Veselam
Ārstēšana

Slimības, kas vasarā nomoka mazāk 0

Foto – Shutterstock

Vasara ir veselībai labvēlīgs laiks. Siltie un saulainie gada mēneši rada dzīvesprieku, labāku noskaņojumu un vienlaikus mazina dažādu hronisku saslimšanu izpausmes, līdz ar to daudziem uzlabojot pašsajūtu. Vairāku diagnožu piemeklētie par to pārliecinās gadu no gada, jo, sākoties rudenim, veselības problēmas parasti atkal liek vairāk par sevi manīt. Ne velti daudzi drēgnajos un aukstajos mēnešos mēdz aizceļot uz zemēm, kur ir silts un saulains visu gadu, jo tur uzreiz jūtas daudz labāk.

 

Ādas slimībām sausums netīk

Derma Clinic Riga dermatoloģe Zane Stāmere novērojusi, ka vasarā tiešām mazinās dažādu ādas slimību iedarbība. Viena no kaitēm ir psoriāze – hroniska saslimšana, kam raksturīga baltu zvīņu veidošanās uz ādas (biežāk uz elkoņiem, ceļgaliem, galvas matainajā daļā). Tāpat sarūk atopiskā dermatīta un piņņu izpausmes. Tas izskaidrojams ar siltāku un sausāku laiku. Pozitīva iedarbība ir arī ultravioletajiem stariem, tomēr tas nav raksturīgi visām ādas slimībām. Daži pacienti atzīst, ka, vasarā saēdoties ogas, atopiskais dermatīts tieši pastiprinās. Arī daļai ar psoriāzi sirgstošo ultravioleto staru iedarbībā gada siltajos mēnešos slimība var pieņemties spēkā.

Tiem, kuriem vasarā veselības stāvoklis uzlabojas, saules peldes, protams, ir ieteicamas, taču, tā kā ultravioletie stari veicina risku saslimt ar ādas vēzi, daktere Zane Stāmere neiesaka pacientiem visas ādas problēmas risināt vienīgi ar atrašanos saulē, kaut gan var šķist, ka tā ir lētāk un tas vairāk atbilst ekoloģijas un bioloģijas principiem, nekā lietojot medikamentus vai ziedes. Ārste to raksturo kā koku ar diviem galiem, kas var ļoti sāpīgi iesist.

Neatkarīgi no tā, vai ir vai nav hroniskas ādas slimības, ikvienam sauļojoties noteikti jālieto aizsargkrēmi, lai pasargātu ādu no kaitīgo ultravioleto staru ietekmes. Slimniekiem šos līdzekļus ieteicams lietot mazākās devās, toties biežāk.

Pusaudžiem, kurus apsēdušas pinnes, vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, jo, tiklīdz saules stari vairs nesildīs kā pašlaik, vaina, iespējams, atkal pastiprināsies. Lai tā nenotiktu, tuvojoties vasaras sezonas beigām, pusaudžiem noteikti jāsāk regulāri lietot ādas kopšanas līdzekļus un laikus jākonsultējas ar dermatologu vai savu kosmetologu, lai nepieļautu paasinājumu un ādas stāvokļa uzlabošanās saglabātos ilgāk. Apkarojot pinnes, vislabāk iesaistīt dermatologa un kosmetologa tandēmu.

 

Stabili laika apstākļi – locītavām prieks

Runājot par locītavu saslimšanām, Medicīnas sabiedrības ARS traumatologs ortopēds Arnolds Skirmanis skaidro, ka laika apstākļi pozitīvi ietekmē veselības stāvokli ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Kad iestājas normāls – stabils un prognozējams – laiks ar noturīgu atmosfēras spiedienu, visas locītavu hroniskās kaites traucē mazāk vai netraucē vispār. Visvairāk uzlabojumi vērojami tiem, kuri sirgst ar hroniskām locītavu deformācijām, artrozi, reimatiskām saslimšanām.

Locītavu darbība lielā mērā ir atkarīga no spiediena. Te jāatceras fizikas likumi, proti, atmosfēras spiediens izpaužas tādā apjomā, ar kādu spēku spiež virs ķermeņa esošais gaisa slānis. Kad tas ir stabils un nemainās, tas nekairina proprioreceptorus, kas organismā atbild par spiediena sajūtu. Turklāt vasarā siltums vienlaikus darbojas arī kā fizioprocedūra, tādējādi ar locītavu problēmām sirgstošajiem komforta līmenis manāmi pieaug.

Miegs uzlabojas, 
bet ne visiem

Miegs ir cilvēka veselības būtiska sastāvdaļa, pat dzīvības nepieciešamība. Guļot organisms atjaunojas, gūst jaunu enerģiju un spēku, lai nākamajā dienā varētu atkal pilnvērtīgi darboties. Miegs ietekmē ikviena dzīves kvalitāti un labsajūtu.

Kā apgalvo klīnikas Ūdensroze, Neirožu klīnikas un Diagnostikas centra psihiatrs, miega speciālists Jevgeņijs Iznovs, vasarā miegs uzlabojas tikai tiem, kuriem nav nopietnu miega problēmu un nav bezmiega. Ja ārsts noteicis bezmiega diagnozi, neatkarīgi no gadalaika ar vislielāko varbūtību tā pastāvēs tāpat, ja vien netiks adekvāti ārstēta.

Vasarā miega kvalitāte uzlabojas, jo ir vairāk gaismas un tā veicina melatonīna jeb tā dēvētā miega hormona izdalīšanos. Melatonīns piedalās miega un nomoda ritma regulēšanā. Tāpat vasarā parasti ir atvaļinājumi, vairāk pozitīvu emociju, kas līdzsvaro organismu. Šajā gadalaikā ir vairāk prieka, vairāk dopamīna un serotonīna, ko mēdz dēvēt par laimes hormoniem.

Ja cilvēkam nav hronisku problēmu ar miegu, viņš, protams, guļ labāk, vairāk priecājas, vairāk smaida, vairāk smejas. Kopumā jūtas daudz labāk, tāpēc var teikt, ka vasara ir laimes laiks. Visi priecājas, smaida, saule spīd, un cilvēks kļūst pārliecinātāks par sevi. Rodas iekšējs miers, kas dod iespēju iemigt dabiskā veidā, bez zālēm.

Tie, kuriem ir slikts miegs vai kuri objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ neguļ, jūtas noguruši, viegli aizkaitināmi, raudulīgi. Tas tālab, ka smadzenes pa nakti neatpūšas un nenotiek reģenerācija, līdz ar to organisms nespēj atjaunoties. Rezultātā garastāvoklis pasliktinās, parādās noguruma sajūta, emocionālā fona maiņa, baudas sajūtas trūkums.

Tiem, kuriem vasarā miegs neuzlabojas, dakteris Jevgeņijs Iznovs iesaka laikus konsultēties ar ārstu, jo, ja problēma padziļināsies, tās ārstēšana būs ilgāka. Ja divus mēnešus pēc kārtas cilvēks trīs reizes nedēļā labi neguļ, tas jau uzskatāms par bezmiegu. Tas nozīmē, ka nepieciešama speciālista palīdzība.

 

Slimības, kas vasarā nekur nepazūd

Kaut arī tā vien šķiet, ka vasarā nevienu nemoka ne iesnas, ne klepus, jo laiks ir jauks, var sildīties saulītē un plunčāties siltā ūdenī, ir virkne slimību, kuras to vien gaida, lai cilvēks zaudētu modrību, un klāt tās ir!

 

Herpesvīruss

Kaut gan šķiet, ka vasarā atpūšamies vairāk un sev veltām vairāk uzmanības, arī no tā var nogurt un saslimt. Par daudz saules, peldēšanās, vairāk fizisku aktivitāšu, nekā ierasts, vēlāka gulētiešana vai ballītes līdz rīta gaismai… Tas viss nogurdina imūnsistēmu, liekot parādīties herpesvīrusa raksturīgākajai izpausmei – sāpīgi niezošiem pūslīšiem uz lūpām. Lai no tām izvairītos, ieteicams līdzsvarots dienas režīms, kā arī aizsarglīdzekļu lietošana, uzturoties saulē: lūpu balzams, krēms ar SPF faktoru.

 

Urīnceļu infekcijas

Ja karstā laikā pietiekami daudz un bieži nepadzeras, organismā sāk trūkt šķidruma un draud dehidratācija jeb atūdeņošanās. Urīns urīnpūslī kļūst koncentrētāks (par to liecina tā tumšā krāsa). Ja šādā situācijā ciešas un neiet uz tualeti, tiklīdz rodas vajadzība, urīnpūslis neiztukšojas pietiekami bieži un urīnā esošās baktērijas sāk vairoties uz nebēdu. Arī vaļīga seksuālā uzvedība un dzimumsakari, kas varētu šķist iederīgi vasarā, var veicināt dažādu slimību izraisītāju nonākšanu gan dzimumceļos, gan urīnceļos. Lai izvairītos no urīnceļu iekaisuma, karstā laikā pietiekami bieži jāčurā, jādzer vairāk šķidruma (vairāk nekā pusotra litra dienā), kā arī vienmēr jāpārvelk peldoties saslapinātais peldkostīms vai peldbikses.

Kakla sāpes un angīna

Slimības izraisošajām baktērijām patīk siltums, tās savairojas arī cilvēka organismā un gaida izdevību, lai varētu uzbrukt. Uzbrukumam labvēlīgi apstākļi veidojas krasu temperatūras svārstību gadījumā: pēkšņa karstuma un aukstuma maiņa gļotādas padara jutīgākas un uzņēmīgākas pret slimību ierosinātājiem. Karstā laikā šādas temperatūras svārstības piedzīvo ikviens, ieejot, piemēram, veikalā, kurā uz pilniem apgriezieniem darbojas kondicionieris, vai iedzerot aukstu dzērienu, kas turklāt atdzesēts ar ledu.

Lai izvairītos no kakla sāpēm vai angīnas, arī vasarā ir spēkā noteikums, ka regulāri jāmazgā rokas, kā arī jāvairās dzert ļoti aukstu, jo īpaši laikā, kad atrodas tiešos saules staros un spēcīgi sakarst.

 

Smagums kājās

Karstā laikā kāju vēnas paplašinās, tāpēc asinīm ir grūtāk tecēt atpakaļ uz ķermeņa augšdaļu, uz sirdi. Asinis stagnē asinsvados, līdz ar to ir sajūta, ka kājas satūkušas kā bluķi (jo īpaši cilvēkiem, kuriem asinsrites problēmas ir arī citos gadalaikos). Lai no tā izvairītos, nevajadzētu ilgstoši atrasties nekustīgi un vienā pozā, piemēram, gulēt pludmalē. Ieteicams pastaigāties, kā arī bradāt pa ūdeni – tas atvēsinās, veicinot asinsvadu sašaurināšanos. Arī soļošana pa smiltīm iedarbosies līdzīgi masāžai un kavēs asiņu sastrēgumu veidošanos.

 

Aizcietējumi

Vasarā pieļaujam dažādas atkāpes no ikdienas uztura režīma, piemēram, ceļojot vai dodoties piknikā. Gremošanas sistēma var apjukt un pieteikt streiku, kas izpaužas kā apgrūtināta vēdera izeja. Risinājums ir vienkāršs – katrā ēdienreizē jācenšas ēst augļus un dārzeņus. Tajos esošās šķiedrvielas stimulēs normālu gremošanas procesu. Svarīgi ir arī pietiekami daudz un bieži padzerties, vislabāk – svaigu ūdeni.

 

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
5 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
7 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
3 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
6 stundas