Veselam
Ārstēšana

Par ko var liecināt tirpoņa pirkstos un rokās0

Foto – Shutterstock

Ja sākuši tirpt, sāpēt pirksti, bet plaukstās dursta vai dedzina, nevajag gaidīt, kamēr rokas zaudēs spēku un veiklību, bet doties pie ārsta, lai noskaidrotu diskomforta iemeslu un sāktu ārstēšanu.

 

Kad nospiesti nervi

“Ilgstošu piespiedu pozu laikā tiek nobīdīti mugurkaula skriemeļi, saspiesti nervi un asinsvadi, izraisot sāpes mugurā, plecu joslā, kā arī plaukstās un elkoņu locītavās. Ilgstoši strādājot ar datora peli vai tastatūru, ar laiku cieš un sāk sāpēt arī pirkstu sīkās locītavas, jo monotonās kustības bojā skrimsli, veicinot osteoartrīta attīstību,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reimatoloģijas centra vadītāja asoci­ētā profesore Daina Andersone. Dienu no dienas veicot vienveidīgas roku kustības, strādājot paceltām rokām vai turot tās saspringtā pozā, ar laiku var rasties muskuļu cīpslu sabiezējums, kas, nospiežot nervus un asinsvadus, izraisa kompresijas neiropātijas.

“Nervi stiepjas cauri dabīgiem ķermeņa sašaurinājumiem jeb tuneļiem un dažādu patoloģisku procesu dēļ var tikt saspiesti, izraisot tirpšanu, sāpes, ādas jutības un kustību traucējumus,” stāsta Veselības centra 4 neiroloģe Rudīte Dumbere. Visbiežāk tiek nospiesti nervi plaukstas pamatnē, kur starp plaukstas kauliem un plaukstas pamatnes saiti atrodas karpālais kanāls, caur kuru stiepjas ne tikai nervs, bet arī cīpslas, kas saliec pirkstus. Ja rokas intensīvi nodarbina, muskuļu cīpslas sabiezē un nospiež to tuvumā esošo nervu. Tas var notikt arī pēc dažādām rokas traumām, piemēram, spieķa kaula lūzuma, sasitumiem, kad asinsizplūduma un rētaudu dēļ sašaurinās karpālais kanāls. Ciešot no tā saucamā karpālā kanāla sindroma, parasti tirpst labās rokas pirmais, otrais un trešais pirksts.

“Bieži vien tirpšana un dedzināšana parādās naktī, kad venozo asiņu attece kļūst gausāka. Reizēm pirksti no rīta ir piepampuši, taču, sākot tos kustināt un berzēt, tūska un tirpšana pāriet,” teic neiroloģe. Karpālā kanāla sindroma attīstību var veicināt arī dažādas slimības, piemēram, cukura diabēts, hipotireoze jeb lēna vairogdziedzera darbība, reimatoīdais artrīts. Par roku tirpšanu nereti sūdzas sievietes grūtniecības un menopauzes laikā, kad rodas vielmaiņas traucējumi un tūska.

Par to, ka tiek nospiests elkoņa nervs (kubitālā tuneļa sindroms), kas atrodas elkoņa locītavas iekšpusē, vēsta tirpoņa mazajā pirkstiņā un zeltnesī. Atšķirībā no karpālā kanāla sindroma, biežāk cieš kreisā roka. Šī problēma galvenokārt piemeklē tos, kas ikdienā ilgstoši strādā ar saliektu elkoni, piemēram, šoferi, biroja darbinieki.

Reimatoloģe Daina Andersone stāsta, ka reimatoīdā artrīta izraisītās sāpes un “rīta stīvums” vispirms parasti skar abu roku pirkstu un plaukstu pamatnes locītavas, bet tikai pēc tam – arī elkoņus un ceļgalus. Sāpes pastiprinās naktīs, it īpaši uz rīta pusi, locītavas ir pietūkušas, bet pamazām tās iekustas un stīvums pāriet. Ja viena vai abas elkoņa locītavas stiprāk sāp, veicot ikdienas darbus, vainīga var būt locītavas virsmas nodilšana – osteoartroze, bet sāpes elkoņa vienā pusē var liecināt gan par osteoartrozi, gan nerva nospiedumu, gan locītavu somiņas iekaisumu.

Elkoņa sāpju iemesls var būt arī muskuļu iekaisums jeb tā saucamais tenisista elkonis, no kura parasti cieš krāsotāji, galdnieki, kā arī tenisa un golfa spēlētāji. Sāpes rodas elkoņa sānos vienā punktā, reizēm tās staigā augšup un lejup pa roku un kļūst stiprākas rakstot, paceļot priekšmetus.

No saudzīgām metodēm līdz operācijai

Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas, ka problēmas pirkstu, plaukstas pamatnes vai elkoņa locītavās varētu izraisīt kāda no muskuloskeletālām slimībām, piemēram, reimatoīdais artrīts, pacientu nosūta pie reimatologa, līdzi ņemot bioķīmiskās analīzes (pilna asins aina, aknu proves – ALAT, ASAD), kā arī abu roku locītavu rentgena vai ultrasonogrāfiskos uzņēmumus. Tie ļauj noskaidrot, vai sāpes nav saistītas ar izmaiņām pašā locītavā, piemēram, skrimšļa noārdīšanos, saišu iekaisumu. Analīzēm un izmeklējumiem jābūt “svaigiem”, tas nozīmē, ka asins analīzes jāveic vienu divas nedēļas, bet rentgena vai ultrasonogrāfijas izmeklējumi – dažus mēnešus pirms konsultācijas.

Kompresijas neiropātijas diagnozi palīdz apstiprināt neirogrāfija, kas ļauj noteikt arī nerva bojājuma vietu un pakāpi. Papildus informāciju sniedz ultrasonogrāfiskie izmeklējumi, kas parāda izmaiņas nervam blakus esošajos audos: cīpslās, locītavā, kaulos. Ja tirpšanas un citu simptomu iemeslu atklāt neizdodas, reizēm jāveic arī elektromiogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse vai citi izmeklējumi.

“Vieglākās kompresijas neiropātijas stadijās ieteicamas fizikālās terapijas procedūras – fonoforēze, kad slimajā vietā ar ultraskaņu ievada zāles pret iekaisumu, vai magnētterapija, kas uzlabo mikrocirkulāciju nervā. Pret ļoti stiprām sāpēm var palīdzēt elektroforēze ar zāļu ievadīšanu. Iekaisuma, tūskas un sāpju mazināšanai var lietot ziedes, kas satur dimetilsulfoksīdu, kā arī tā sauktos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, bet pa nakti plaukstai var uzlikt šinu. Arī elkoņa nerva saspieduma gadījumā naktī ieteicams gulēt ar taisnu roku, piemēram, ap elkoni aptinot dvieli. Strādājot pie datora, klaviatūru vēlams novietot tā, lai roka būtu tikai viegli ieliekta un elkonis neatspiestos pret galdu,” stāsta neiroloģe Rudīte Dumbere.

Saistītie raksti

Vidējas pakāpes nervu bojājuma dēļ radušos tirpšanu mazina ar blokādēm, ievadot medikamentus blakus nervam, bet, ja tas nelīdz, iespējams, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, kuras mērķis ir mazināt spiedienu uz nervu un veicināt bojāto šķiedru atjaunošanos.

Karpālā kanāla sindroma pacientiem operāciju veic vietējā anestēzijā, atverot kanālu un šķeļot karpālo saiti. Savukārt ārstējot kubitālā kanāla sindromu, tiek pārdalīti elkoņa nervam blakus esošie blīvie audi. Ārstēšanu papildina medikamenti, kas veicina nerva šķiedru atjaunošanos. Pēc operācijas sāpes un tirpums parasti mazinās uzreiz, bet citi simptomi izzūd pakāpeniski.

 

 

LA.lv