Veselam
Ārstēšana

Slimnīcu latviski ārzemnieciskās padomes0


Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekle Zane Kotāne un slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols vakar Saeimā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekle Zane Kotāne un slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols vakar Saeimā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
Foto: Karīna Miezāja

Pagājšnedēļ Veselības ministrija iepazīstināja ar divu slimnīcu – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas – jaunajām padomēm.

Katrā no tām strādās trīs cilvēki, katrs saņemot 2700 eiro mēnešalgu, padomes priekšsēdētājs – 3000 eiro.

Pērn septembrī uz padomes vietām abās slimnīcās tika izsludināts konkurss, kurā kopējais pretendentu skaits bijis 88. Personālatlases speciālisti arī personīgi uzrunājuši atsevišķas personas kandidēt. Piemēram, tieši medicīnas ekspertu vietai esot aicināti pieteikties profesionāļi no tuvējām ārzemēm.

Kandidāti atlasīti pēc trīs primārajiem kritērijiem jeb profiliem – veselības aprūpes profila, pārmaiņu vadītāja profila un finansista profila. Katras slimnīcas padomē strādās viens no šo profilu jeb jomu pārstāvjiem.

Ar jaunajām slimnīcu padomēm iecerēts ieviest starptautiski atzītu labu pārvaldību, veselības ministre Ilze Viņķele arī iepriekš uzsvērusi, ka “šīs padomes nebūs politiķu izklaides vietas, bet tajās strādās profesionāli atlasīti cilvēki ar saprašanu gan ārstniecībā, gan uzņēmumu vadībā”.

Ko darīs jaunās padomes un kā strādās padomes pārstāvji, savu darbu savienojot ar pienākumiem ārpus universitātes slimnīcām?

Savienos darbu trijās padomēs

“Esmu jau iepriekš domājis, vai un kā varu palīdzēt savai valstij vairāk, kā esot tās pilsonis un pildot ikdienas pilsoņa pienākumus, taču neredzēju – kā. Vēlētu politisku amatu nekāroju un saimnieciski vienmēr esmu strādājis privātajā sektorā, spējis sevi pierādīt uzņēmējdarbībā un privāta biznesa vadībā. Tikai 2018. gada nogalē uzzināju, ka viena no retajām iespējām, kā savienot valsts amatu ar privātu amatu, ir strādāt valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību padomēs. Tādējādi man ir iespēja dot Latvijai labumu, veltot savu laiku, zināšanas un apņēmību.

Uzskatu to par sava veida dienestu,” tā savu kandidēšanu uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļa amatu pamato Reinis Ceplis, biznesa vadības maģistrs, kurš kopš 2019. gada jūnija strādā “Latvijas dzelzceļa” padomē un kopš 2018. gada 20. novembra ir padomes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā “Baker Tilly Baltics”. Darbu visās trijās padomēs ir ļauts apvienot, un Reinis Ceplis šo iespēju izmantos.

Arī ekonomikas maģistrs Juris Lapše, kurš uzvarēja kandidātu atlases uzņēmuma “Amrop Latvia” rīkotajā konkursā uz universitāšu slimnīcu padomes locekļu amatiem un būs Reiņa Cepļa kolēģis Stradiņa slimnīcā, nepametīs darbu vienā no pasaules lielākajām starptautiskajām revīzijas un konsultāciju firmām “Pricewaterhouse Coopers”.

Lietuvieša reputāciju neapšauba

Trešais Stradiņa slimnīcas padomes loceklis Re­nalds Jurkevičs, kurš tāpat kā pārējie divi amatā oficiāli stājās 10. februārī, ir ārzemnieks no mūsu kaimiņvalsts. Viņš ir Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Kauņas klīnikas direktors. Jāpiebilst, ka R. Jurkeviča vārds Lietuvā iepriekš izskanējis saistībā ar Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas žurnālistu veikto pētījumu par skaļu korupcijas skandālu – tā dēvēto “MG Baltic” lietu. Bijušais Lietuvas koncerna “MG Baltic” viceprezidents Raimonds Kurļanskis tiek turēts aizdomās par kukuļošanu un ietekmes tirgošanu.

Lietuvas žurnālisti konstatējuši, ka ar R. Kurļanski bijis saistīts arī tagadējā Valsts prezidenta Gitana Nausēdas personiskais ārsts Remigijus Žaļūns.

Un koncerns “MG Baltic” arī bijis viens no lielākajiem sadarbības partneriem Lietuvas Veselības zinātņu universitātei, kuras sastāvā ir Kauņas klīnika, kuras ģenerāldirektors ir Renalds Jurkevičs. Lietuvas žurnālisti vēstīja – lai Kurļanskis varētu izvairīties no aresta, viņš ticis hospitalizēts minētās universitātes kardioloģijas klīnikā.

Lai gan Latvijas Ministru kabineta noteikumi valsts kapitālsabiedrību padomju locekļiem pieprasa nevainojamu reputāciju, personāla atlases uzņēmuma “Amrop Latvia” vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa neuzskata, ka Jurkeviča reputācija būtu apšaubāma. Par to, ka esot šāds Lietuvas žurnālistu pētījums, viņa pēc konkursa norises bijusi informēta, bet “Amrop” esot biroji 75 valstīs, tajā skaitā Viļņā, un nekāda kompromitējoša informācija par Jurkeviču neesot iegūta.

Jari Petaju pienesums

Trīs personu padome ir sākusi strādāt arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols izstāstīja, ka uzrunājis Helsinku bērnu slimnīcas izpilddirektoru Jari Petaju, kurš uzvarēja konkursā un kuru iepazinis kā vienu no Eiropas bērnu slimnīcu organizācijas aktīviem biedriem.

Ābols viesojies Helsinku bērnu slimnīcā, kuru somi dēvē par nākotnes slimnīcu, un redzējis viņa profesionālo sniegumu. Arī man bija tā iespēja apmeklēt šo ārstniecības iestādi, kura ir neierasta priekšstatam par slimnīcu. Tajā rodas iespaids, ka esi ienācis gandrīz vai mākslas galerijā.

Ārstiem un medicīnas māsām te nav atsevišķu kabinetu – mediķi sastopami slimnīcas gaiteņos, kur ir neskaitāmi mājīgi iekārtoti stūrīši.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas viens no stratēģiskajiem mērķiem ir kļūt arvien draudzīgākai pacientiem, tāpēc Petaja atrašanās padomē varētu palīdzēt vismaz šajā virzienā.

Par Bērnu slimnīcas padomes pārstāvjiem kļuvusi arī vienotā dabasgāzes pārvaldes un uzglabāšanas operatora akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grids” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, kā arī vadības speciāliste Katrīne Judovica, kurai ir vairāk nekā 20 gadu augstākās vadības pieredze Baltijā un Somijā. Viņa daudzus gadus ir vadījusi uzņēmumu “Narvesen” un šonedēļ tika ievēlēta par BKUS padomes priekšsēdētāju. Otrdien esot apstiprināts arī padomes reglaments.

Tulkos un runās angļu valodā

Tā kā padomēs ir ārzemnieki, visi dokumenti tiks tulkoti angliski, pastāstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kura pirms padomju izveidošanas bija universitāšu slimnīcu valsts kapitāldaļu turētāja. “Rekomendējam izmantot “Tildes” izstrādāto rīku, ar kuru var iztulkot pietiekami kvalitatīvi.

Slimnīca tulku nenodrošinās, to organizēs padome sava darba ietvaros,” skaidroja valsts sekretāre. Kaut gan Latvijā oficiālā valsts valoda ir latviešu valoda, tomēr padomēs, kur iekļauti ārzemnieki, to nevar nodrošināt.

Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomē, kuras pārstāvji ir izvirzīti, bet lielā darba noslogojuma dēļ vēl nav paguvuši tikties ar Veselības ministrijas amatpersonām, lai viņus varētu apstiprināt, būšot viena persona no tuvējām ārzemēm, proti, Igaunijas. Ministrija pagaidām nepublisko konkursa uzvarētāju uzvārdus.

Valsts sekretāre gan sacīja, ka valsts valodas likums ir jāievēro un tikai tad, ja padomei ir neformāla tikšanās, var savstarpēji runāt angliski.

Uzmanīs budžetu

Kādi ir padomes locekļu darba pienākumi un atlīdzība? Valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka padomes pārstāvji neesot nolīgti uz stundām, no viņiem tiekot prasīts izdarīt konkrētas lietas konkrētā termiņā. To, kā viņi to fiziski izdara, sanāk klātienē vai izmanto citus komunikācijas līdzekļus, ministrija neregulējot.

“Ir doti konkrēti uzdevumi. Pirmkārt, padomei ir jāapstiprina slimnīcas budžets. Lūdzām to izdarīt nākamo divu mēnešu laikā. Padomei ir jāseko līdzi budžeta izpildei, kā arī izmaiņām tajā. Valdei regulāri par to ir padomei jāatskaitās.

Padomei ir jāapstiprina slimnīcas stratēģija vairākiem gadiem. Visām slimnīcām tā ir jau izstrādāta.

Šajā dokumenta projektā ir iekļauts tas, kā tiks piesaistīti cilvēkresursi, kā slimnīca kļūs pacientiem draudzīgāka, un citi svarīgi jautājumi. Vienojāmies, ka divu mēnešu laikā padomes kopā ar valdēm izies cauri šīm stratēģijām, nāks vēlreiz uz ministriju un tad apstiprinās. Galvenais ir cilvēkresursu piesaiste,” stāsta D. Mūrmane-Umbraško.

Jāteic, ka slimnīcu padomes pārstāvjiem Reinim Ceplim un Zanei Kotānei, kuri šonedēļ piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, skaidrojums deputātiem par savu darbu bija ļoti vispārīgs un samērā frāžains. Taču jācer, ka rudenī, kad atkal deputāti uzklausīšot padomes pārstāvjus, saruna jau būs pavisam konkrēta un tajā varēs saklausīt arī darba rezultātus, lai nerastos šaubas par padomēm kā liekēžiem.

BKUS valdes priekšsēdētājam Valtam Ābolam tomēr ir diezgan liela ticība šim jaunajam slimnīcu pārvaldības veidojumam: “Nepārtraukti kādam ir atrunas, kāpēc tai veselības aprūpei ir jādod vairāk naudas – sistēma neesot efektīva, nauda kaut kur pazūdot… Ja padomes varēs dot kaut vai nelielu uzticamības garantu, ka process tiek pārvaldīts efektīvi, ka nauda nekur nepazūd, tad, es uzskatu, tā būs liela pievienotā vērtība.”

Kāda būs atlīdzība

Saistītie raksti

Slimnīcu padomes locekļiem algu maksās no slimnīcas budžeta. Tā atkarīga no kapitālsabiedrības lieluma. Universitātes slimnīcas tiek uzskatītas par lielajām kapitālsabiedrībām.

Padomes priekšsēdētāja alga ir vienāda ar vidējo algu tautsaimniecībā, ko reizina ar koeficientu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumam. Pārējo padomes locekļu atalgojums ir 90% no padomes priekšsēdētāja atalgojuma.

* Padomes priekšsēdētāja alga mēnesī – 3000 eiro

* Pārējo padomes locekļu alga mēnesī – 2700 eiro

Avots: Veselības ministrija

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Bērnu slimnīcai ziedoti 120 kilogrami svaigu gurķu un 100 litri medus
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Aicina valsts amatpersonas palielināt zāļu kompensācijas apmērus
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Tikai 78% pirmsskolu darbinieku nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, vēl mazāk ar sejas maskām un cimdiem
16 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Viņķele izdod rīkojumu, nosakot prasības rīcībai ar Covid-19 inficēto personu mirstīgajām atliekām 3
7 stundas
LP
Linda Pužule
Pasaulē
“Mēs nebijām gatavi katastrofai.” Tautietes Lindas stāsts par straujo notikumu attīstību Spānijā
Speciālreportāža 10 stundas
LE
LETA
Veselam
Visstraujāk ar Covid-19 inficēto skaits turpina augt Rīgā 1
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Policija atklāj, kāds sods piemērots vīrietim par pensionāres nogrūšanu veikalā Ozolniekos
7 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Traģiska avārija Juglā: bojā gājusi gājēja
9 stundas