Veselam
Dzīvesveids

Vai tu attopies ar telefonu rokās naktī? Sociālo tīklu varā 0

Shutterstock ilustrācija

Mūsdienu fenomens – sociālie tīkli – daudziem kļuvis par uzticamu ikdienas sabiedroto. Ar viedajām ierīcēm vienmēr varam atrasties paralēli divās pasaulēs – reālajā un virtuālajā. Kā tās nošķirt, lai viena otrai netraucētu?

Jāatzīst, man ir gadījies piepeši attapties ar telefonu rokās pulksten pusčetros naktī! Bet kāpēc tik ilgi? Bija daudz skaistu bilžu un smieklīgu video, svarīga informācija, kas noteikti jāizlasa! Tādos brīžos nākas aizdomāties: varbūt esmu atkarīga?

Sociālo tīklu pasaule ir atvērta ikvienam, tā nešķiro pēc dzimuma, ādas krāsas, piederības vai uzskatiem. Ikviens var atrast tieši to, kas interesē, turklāt internets ir tik gudrs, ka izskaitļos to, kas patīk tieši tev, un arī nākamreiz piedāvās kaut ko līdzīgu un vēl labāku. Tehnoloģijas sniedz daudz iespēju, taču vienlaikus var apdullināt un radīt problēmas.

 

Darbojas kā anestēzija

Atkarība no sociālajiem tīkliem ir grūti definējama un izprotama. Sākumā izmēģini kādu sociālo vietni, veic it kā eksperimentu, tad lieto gadījuma pēc, visbeidzot tas kļūst par problēmu. Kā jebkura atkarība, arī atkarība no sociālajiem tīkliem liecina par bēgšanu no realitātes. Var teikt, ka viedtālrunis, planšete vai dators ar visām to iespējām darbojas kā anestēzija.

Cilvēks aizsēžas datorā vai telefonā līdz vēlai naktij, no rīta nevar pamosties, nokavē darbu, vairs nerūpējas par savu izskatu, nespēj koncentrēties, jo domās kavējas sociālajos tīklos. Nereti nāk miegs, kaitina apkārt notiekošais un uzdotie pienākumi. Ir grūti sadarboties ar līdzcilvēkiem.

“Šos faktorus gan ir grūti fiksēt. Cilvēkam šķiet, ka vienkārši bija grūta diena. Bet kāpēc tā bija grūta? Iespējams, tāpēc, ka iepriekšējā dienā pārāk ilgu laiku pavadīja pie ekrāna. Es arī izmantoju tehnoloģijas, lai ikdienu padarītu vieglāku, bet ir jānosaka robežas,” saka psihoterapeite geštaltterapeite Dace Caica.

Biežāk tomēr nākas runāt par pieradumu, nevis atkarību. Par to liecina uzmācīga vēlme visu laiku pārbaudīt savas ierīces. Visbeidzot tas kļūst par traucēkli, un cieš citas jomas. Pat ciemos visu laiku tiek skrullēts telefons, vai arī braukt kaut kur nemaz negribas. Pamazām sākas atsvešināšanās no tuviniekiem, draugiem, sarunas kļūst aizvien īsākas. Cilvēks it kā dzird, ko otrs saka, bet neieklausās, grib ātrāk izbeigt sarunu, lai tikai varētu atgriezties pie ierīces.

“Sarunas laikā jābūt klātesamībai. Tas nozīmē, ka cilvēks redz, dzird savu sarunu biedru, uztver nianses, pustoņus un ar visu savu būtību ir sarunā,” piebilst speciāliste.

 

Mūsdienu fenomens

Sociālie tīkli ir mūsdienīgs komunikācijas veids. Turklāt tie atlasa interesējošo informāciju, tāpēc ievilina, aizrauj un liek atgriezties atkal un atkal.

Šo fenomenu ir grūti aprakstīt. Tā ir procesatkarība, kas veidojas pakāpeniski. Nekādi kritēriji nenosaka, kad ir iestājies pieradums vai atkarība. Cilvēkam varbūt šķiet, ka pats kontrolē sociālajos tīklos pavadīto laiku, pat ja tās ir trīs un vairāk stundas dienā.

Protams, ja cilvēks dzīvo viens vai neiziet no mājas veselības problēmu dēļ, sociālie tīkli var būt vienīgais pavediens saskarsmei ar ārpasauli, pieļauj Dace Caica. Interese par sociālajiem tīkliem var būt pozitīva, piemēram, pēc smaga dzīves posma, zaudējuma. Ja cilvēks paņem rokā telefonu, tas var liecināt, ka atkal radusies interese par apkārtējo pasauli.

Tehnoloģijas ir paredzētas, lai mūsu dzīvi padarītu ērtāku, turklāt tās var palīdzēt biznesā, pārdošanā, reklāmā. Vienlaikus sociālie tīkli ir veids, kā pieskatīt draugus, paziņas, radiniekus, gūt informāciju par viņu dzīvē notiekošo. Tas ir mūsdienīgs komunikācijas veids bez konkrētiem noteikumiem. Ja esi sociāli aktīvs, tev ir draugi un kāds vaļasprieks, dalība sociālajos tīklos, iespējams, nerada problēmas. Tas var būt veids, kā savu dzīvi padarīt interesantāku, dinamiskāku. Ja ikdiena ir notikumiem bagāta, parasti nemaz nav laika sekot līdzi tam, ko internetā dara citi.

Jāskata dzīve kopumā – vai līdztekus sociālajiem tīkliem ir vēl kaut kas aktuāls? Jāuzmanās, ja vairāk interesē tas, kas notiek sociālajos tīklos, bet pati dzīve sāk šķist pārāk garlaicīga.

Jābūt saprāta robežai

“Svarīgi, lai no pārmērīgas tehnoloģiju izmantošanas neciestu tuvinieki. Manuprāt, mēs netiekam pietiekami brīdināti par to, ka sociālie tīkli un tehnoloģijas var kaitēt. Laiku, ko paņem Facebook, var izmantot vērtīgāk, parunājoties ar bērniem, palasot grāmatu, izejot pastaigā,” uzskata psihoterapeite.

Aizejot ciemos, itin bieži var redzēt, ka jaunā paaudze ir ieslīgusi ierīcēs. Arī vecāku darbs nereti ir saistīts ar datoru. Katrs sēž savā stūrī pie datora, tātad ilgstoši izolējas.

Cilvēks parasti jūt, ka pārāk daudz laika sāk aizņemt ierīces, jo aizvien biežāk gribas ieiet, piemēram, Facebook un pārbaudīt, vai nav kāda jauna informācija, interesants attēls vai video. Sākumā varēja ielūkoties, īpaši neiedziļinoties saturā, bet pēc laika saprot, ka gribas tikai rullēt un rullēt Facebook lapu uz leju, ir grūti apstāties.

“Kad attopas, rodas pašpārmetumi – kāpēc es tik ilgu laiku pavadīju pie ekrāna? Tā vietā varēju izdarīt to un to, bet labi – paveikšu to rīt… Tas liecina par līdzsvara zudumu,” uzsver Dace Caica.

 

Ja cilvēks saprot, ka sociālos tīklos pavada par daudz laika

■ Sākumā to vajag atzīt.

■ Ierobežo laiku, kas tiek veltīts Facebook un citiem tīkliem. Piemēram, ļauj sev vien pusstundu no rīta un pusstundu vakarā. Laiku vajag strukturēt, jo pats no sevis tas nenotiks.

■ Savā ikdienā ievies kaut ko jaunu, to, kas aizrauj, piemēram, sporta nodarbes, ēdiena gatavošanu, pārgājienus.

 

Var būt nomāktības cēlonis

Psihoterapeite uzver, ka tendence sociālajos tīklos lielīties ar panākumiem, labajiem dzīves notikumiem un veiksmēm nav nemaz tik nevainīga.

“Netiek parādīta realitāte, bet tikai daļa patiesības. Retais dalās ar nodevību, skumjām, strīdiem, neveiksmēm. Rodas maldīgs priekšstats, ka cilvēka dzīvē viss ir skaisti un krāšņi, turklāt pārņem sajūta, ka pašam nekas neizdodas. Tas neatbilst patiesībai, ir maldīgs paštēls! Kaut kas sociālajā tīklā tiek pateikts, bet ne līdz galam.”

Piemēram, meitene ieliek savu fotogrāfiju, bet tikai pāris cilvēku to atzīmē ar patīk. Viņa sāk šaubīties, prāto, kāpēc nav guvusi atzinību, nožēlo, ka attēlu izlikusi publiskai apskatei. Realitātē būtu iespējams pajautāt, kāpēc otram kaut kas patīk vai nepatīk, bet sociālajos tīklos viss notiek bez paskaidrojumiem. Tā mēs cits citu neapzināti maldinām.

Jaunieši internetā redz, ka citiem vienaudžiem daudz kas ir labāks, piemēram, firmas apģērbs. “Man nav draugu, piedzīvojumu, manā dzīvē pilnīgi nekas nenotiek. Esmu neveiksminieks!” domā jaunietis.

Līdzīgi ir pieaugušajiem – var rasties nomāktība, depresijas iezīmes. Ja stāsta par savu dzīvi, jādalās gan ar pozitīvo, gan negatīvo, ir pārliecināta Dace Caica.

 

Viedierīce kā aukle

Lai atbrīvotos no atkarības, vispirms jānoskaidro, vai tā vispār ir atkarība. To precīzi var noteikt narkologs.

Psihoterapeite stāsta, ka pieradums, cieša piesaiste sociālajiem tīkliem ir aktuāla problēma un tai īsti nav diagnostikas instrumentu, jo sekas nerodas uzreiz, bet gan pakāpeniski.

Izpausmes bērniem un pieaugušajiem ir dažādas. Bērni kļūst nemierīgi, aizkaitināmi, ātri nogurst, nespēj koncentrēties. Piecgadīgs bērns, kurš vēl neprot lasīt un rakstīt, ļoti ātri apgūst, kā rīkoties ar tehnoloģijām. Viedierīces nereti mēdz izmantot kā aukles. Vecāki domā, ka bērns kļuvis niķīgs, un iedod viņam planšeti, lai nomierinās. Tad bērns iemācās izlūgties: “Lūdzu, mammīt, vai drīkst vēl mazliet?” Bērns saprot – ja jauki palūgs, saņems atļauju.

Dažādas virtuālas atjautības spēles un aplikācijas, kas sagatavo skolai, protams, ir pozitīvi vērtējamas, tomēr problēma rodas, ja izmantošanas laiks un atļautais saturs tiek atstāts bērna ziņā. Mazais ierīci izmantos tik ilgi, kamēr beigsies baterija.

“Priecājos par centra Dardedze informatīvo kampaņu Homo Tabletis, kas vecākiem stāsta par drošu mobilo ierīču izmantošanu. Pieradums lietot ierīces var rasties zibenīgi. Ja katru reizi, līdzko bērns ir sakreņķējies, viņam iedod planšeti, rodas psiholoģiska piesaiste. Bērns vairs nespēj sevi citādi nomierināt,” ir pārliecināta speciāliste. “Man pašai ir piecgadnieks, un es redzu, kā tas notiek. Ar vīru regulāri dodamies uz deju nodarbībām, un bērns gaida šo laiku, jo zina, ka tad varēs skatīties mīļākās multfilmas.”

Ja bērnam atņem kaut ko, kas patīk vai garšo, viņš protestē, un tā ir dabiska reakcija. Jāspēj ierīču vietā bērnam piedāvāt kaut ko interesantu, taču jāsaprot, ka jaunus ieradumus izveidot ir grūti.

Turklāt der atcerēties – bērns atdarina to, ko dara vecāki. Ja viņi mūždien ir ieslīguši telefona ekrānā, arī atvase darīs to pašu.

Var līdzēt ieradumu maiņa

■ Neizmanto ierīces pie galda, komunicējot, esot vannas istabā, tualetē vai gultā.

■ Ja viedierīci lieto kā modinātāju, katru rītu pirmo redzi telefona ekrānu. Varbūt atkal jānopērk modinātājpulkstenis?

■ Neizmanto ierīces un sociālos tīklus brīvdienās.

■ Pārbaudi sociālos tīklus, kad tam ir pamatots iemesls. Nereti tas notiek garlaicības vai pieraduma dēļ.

■ Pirms internetā publicē fotoattēlu vai ierakstu, centies izprast savus motīvus: vai gribu pierādīt, ka labi pavadu laiku? Tā vietā var parunāt ar draugiem. Var fotogrāfiju aizsūtīt tikai vecākiem vai draugiem, lai priecājas. Kad fotoattēlu ar skaistu notikumu publicē sociālajā tīklā, pats pārstāj par to priecāties, tā vietā gaida citu reakciju uz šo notikumu.

■ Noder, ja savas pārdomas izliek uz papīra.

■ Telefonā var mainīt iestatījumus – noņem notifikācijas, kas ikreiz izlec uz ekrāna, līdz ar to tās pastāvīgi neatgādinās ielūkoties.

■ Der izdzēst atkarību izraisošās aplikācijas un varbūt pat spēles. Ja jāveic kāds uzdevums darbā, šajā periodā internetu atslēdz.

 

 

Pieredzes stāsts

Fotogrāfe Ieva Andrupe

Agrāk sociālos tīklus izmantoju bieži un tajos publicēju daudz personiska satura informācijas. Man bija ļoti svarīgi dalīties ar bildēm, kurās esmu kādā pasākumā kopā ar draugiem vai savu otro pusīti. Pienāca laiks, kad sapratu – gribu dzīvot sev, nevis citiem. Man nav vajadzīgs, lai apkārtējie redz katru manu soli – kur esmu, ar ko tiekos vai šķiros. Vēlos būt pašpietiekama.

No sociālajiem tīkliem izdzēsos. Lai justos labi, man nevajag citus, tāpēc nebija grūti palikt neziņā par to, ko interneta vidē dara mani paziņas.

Divi gadi, ko pavadīju bez sociālajiem tīkliem, bija pārdomu laiks, kad sevi pārkārtoju. Pārvācos uz Ventspils novadu, nodzīvoju tur gadu, sapratu, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar fotomākslu. Sakrāju naudu pirmajai fotokamerai un fotografēju. Tad atskārtu, ka sociālie tīkli būtu ļoti noderīgi mana darba popularizēšanai. Ar interneta starpniecību sāku integrēties svešajā vidē. Izveidoju Facebook lapu, kur publicēju savus darbus. Tagad tas palīdz manam darbam.

Jau kādu pusgadu aizvien biežāk dalos arī tajā, kas notiek manā dzīvē, un tas, manuprāt, palīdz popularitātei. Atkal nākas pielāgoties sociālo tīklu absurdam. Tomēr cenšos to tvert vieglāk. Tagad, kad visur līdzi ir telefons, pieņemu, ka interneta vidē uzturos vēl biežāk nekā pirms pāris gadiem.

Protams, sociālie tīkli ir arī kaut kas pozitīvs. Facebook var pamanīt kādu interesantu pasākumu, nodarbi, ko vērts apmeklēt. Instagram aplikācijā smeļos iedvesmu no aktīviem cilvēkiem, kuri ir labā formā vai kuriem piemīt kāds talants. Dažkārt tas nokaitina, redzu – kāds skaisti zīmē, bet pašai ir slinkums apsēsties un attīstīt savas prasmes. Secinu, ka aktuāla problēma ir arī sevis salīdzināšana ar citiem. Tas var būt gan pozitīvi, jo motivē, gan ne tik labi, jo sāc sevi pārlieku kritizēt.

Sociālie tīkli man ir psiholoģisks eksperiments. Mēģinu saprast sevi, savas nepilnības, tās labot, iet līdzi laikam un uztvert visu vieglāk. Ja saprot, kā sociālie tīkli var sniegt labumu, tie var būt ļoti noderīgi un palīdz attīstīties.

 

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
4 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
6 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
2 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
6 stundas