārāk augsts spilvens, ilgstoša atrašanās asimetriskā pozā ar pagrieztu vai atliektu galvu, piemēram, karinot aizkarus vai krāsojot griestus, skolioze, kakla daļas traumas, stājas un elpošanas traucējumi, kā arī psihoemocionāli faktori – trauksme, depresija,

Savukārt trigerpunkti atkarībā no to lokalizācijas provocē sāpes deniņos, pierē, pakausī un citās galvas zonās.

“Ja lielāko diennakts daļu pavadām nepareizā pozā – naktī astoņas stundas noguļam uz vēdera ar spilvenu zem galvas, pēc tam stundu ar noliektu galvu veramies planšetes vai viedtālruņa ekrānā, bet darbā ilgas stundas pavadām pie datora ar atpakaļ atgāztu galvu, esam sevi ieprogrammējuši uz trigerpunktu rašanos un galvassāpēm,” saka fizioterapeite.

Vingro, stiepj un masē

Kā pacientam ar galvassāpēm var palīdzēt fizioterapeits? Vispirms izklausīs pacienta sūdzības, pēc tam novērtēs stāju, kustību apjomu, muskuļu spēku un garumu, kā arī ņems talkā speciālus testus, lai noskaidrotu galvassāpju iemeslu un ieteiktu piemērotu terapiju. Ja pacienta muskuļos vai to fascijās atrasti sāpīgie mezgliņi – trigerpunkti, labi palīdz aukstuma terapija (aukstuma geli, ledus aplikācijas, krioterapija ar ogļskābo gāzi) vai ārstēšana ar karstumu (pirts procedūras, silta duša, muskuļu sildīšana ar siltu, mitru dvieli), teipošana, trigerpunktu masāža, pasīvo vai aktīvo muskuļu stiepšana, dažādas mīksto audu atbrīvošanas metodes.

Gan saspringuma galvassāpju, gan migrēnas mazināšanai lieti noder arī citas fizikālās medicīnas un fizioterapijas metodes – gan ārstnieciskā vingrošana fizioterapeita vadībā, kurš piemeklē katram vispiemērotākos vingrinājumus, gan relaksācijas metožu un elpošanas tehniku apgūšana, gan stājas korekcija, gan manuālā terapija, gan trakcija – muskuļu un saišu stiepšana, piemēram, slinga terapijā, gan dažādas fizikālās terapijas procedūras, piemēram, transkutānā elektroneirostimulācija (TENS), kuras laikā elektriskie impulsi atsāpinoši iedarbojas uz nervu receptoriem. Ieteicamas ir arī fiziskās aktivitātes svaigā gaisā – vismaz trīs reizes nedēļā pa pusstundai soļot vai nūjot, braukt ar velosipēdu. M. Puide gan uzsver, ka katram pacientam vispiemērotākās fizioterapijas metodes un vingrojumus var ieteikt vienīgi speciālists: lai gan lielai daļai galvassāpju pacientu fiziskās aktivitātes nāk tikai par labu, ap 30% migrēnas pacientu tās provocē lēkmes.

Lai izvairītos no saspringuma galvassāpēm, ļoti svarīgi ir mainīt virkni ikdienas paradumu un apgūt ergonomiskas darba pozas.

LA.lv