Veselam
Ārstēšana

Šogad plāno e-veselības sistēmas pilnu auditu1


Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs.
Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Šogad plānots veikt e-veselības sistēmas pilnu auditu, kā arī iepirkumā atrast ārējās sistēmas uzturētāju, intervijā Latvijas Radio atklāja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs, kurš dienestu vada kopš 1.oktobra.

Tuvākajā laikā dienests plāno izsludināt divus iepirkumus. NVD direktors skaidroja, ka pirmais būs trešās kārtas tā saucamais konsultantu un ekspertu iepirkums, kurā tiks pasūtīts pilns sistēmas audits un arhitektūras aktualizēšana, kā arī specifikācijas jeb uzdevumu rakstīšana citiem iesaistītajiem.

Skaidrojot audita nepieciešamību, Labsvīrs teica, ka tehnoloģijas noveco, tāpat kā aparatūra un programmnodrošinājums, un jāinvestē būs vienmēr.

Savukārt otrs iepirkums paredzēs sistēmas uzturēšanu. Viņš norādīja, ka vairāk nekā gadu e-veselības sistēmai nav ārējās sistēmas uzturētāja, kas, viņaprāt, nav normāli.

Vaicāts, kad varētu būt gaidāma e-nosūtījuma ieviešana, Labsvīrs atzina, ka nosūtījums ir izstrādāts un darbojas, bet problēma ir tajā, ka NVD nevar nodrošināt, ka tas ir integrēts ārējās ārstniecības iestāžu sistēmās.

Tāpat NVD direktors pauda, ka pērn dienests koncentrējās uz to, lai uzturētu jau esošo e-veselības sistēmas funkcionalitāti. Pēc viņa teiktā, datu bāze pieaug un pakalpojumus lietojot aktīvi.

Labsvīrs pievērsās arī mediķu atalgojuma jautājumam, aicinot saprast, ka 10% tarifa pieaugums atalgojumam nevar nozīmēt 10% pieaugumu visiem ārstiem. Pēc viņa teiktā, tiem, kas patlaban saņem 1350 eiro bruto (vidējā alga ārstam 2019.gadā) vai mazāk “ir pamats iet un cīnīties par to, ka tas pieaugums būtu vismaz 10%”, bet tiem, kam atalgojums ir trīs, četras vai piecas vidējo algu apmērā, ārstniecības iestāde 10% atalgojuma nodrošinājumu nodrošināt nespēs.

Kā vēstīts, nolemjot celt mediķu zemāko mēnešalgu, valdība vienojās, ka darba samaksa palielināsies tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Pērnā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1091 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 801 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.