Veselam
Bērni

Sievietes izvēlēts ķeizargrieziens. Psiholoģe: tas ir līdzeklis pret bailēm; ezoteriķe: pārrāvums enerģijas kanālos 0

Shutterstock ilustrācija

Mūsdienu dažādās iespējas

Mūsdienās bērns var nākt pasaulē gan dabiski, gan pa dabiskajiem dzemdību ceļiem, izmantojot atsāpināšanu, gan ar ķeizargrieziena operācijas palīdzību. Pēdējo sievietes mēdz izvēlēties arī tad, ja nav medicīnisku iemeslu priekšroku dot operācijai. Nereti tas ir veids, kā tikt galā ar savām bailēm no dzemdībām, tādējādi paātrinot dzemdību norisi, novērojusi psiholoģe, sistēmisko risinājumu speciāliste, Junga psihoterapeite apmācībā Iveta Gēbele (www.gimenei.lv). Viņa šo izvēli nevērtē nedz kā labu, ne sliktu – svarīgāk ir apzināties, kādas tai var būt sekas.

Ķeizargrieziena operācijai ir medicīniski riski un ieguvumi, par ko mēs rakstījām.

Šoreiz tematu vairāk aplūkosim emocionālā un ezoteriskā skatījumā. Par ko sievietēm vajadzētu aizdomāties, lai laikus izvairītos no grūti labojamām sekām?

Psiholoģe: Kāpēc pirmo grūtību pieredze ir tik svarīga

Dabiskas dzemdības ar bērniņa iziešanu cauri dzemdību ceļiem ietver spēcīgu palaišanas mehānismu visām dzīvību nodrošinošām sistēmām mazulim, skaidro psiholoģe Iveta Gēbele. Katra no šīm sistēmām dzemdību procesā saņem stimulu, lai pirmajās stundās pēc dzemdībām varētu pielāgoties dzīvei mazulim vēl tik svešajā apkārtējā vidē.

Mūsdienu psiholoģijā liela vērība tiek pievērsta tieši dzemdību procesam kā vienam no noteicošajiem cilvēka psihes attīstībā. Psiholoģe atsaucas uz amerikāņu zinātnieku un psihoterapeitu Staņislavu Grofu, kurš, pētot šo jautājumu, ir nonācis pie secinājuma: ar ķeizargriezienu dzimušiem bērniem klupšanas akmens varētu būt lēmumu pieņemšanas un grūtību pārvarēšanas process, jo ir izpalikusi pirmā sastapšanās ar grūtībām un to uzveikšana. Var būt vērojama arī pazemināta fiziskā un psiholoģiskā izturība, grūtības apjaust savu vietu dzīvē un apkārtējā pasaulē, kā arī paredzēt citu cilvēku rīcību.

No Grofa pētījumiem izriet arī tas, ka “ķeizara bērniņiem” ir daudz izteiktāka vēlme ņemt nekā dot, jo viņiem pasaule joprojām ir kā barojošā dzemde, no kuras vēl nav izdevies apzināti atdalīties.

Arī franču ginekologs Mišels Odēns uzskata, ka ķeizargrieziens visai negatīvi ietekmē bērna fizisko un psiholoģisko veselību nākotnē – kontrakciju un dabisku dzemdību laikā mātes organisms izdala “mīlestības hormonus”, kas mazulim nosaka hormonu balansēšanas procesu, kas savukārt atbild par spēju mīlēt apkārtējos un sevi pašu.

Ezoteriķe un astroloģe: Ar pārrāvumiem enerģijas kanālos

Kā Visums skatās uz sievietes lēmumu veikt plānotu ķeizargrieziena operāciju, kad bez tā droši varētu arī iztikt? Ezoteriķe un vēdiskā astroloģe Baiba Stūrīte (www.baibasturite.com) atgādina: šo izvēli arvien biežāk izmanto, jo tā tiek piedāvāta kā maksas pakalpojums dzemdību namos. Ne visur ārzemēs kaut kas tāds vispār tiek atļauts. Kādreiz ķeizargrieziens bija nepieciešams, lai glābtu bērna dzīvību nestandarta dzemdību gadījumos. Pie mums šī operācija diemžēl kļuvusi par modes lietu. Šeit runa ir par to, ka kaut kas tiek darīts pretdabiski jeb pret dabu. Arī plastiskās ķirurģijas jomu sākotnēji radīja, lai palīdzētu novērst patiešām nopietnus fiziskus defektus, bet paskatieties, kas skaistuma industrijā notiek tagad!

No ezoteriskā skatījuma – bērniem, kuri nākuši pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, būs vājāks horoskops, tātad arī iespējas dzīvē nebūs tik lielas kā dabiskā veidā dzimušajiem. Savukārt griezumi uz bērna mātes vēdera radīs pārrāvumus enerģijas kanālos, tādējādi vajadzēs apmēram gadu, lai enerģētika atjaunotos un „salabotu” pati sevi.

“Atceros, ka pēc dzemdībām man jau pēc nedēļas viss sadzija, kam bija jāsadzīst, vienkārši sēžot ūdens vanniņā, kam pievienotas pāris piles tējas koka eļļas. Tādējādi man nav saprotami iemesli, kāpēc ļaut bez iemesla griezt savu ķermeni, ja visu var izdarīt daudz vienkāršāk un bez negatīvām sekām gan sev, gan bērnam,” vērtē Baiba Stūrīte.

Dūla: Izvēle nerodas tāpat vien

Dūla Linda Rozenbaha pārliecināta, ka izvēle apzināti piedzīvot ķeizargrieziena operāciju, ja tam nav medicīnisku indikāciju, nerodas tāpat vien un nevajag “mest ar akmeni” sievietēm, kas izvēlas ķeizargriezienu. “Bieži vien pamatā ir bailes, taču tās var būt ļoti dažādas. Parasti iedomājas, ka sieviete baidās no dzemdību sāpēm un šo redz kā risinājumu tās nepiedzīvot, bet ne vienmēr tās ir bailes tieši no sāpēm. Piemēram, ja bērniņš ļoti ilgi nācis un bijis jāpiedzīvo zaudējums vai pat vairāki, operācija var šķist drošāka iespēja laist mazuli pasaulē.

Var būt arī negatīva iepriekšējo dzemdību pieredze. Psiholoģiski un ķermeniski tik spēcīgs notikums sievieti var biedēt, ja piedzīvota seksuālā vardarbība (šādas sievietes var ļoti jutīgi uztvert vaginālās apskates; viņām var būt biedējoši atrasties neaizsargātā pozā uz muguras, bet joprojām ne visur ļauj dzemdēt citādi).

Dažkārt bailes no dzemdībām rodas no neadekvātas informācijas par to, kas radībās notiek. Sievietēm bailes rodas arī no tā, ka dzemdības mūsdienās daudzviet padarītas ļoti medicīniskas – jālieto daudz dažādu medikamentu, notiek nemitīgas apskates. Patiesi, pēc spēcīgi stimulētām dzemdībām tā var būt tik grūta pieredze, ka bail dzemdēt vēlreiz. Pieredzē ir bijuši gadījumi, kad mierīgi izrunājam iepriekšējo dzemdību pieredzi, ko tajā varēja un ko nevarēja mainīt (ne vienmēr gan to var tā restaurēt!), ko mācīties no pieredzes un kā rīkoties citkārt. Vairāk iepazīstot sevi, gatavojoties radībām, izzinot dzemdēšanas iespējas, ir sievietes, kuras tā vietā, lai ietu uz ķeizargrieziena operāciju, piemēram, atrod savu vecmāti un piedzīvo citādākas dzemdības – kur pieņem viņas dzemdību tempu, respektē viņas vēlmes un vajadzības, kur viņa izmanto savus iekšējos spēka avotus. Tas kļūst par dziedinošu notikumu. Cita sieviete savukārt ļauj sev izvēlēties – ja patiesi būs tik grūti, ka liksies, ka par daudz, viņa paņems atsāpināšanu.”

“Ne velti ir dots tik ilgs gaidību laiks, lai mierīgi un rāmi visu apsvērtu, iepazītu visu iespēju ieguvumus un riskus, sajustu sevi un mazuli un atrastu tieši jums piemēroto dzīves pirmo mirkļu būtību. Tiesa, sievietes, kurām ir daudz trauksmes un baiļu, mēdz arī iespējami novilcināt jelkādas domas par dzemdībām,” atzīmē Linda Rozenbaha. “Citas šādā situācijā rīkojas tieši otrādi, meklē palīdzību par dzemdībām ļoti agri, pat tikko uzzinot par gaidāmo mazuli – tik liela ir spriedze.

Iedrošinu jebkuru topošo mammu meklēt un iepazīt iespējamos dzemdību veidus un iespējas, iedziļināties prāta un sajūtu līmenī, atrast savējo, lai kāds tas arī būtu.”

Psiholoģe: Četras matricas, kas aktualizē dabisko saikni starp māti un bērnu

Psiholoģe Iveta Gēbele izgaismo vēl kādu Staņislava Grofa ieguldījumu šajā jautājumā – tas ir četru matricu formulējums. Caur šīm četrām matricām dzemdību laikā būtu jāiziet katram mazulim.

Pirmā matrica – grūtniecība, kuras laikā veidojas attiecības “mazulis-mamma”.

Otrā matrica – kontrakcijas, kas palīdz veidot tādas īpašības kā pacietība, jo tas ir nopietns pārbaudījums bērnam. “Ķeizara bērniņiem” šī cīņa iet secen, tātad arī spēja šo pārbaudījumu izturēt. Šajā posmā, ja tas tiek izdzīvots, nostiprinās mātes un bērna savstarpējā saite.

Trešā matrica – primārais impulss, kas liek mazulim virzīties pa dzemdību ceļiem. Dzemdības – kā pāreja no vienas pasaules citā. Šajā etapā formējas pārliecība par sevi, uzvaras izjūta; tas ir pirmais kopēji paveiktais darbiņš mazulim kopā ar mammu.

Ceturtā matrica – pēcdzemdību mirklis, pirmās pāris stundas šajā pasaulē. Nostiprinās jaunā pieredze, iestājas miers. Tas ir pirmais šīs pasaules kontakts ar mammu. Pieskaršanās viņas ādai, mātes ķermeņa smarža, pirmā piena lāse – tas viss ir kā balva par grūtību pārvarēšanu. Tādējādi dabiskā veidā veidojas tik ļoti svarīgā un ciešā saikne starp māmiņu un mazuli.

LA.lv