Veselam
Psiholoģija

Saplūšana un tuvība attiecībās: Četras galvenās atšķirības 0

Foto – Shutterstock.com

Pirmajā brīdī var likties, ka termins “saplūšana”, kas cēlies no geštaltterapijas un apzīmē divu cilvēku psiholoģiskās savienošanās procesu, ir tā pati tuvība attiecībās. Tā ir tā sajūta, kad cilvēks jūtas vienots ar partneri, saskaņā, saderot ar viņu (un liekas, ka šis cilvēks ir līdzīgs praktiski it visā), ka nu šī ir visīstākā tuvība, tā pati laime, par kuru tik daudz tiek runāts. Tomēr saplūšana un tuvība nav viens un tas pats, uzsver psiholoģe Jeļena Mitina.

Saplūšana patiesi ir patīkama norise noteiktos attiecību posmos. Sākumā krūts bērns ir saplūsmē ar māti, un viņam tā ir ļoti labi. Taču pakāpeniski mazulis no mātes atdalās.

Sākumā pieaugušo attiecības tiek būvētas saplūsmē, tai ir sava vieta tur. Pateicoties saplūšanai, mēs atrodam tos cilvēkus, ar kuriem mums ir labi, ar kuriem varam dalīt dažādas emocijas un gūt atbalstu. Taču jebkuras attiecības attīstās un nevar stāvēt uz vietas. Un nākamais posms pēc saplūšanas ir diferenciācijas posms, tas ir, kad mēs ievērojam ne tikai sakritības, bet arī otra atšķirības.

Dažkārt, ievērojot atšķirības, tas noved līdz attiecību pārtraukšanai.

Bet tuvība var veidoties tikai tad, kad paiet diferenciācijas posms un partneru atšķirības ir kļuvušas attiecībās par vērtību.

Noskaidrosim galvenās saplūšanas un tuvības atšķirības.

Saplūšanā ir tikai “mēs”, tuvībā ir “es” un “tu”

Saplūšanā ir ļoti grūti ievērot, kurš no abiem ko vēlas un kuram kas ir svarīgi. Tiek lietots apzīmējums “mēs”. “Mēs gribam staigāt”, “mums vajadzīgs jauns dzīvoklis”, “to dara dēļ ģimenes”, “tā ir mūsu vēlme”.

Protams, vēlmes un vajadzības var sakrist. Taču to var noskaidrot vienīgi tad, kad ir iespēja atdalīties un salīdzināt (“tu vēlies staigāt – jā, es arī gribu!”). Saplūsmē nav iespējams atdalīt un salīdzināt, tajā nav tādas pieredzes. Tādēļ bieži vien nav iespējams īsti tikt skaidrībā, kurš tieši vēlas iet staigāt un kuram vajadzīgs dzīvoklis.

Saplūšanā attiecības veidotas uz abpusēju manipulāciju. Tuvībā – uz abpusēju uzticēšanos

Saplūšanā vienīgais veids, kā apmierināt vajadzības, ir manipulējot. “Neizdarīsi to – es nomiršu (saslimšu, pakāršos)!”; “Kā tu varēji neizmazgāt grīdas?”; “Tu ko, neredzi, ka man ir slikti, tu nevari tagad aiziet pie draugiem!”; “Vai tiešām tev patīk šī idiotiskā mašīna!?” Katru reizi katrs no dalībniekiem cenšas panākt savu caur “nelegālu” rīcību. Spēlēt uz otra jūtām ir raksturīgi līdzatkarīgiem pāriem. Viena partnera dažādo manipulāciju dēļ otram rodas žēluma, vainas, baiļu un kauna jūtas, un viņš pakļaujas manipulatoram, ignorējot savas vajadzības. Viņš atbild ar tādu pašu manipulāciju, tikai citā formā.

Tuvībā partneri ievēro un atklāti izsaka viens otram savas vajadzības, tajā nav nekādu draudu attiecību pārtraukšanai. (“Kā? Tev nepatīk šis kino?! Viss, mums ar tevi nav par ko runāt!”).

Tuvās attiecībās otra vajadzību apmierināšana notiek, vienojoties abiem. “Uztaisi, lūdzu, man tēju, vai tev nebūs grūti to tagad izdarīt?” Šajā gadījumā partnera atteikums (pieņemsim, viņš jau salicis mantas, lai dotos spēlēt futbolu, un jau kavē) netiks vērtēts kā necieņa vai nemīlestība, bet tiks pieņemts ar sapratni.

Tuvībā tāpat ciena otra pasaules skatījumu un vērtības. Partneri dalās viens ar otru savā vērtību sistēmā (un uzņemas par to atbildību), bet nepieprasa, lai šī otrs izmainītu savu vērtību sistēmu.

Saplūšanā nav vietas atšķirībām. Tuvībā atšķirības ir vērtība

Saplūdušās attiecībās ir ļoti grūti pieņemt atšķirības. Tās tiek uztvertas kā kaut kas bīstams, kas apdraud attiecības. “Kā es ar viņu dzīvošu, ja viņa neprot gatavot (un negrib mācīties)!?”, “Priekš kam man viņš vajadzīgs, ja maz nopelna!?”

Tuvībā atšķirības ir vērtība, kuru uztver kā resursu. “Jā, viņai nepatīk gatavot, bet viņa ir brīnišķīga gultā un vienmēr jautā, kā es jūtos!” “Jā, viņš nav miljonārs, bet kad es uz viņu skatos, kad redzu, kā viņš spēlējas ar bērniem, es vienkārši esmu laimīga!”

Saplūšana ir atkarība un vientulības šausmas. Tuvība – izvēles brīvība

Cilvēki, kas pieraduši visu laiku būt saplūdušās attiecībās, baidās palikt vieni paši. Viņi baidās tikt pamesti, būt nevajadzīgi. Viņi ir ļoti atkarīgi no partnera, un attiecību saglabāšana viņiem kļūst svarīgāka par savām personiskajām vajadzībām. Viņiem liekas, ja viņi izdarīs kaut ko labu otram, partneris izdarīs kaut ko labu viņiem. Un tad viņi atsakās darīt kaut ko labu priekš sevis paši – pareizāk sakot, viņiem ir liels kauns to darīt.

Tuvās attiecībās cilvēki var pilnīgi mierīgi pabūt vienatnē. Viņi ir spējīgi nodrošināt savas vajadzības patstāvīgi. Tai pat laikā, esot pārī, viņiem ir mīļāk, siltāk, tuvāk, patīkamāk. Tādēļ viņi izvēlas pāru attiecības – tā ir viņu personiskā izvēle. Un ja pēkšņi šīs attiecības tiks pārtrauktas, tas nebūs drauds izdzīvošanai. Jā, tas var būt ļoti skumji, bet pārdzīvojami. Jo tuvas attiecības var veidot arī ar citu cilvēku.

 

Avots: matrony.ru

LA.lv
36,6 °C
Veselam
Kā sagatavoties medicīniskajām analīzēm
11 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kuri ir pieprasītākie bērnu ārsti reģionos. Aicina atbalstīt bezmaksas vizītes
1 diena
DE
DELFI
Veselam
Pazīmes, kas liecina – tevi uzaudzināja īstens narciss
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 1
22 minūtes
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
52 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 1
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Avārijā uz Ventspils šosejas gājis bojā autovadītājs
2 stundas
LE
LETA
Sports
Kitijai Laksai līdzīga trauma kā Porziņģim – sezona noslēgusies
21 minūtes