Veselam
Ārstēšana

Sosārs: Paliatīvās aprūpes nodaļai pieaugušajiem vajadzētu būt katrā reģionālajā slimnīcā 0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Ieva Čīka

No 3. līdz 5. augustam Liepājas universitātē notiks pirmā Baltijas valstu paliatīvās aprūpes speciālistu konference, kurā piedalīsies ne tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārsti, bet arī speciālisti no ASV, Vācijas, Dānijas un citām valstīm.
Ja situācija bērnu paliatīvajā aprūpē mūsu valstī uzlabojas, jo no valsts tiek piešķirti arvien lielāki līdzekļi, tad nemainīga situācija saglabājas šajā pat jomā pieaugušajiem.

Latvijas Onkoloģijas centra paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs uzskata, ka situācija stagnējot, jo finansējums nepalielinās un reģionos netiek atvērtas jaunas paliatīvās aprūpes nodaļas pacientiem, kuriem vairs nepalīdz ne ķīmijterapija, ne arī staru terapija. Šāda nodaļa joprojām nav atvērta pat P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Sosārs norādīja uz divām problēmām, ar kurām saskaras onkoloģiskie slimnieki un mediķi. Nereti ārsti un slimnieki uzskatot, ka mūsdienīgie dārgie medikamenti ir panaceja dzīves pagarināšanai, bet bieži šāds viedoklis ir nepārliecinošs, jo nav balstīts uz zinātniskiem pētījumiem. Otra problēma ir tā, ka jauno zāļu trūkst, bet to atlasei ir jābūt ļoti rūpīgai. Sosārs uzsvēra, ka speciālisti baidās pacientam pateikt, ka mēs vairs neturpināsim jūs ārstēt ar attiecīgajām zālēm, jo tās nedod cerēto rezultātu, tādēļ jums jādodas uz paliatīvās aprūpes nodaļu, kur jūsu dzīvi paildzinās, nodrošinot nepieciešamo pretsāpju terapiju. Nodaļas vadītājs ir sarūgtināts, ka kolēģu komunikācija ar pacientiem esot ar mīnusa zīmi, tāpēc slimnieki netiekot pietiekami informēti par savu kaiti un turpmākajām ārstēšanas iespējām.

Patlaban pieaugušajiem paliatīvo aprūpi nodrošina septiņās ārstniecības iestādēs, taču tas ir nepietiekami – šādai nodaļai vajadzētu būt katrā reģionālajā slimnīcā, atzina Sosārs.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja Anda Jansone pastāstīja, ka ar vēzi slimo bērnu aprūpe ir uzlabojusies, bet tas noticis ļoti lēni – pagājuši divdesmit gadi, kad varot manīt pozitīvas pārmaiņas.

No šī gada janvāra bērniem, kuriem tiek sniegta paliatīvā aprūpe, kā arī viņu ģimenēm valsts apmaksā ne tikai ārstniecības pakalpojumus, bet arī psihosociālo rehabilitāciju. Pakalpojuma nodrošināšana deleģēta Paliatīvās aprūpes biedrībai, kas šogad svin 20. gadadienu. Valsts finansē atlīdzību paliatīvās aprūpes komandā ietilpstošajam sociālajam darbiniekam un kapelānam, kā arī komandas vadītājam. Tiek segti ceļa izdevumi un citi speciālistu darbības nodrošināšanai nepieciešamie tēriņi.

Līdz šim valsts apmaksāja tikai bērnu paliatīvās aprūpes ārstniecības un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus.
No šī gada valsts apmaksā bērnu paliatīvo aprūpi mājās, kurp dodas multidisciplinārā speciālistu komanda. Bet pirms tam Rīgas bērniem šo aprūpi finansēja pašvaldībā, bet pārējiem bērniem tā bija atkarīga no piesaistītajiem ziedojumiem.
Daktere Jansone pastāstīja, ka patlaban paliatīvo aprūpi saņem vairāk nekā 300 bērnu un viņu ģimenes locekļi. Pēdējo gadu laikā bērnu skaits, kam nepieciešama šī aprūpe, palielinās.

Konferences laikā tiks dibināta Baltijas valstu Paliatīvās aprūpes asociācija. Līdzīga asociācija tikai ar plašāku valstu līdzdalību tika izveidota 1999. gadā – tā bija Austrumeiropas valstu Paliatīvās aprūpes asociācija, kuru vadīja Polijas profesors Jaceks Lučaks. 2004. gadā, kad Latviju uzņēma Eiropas Savienībā, mūsu valsts pievienojās Eiropas Paliatīvās aprūpes asociācijai. V. Sosārs uzskata, ka neliela trīs valstu asociācija būtu lietderīga, ja, piemēram, kopīgi varētu iepirkt kompensējamos medikamentus onkoloģisko slimnieku ārstēšanai, saskaņot likumdošanu utt.

Saistītie raksti

Baltijas valstu paliatīvās aprūpes speciālistu konferenci plāno apmeklēt arī veselības ministre Anda Čakša, labklājības ministrs Jānis Reirs un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Konferencē paredzētas dažādu valstu prezentācijas par paliatīvās aprūpes attīstību delegātu pārstāvētajās valstīs. Ar referātiem uzstāsies arī dakteris Sosārs un daktere Jansone.

LA.lv