Veselam
Testi

TESTS: Vientulība. Cik dziļi un kā tu to pārdzīvo 0

Foto – 123rf.com

Tests paredzēts vientulības pārdzīvojuma dziļuma un veida noteikšanai. Autors S. Korčagins.

Instrukcija
Atbildi uz 30 jautājumiem vai apgalvojumiem un ar “jā” vai “nē”. Izvēlies to atbildi, kas visprecīzāk atbilst priekšstatam par sevi. Atzīmē atbildes uz lapas ar numerāciju.

Jautājumi vai apgalvojumi

1. Vai domā, ka neviens tevi īsti nepazīst?
2. Vai pēdējā laikā izjūti draudzīgas komunikācijas trūkumu?
3. Vai domā, ka radinieki un draugi par tevi pārāk neuztraucas?
4. Vai tev rodas doma, ka būtībā nevienam neesi vajadzīgs (viegli iztiktu bez tevis)?
5. Vai baidies kļūt uzmācīgs ar savām atklāsmēm?
6. Vai domā, ka tava nāve neradīs īpašas ciešanas radiniekiem un draugiem?
7. Vai tavā dzīvē ir cilvēki, ar kuriem kopā vari justies kā “savējais”?
8. Vai gadās, ka tev ir pretējas izjūtas pret vienu un to pašu cilvēku?
9. Vai dažkārt tavas emocijas ir ekstremālas?
10. Vai tev mēdz būt sajūta, ka esi “ne no šīs pasaules”, viss tev ir citādi nekā pārējiem?
11. Vai tu tiecies pēc saviem draugiem vairāk nekā viņi pēc tevis?
12. Vai uzskati, ka tu sniedz cilvēkiem vairāk nekā no viņiem saņem?
13. Vai tu spēj patiesi dziļi pārdzīvot par citu cilvēku?
14. Vai proti citam cilvēkam pilnībā izteikt savu līdzpārdzīvojumu?
15. Vai pārdzīvo (skumjas, nožēlu, sāpes) par kaut ko neatgriezeniski pagājušu?
16. Vai pamani, ka cilvēki nezin kāpēc izvairās no tevis?
17. Vai tev ir grūti piedot sev vājuma brīžus, kļūdas, nevērību?
18. Vai vēlētos kaut ko mainīt sevi?
19. Vai uzskati, ka vajadzētu kaut ko mainīt savā dzīvē?
20. Vai jūties pietiekami spēcīgs, lai patstāvīgi mainītu savu dzīvi uz labo pusi?
21. Vai jūti, ka tev ir par daudz virspusēju sociālo kontaktu?
22. Vai jūti, ka citi cilvēki saprot – tu atšķiries no viņiem un vispār – esi “svešinieks”?
23. Vai tavs noskaņojums, garastāvoklis ir atkarīgi no citu cilvēku garastāvokļa, uzvedības?
24. Vai tev patīk būt vienatnē?
25. Ja jūti, ka kādam nepatīc, vai centies mainīt viedokli par sevi?
26. Vai centies nodrošināt, lai visi un vienmēr tevi pareizi saprastu?
27. Vai uzskati, ka labi zini savus paradumus, īpatnības, noslieces?
28. Vai gadās, ka pārsteidz pats sevi ar neparedzētu rīcību (reakciju, vārdu)?
29. Vai gadās, ka nevari izveidot attiecības, kas tevi apmierinātu?
30. Vai kādreiz esi juties pilnībā pieņemts, saprasts?

Skaties rezultātu interpretāciju!
Rezultātu iegūst pēc tabulas vienkārši summējot punktus.

 
Cilvēkus, kuri pārdzīvo difūzu vientulību, raksturo aizdomīgums attiecībās un pretrunīgu personisko un uzvedības pazīmju apvienojums: pretestība un pielāgošanās konfliktos; visu empātijas līmeņu klātbūtne; uzbudināmība, trauksme un emocionāls raksturs. Bieži vien tādas pretrunas izskaidrojamas ar cilvēka identificēšanos ar dažādiem objektiem (cilvēkiem), kuriem, protams, ir dažādas psiholoģiskas īpatnības.

Ja cilvēks smagi pārdzīvo difūzo vientulību, viņš tiecas pie citiem cilvēkiem, cerot atrast komunikācijā ar viņiem savas esamības apstiprinājumu, tās nozīmi. Tas neizdodas, jo cilvēks nekomunicē vārda tiešā nozīmē, nedalās ar savām emocijām, bet tikai mēģina pielaikot sev cita cilvēka identitāti, identificēties ar to, tā kļūstot par dzīvu spoguli.
Šādi cilvēki ir ļoti jūtīgi pret stresu, izvēlas līdzjūtības un atbalsta meklēšanas stratēģiju. Intuitīvi jūtot savu patieso, eksistenciālo vientulību, cilvēks piedzīvo milzīgas bailes. Viņš cenšas “izbēgt” no šīm šausmām pie cilvēkiem un izvēlas to mijiedarbības stratēģiju, kura, pēc viņa domām, nodrošinās vismaz pagaidu pieņemšanu – identifikāciju. Viņš demonstrē pilnīgu piekrišanu to, ar kuriem komunicē, viedokļiem, principiem, morālei, interesēm. Faktiski cilvēks sāk dzīvot ar identifikācijas objekta psihiskajiem resursiem, tas ir, pastāvēt uz cita rēķina. Tiecoties pēc patiesas cilvēciskas komunikācijas, viņš rīkojas tā, ka viņam nav pat mazāko iespēju realizēt šos centienus. Sekas ir nežēlīgs vientulības pārdzīvojums, ko piepilda bailes, vilšanās un domas par savas eksistences bezjēdzību.

Atsvešinošā vientulība izpaužas aizkaitināmībā, trauksmē, zemā empātijas līmenī, tieksmē uz konfliktiem, izteiktā nespējā sadarboties, aizdomīgumā. Attiecībās veidojas atkarīgas.
Personībā dominē izolēšanās tendences un sekas ir cilvēka atsvešināšanās no citiem cilvēkiem, sabiedrības, pasaulē pieņemtajām normām un vērtībām. Turklāt novērojama būtisku kontaktu zaudēšana, cilvēks neprot attiecībās izjust intimitāti, privātumu komunikācijā. Cilvēks jūtas pamests, aizmirsts, iesviests svešā un nesaprotamā pasaulē. Viņš nevar atrast vajadzīgo atsaucību un izpratni. Apziņa, ka neviens viņu neuzklausa, nespēj saprast, pieņemt, bieži noved pie pārliecības par paša nevajadzīgumu. Kad prātu pārņem tādas domas, tiek zaudēta interese par dzīvi kopumā.

Cilvēks novērtē savu eksistenci kā atrautu no sevis. Viņa dzīve norit kā sapnī, un viņš neapzināti atbild uz to ar atsvešinātību, nepieņemšanu, nevērību. Šī attieksme pret dzīvi padara to tik nepanesamu, ka bieži rodas domas par pašnāvību. Šos cilvēkus raksturo neuzticēšanās, aizdomīgums, sliktu nodomu pierakstīšana citiem, skumjas, depresija, retāk – trauksme. Tas nav pārsteigums, jo cilvēks domā, ka neviens nespēj viņā ieklausīties un saprast.

Nākamais vientulības veids – disociētā – ir vissarežģītākais stāvoklis gan pārdzīvojumu, gan izcelsmes un izpausmju dēļ. Tās ģenēzi nosaka izteikti identificēšanas un atsvešināšanās procesi un krasas pārmaiņas attieksmē pret tiem pašiem cilvēkiem. Vispirms cilvēks identificē sevi ar citu, pieņem viņa dzīvesveidu un seko viņam, neierobežoti paļaujas kā “pats uz sevi”. Pēc pilnīgas identifikācijas seko krasa atsvešināšanās no tā paša objekta, kas atspoguļo cilvēka patieso attieksmi pret sevi. Dažus savas personības aspektus cilvēks pieņem, citi tiek kategoriski noraidīti. Tiklīdz noraidīto īpašību projekcija atspoguļojas identifikācijas objektā, notiek asa un nepārprotama atsvešināšanās no otra cilvēka kā personības kopumā. Iestājas vientulības sajūta – asa, skaidra, apzināta, sāpīga.

Disociētā vientulība izpaužas kā nemiers, uzbudināmība, demonstratīvs antagonisms konfliktos, augstas un zemas empātijas kombinācija (nav vidējā līmeņa), tādas pretējas tendences, kā egoisms un pakļaušanās attiecībās.

Subjektīvi pozitīvs vientulības veids – kontrolēta vientulība vai vienatne ir savas individualitātes apzināšanās, ko nosaka optimālā korelācija starp identifikācijas un izolācijas procesu rezultātiem. Šo dinamisko līdzsvaru var uzskatīt par vienu no indivīda psiholoģiskās noturības izpausmēm mijiedarbībā ar sabiedrību.

 

Avots: testoteka.narod.ru

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
5 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
7 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
3 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
6 stundas