Veselam
Ārstēšana

Uz Poliju pēc bezmaksas sirds vārstuļa. Iespējas medicīnas pakalpojumos bez robežām 0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Ko apmaksā un ko – ne

Autore: Agija Kalve

Zināms, ka uz valsts apmaksātām ar veselības aprūpi saistītām manipulācijām bieži ir jāgaida garās rindās, kas var kļūt sevišķi nogurdinoši, ja situācija ir steidzama, bet ne tik akūta, lai izmantotu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Vai iespējams doties ārstēties uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm? Izrādās – jā, turklāt pēc tam saņemot pilnīgi visus vai daļu no iztērētajiem līdzekļiem.

Šāds medicīnas tūrisms ir iespējams kopš 2013. gada, un to nosaka īpaša ES Direktīva. Plānveida veselības aprūpe attiecas uz ES, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Šveici, kur jānodrošina plānveida pakalpojumi, kā arī, piemēram, jābūt iespējām izmantot zāļu recepti citā valstī (Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājas lapa, Pārrobežu Direktīva (2011/24/ES) “Par pacientu tiesību piemērošanu veselības aprūpē” – Aut.).

Tātad Latvijas valstspiederīgais varētu doties, piemēram, uz Poliju, lai veiktu kataraktas operāciju vai sirds vārstuļa nomaiņas operāciju, atgūstot iztērētos līdzekļus Pārrobežu Direktīvas noteiktajā kārtībā.

Svarīgi, ka līdzekļu atmaksa tiek veikta tikai tiem pakalpojumiem, kurus mītnes valstī paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, ķirurģiskas procedūras skaistumkopšanas nolūkā bez medicīniska pamatojuma netiks apmaksātas.

Kā arī jāņem vērā sekojošais – ir specifiski plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, kuriem vajadzīga iepriekšēja atļauja. Tādi ir, piemēram, lielo locītavu endoprotezēšana, rehabilitācija un medicīniskā apaugļošana.

Tomēr NVD var neizsniegt iepriekšēju atļauju, ja, veicot veselības aprūpes pakalpojumu, ir paredzēts izmantot jaunu, eksperimentālu terapiju, kā arī tad, ja tuvākajā laikā iespējams nepieciešamo pakalpojumu saņemt Latvijā.

Piemēram, medicīniskās apaugļošanas un lielo locītavu endoprotezēšanas rindai vajadzētu pārsniegt piecu gadu robežas, lai pacients saņemtu atļauju doties ārstēties ārpus Latvijas. Tomēr veselības aprūpes pakalpojumu var saņemt ātrāk noteiktajā kārtībā, ja tam ir medicīnisks pamatojums – proti, veselības stāvoklis un slimības gaita neļauj gaidīt.

Jāņem vērā, ka pacientam pašam ir jāsedz gan transporta, gan dzīvošanas izmaksas. Turklāt valsts sedz tādu summu, kādu konkrētais pakalpojums izmaksātu mītnes valstī, taču ne vairāk kā iztērēts par specifisko pakalpojumu. Tātad, ja kāda procedūra Latvijā maksā, piemēram, 250 eiro, bet pacients Lietuvā iztērē 200 eiro, tad Latvijā iespējams atgūt 200 eiro lielu naudas summu.

Kā rīkoties gadījumā, ja Latvijā nepieciešamo pakalpojumu saņemt nevar?

Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga stāsta par gadījumiem, kad nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu nevar nodrošināt Latvijā, bet to ir paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem. Šādās situācijās ir attiecināma S2 veidlapa – “Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu”, un tai ir obligāti jāpiesakās pirms pakalpojuma saņemšanas.
E. Štālberga informē, ka, pamatojoties uz S2 veidlapu, pacienti visbiežāk saņem sekojošus pakalpojumus – ģenētiskās analīzes bērniem, cilmes šūnu donora meklēšanu un šūnu transplantāciju, analīzes pēc cilmes šūnu transplantācijas, acu operācijas un diagnostiskus izmeklējumus ar ārstu konsultācijām. Speciāliste uzsver, ka “visbiežāk šādus pakalpojumus pacienti saņem kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, kā arī Vācijā, Beļģijā un Lielbritānijā.”
Kurp latvietim doties ārstēties?
NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja atzīst, ka visbiežāk pacienti izvēlas saņemt medicīnas pakalpojumus Pārrobežu Direktīvas kārtībā, jo citas “Dalībvalsts ārstniecības iestāde ir bijusi tuvāk cilvēka dzīvesvietai (Latvijas pierobežas teritorijā – Lietuvā un Igaunijā) vai arī iedzīvotāja ieskatā citā Dalībvalstī ir bijis iespējams saņemt augstākas kvalitātes pakalpojumus.” Kā piemērus E. Štālberga min Austriju un Vāciju.
Arī Medrefund LTD pārstāvis Arnis Krasovskis, kas nodarbojas ar ārstēšanas izdevumu atgūšanu Lielbritānijā, atklāj, ka latvietim visizdevīgāk būtu braukt uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu, Igauniju, Polijas sākumdaļu, “gan finansiāli būs izdevīgāk, gan kulturālā ziņā būs saprotamāk. Ja kādam ir vēlme, var braukt uz Rumāniju, Bulgāriju. Ja pacients brauks uz Lielbritāniju, summas būs daudz lielākas.”
“Savukārt gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādē, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārpus valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas (piemēram, privātklīnikā, kurai nav līguma ar valsti), arī ir pieņemts lēmums veikt izdevumu atmaksu iedzīvotājam, pamatojoties uz Latvijas veselības aprūpes tarifiem par pakalpojumiem,” informē E. Štālberga. “Pārsvarā tie ir ambulatori saņemti veselības aprūpes pakalpojumi privātā ārstniecības iestādē Polijā vai kūrortā (Bulgārijā un Spānijā).” NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja atgādina, ka šādās situācijās izdevumi tiek atlīdzināti, ja saņemto pakalpojumu Latvijas valsts apmaksā no tās budžeta līdzekļiem.

EVAK un Pārrobežu Direktīva. Būtiskas atšķirības!
NVD mājas lapā minēts, ka EVAK (Eiropas veselības apdrošināšanas karte) ir “visām Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm (Īslande, Norvēģija, Lihtenšteina) un Šveices Konfederācijai kopīgs dokuments (plastikāta karte), kas apliecina šo valstu iedzīvotāju tiesības saņemt valsts apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem.”
A. Krasovskis komentē, ka “EVAK karte darbojas tikai un vienīgi uz neatliekamiem un nepieciešamiem gadījumiem un to var izmantot valsts klīnikās – tie ir divi galvenie nosacījumi.” ES Direktīva savukārt nodrošina plānveida pakalpojumu saņemšanu, arī neatliekamās situācijās, gan valsts, gan privātajās medicīnas iestādēs.

Anglijas ārsti saka – bērns nedzirdēs, poļu ārsti ļauj atgūt dzirdi

Tā kā Pārrobežu Direktīva attiecas uz jebkuru ES pilsoni, Medrefund grupas pārstāvis min gadījumu par Anglijā dzimušu meitenīti ar dzirdes defektu: “Vecākiem pateica, ka viņa mūžā nekad nedzirdēs, bet viņi devās uz Varšavu, uz Dzirdes centru, kur ārsti piedāvāja trīs operācijas, pēc kurām meitenīte dzirdētu. Viņi atnāca pie mums pēc pirmās operācijas, tad pēc otrās un tagad vasarā brauca uz trešo operāciju. Patreiz meitenīte dzird jau 70% no skaņām. Tagad viņa staigā ar dzirdes aparātu. Pēc pēdējās operācijas pat tas nebūs nepieciešams.”

“Ir daudz mākslīgās apaugļošanas gadījumu, ginekoloģiskās operācijas. Sievietei Latvijā izoperēja dzemdi, jo viņai bija cista 3. mēneša augļa lielumā, kamēr Lielbritānijas speciālisti teica, ka viss ir kārtībā,” piebilst A. Krasovskis.

Laiks līdz naudas atmaksai un sarežģījumi operācijās

Gaidīšanas laiks ir, “sākot no 2-3 nedēļām līdz 4-5 mēnešiem atkarībā no lietas sarežģītības pakāpes.” A. Krasovskis min nesenu gadījumu, kurš tiek risināts kopš pagājušā gada oktobra: “Gadījums ir sarežģīts tādēļ, ka ir bijusi neiroloģiska operācija galvā, kas veikta Polijā, un sarežģītība ir tajā, ka nebija iespējams atrast, kurš pakalpojums būtu piemērojams te. Šo operāciju ir spējīgi veikt nedaudzi speciālisti, tādēļ vajadzēja vairākas reizes lūgt Polijas klīnikai skaidrot pacientes diagnozi, pakalpojumu, kuru tā ir saņēmusi, un pēdējais – dakteris divu lapu garumā aprakstīja visu operācijas gaitu soli pa solim, lai izskaidrotu situāciju.”

A. Krasovskis nenoliedz iespēju, kurā, operācijā rodoties sarežģījumiem, naudas atmaksa varētu tikt atteikta, taču viņš uzsver, ka “ir saprotams, ka medicīna viss var mainīties, it īpaši operācijas gaitā.” Nepieciešams problēmas pamatojums, “taču tam ir jābūt saistītam – piemēram, nevar būt tā, ka cilvēkam operē ceļa krusteniskās saites, tāpēc izlabo arī piecus zobus.”

A. Krasovkis atzīst, ka laiks, kurā pēc saņemtā pakalpojuma ir jāpiesakās naudas atmaksai, ir atkarīgs no mītnes valsts. Velsa ir noteikusi trīs mēnešus ar izņēmuma gadījumiem, bet Anglija, Skotija un Ziemeļīrija šādus ierobežojumus nav noteikušas. Latvijai tas ir gads. Turklāt apskata periodu kopš izrakstīšanās, teiksim, “ortopēdijā, ja ir trīs mēnešu rehabilitācijas posms, tad izvērtē no pēdējā pakalpojuma, jo pakalpojums ir bijis komplekss.”

ES Pārrobežu Direktīva, kas stājusies spēkā 2013. gadā, nodrošina lielāku brīvību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtībā – tā ļauj šķērsot valstu robežas. Vai garās rindas iespējams apiet? Jā. Taču jāatceras, ka pacientam ir jābūt spējīgam apmaksāt dzīvošanas un transporta izdevumus.

LA.lv