Veselam
Ārstēšana

Liekas, es kādu noslepkavoju! Ja vajā dažādas uzmācīgas domas un rituāli0

Foto – Shutterstock

Uzmācīgas domas, kas vakarā liedz aizmigt vai dienā pievērsties vajadzīgajam darbam, mēdz piemeklēt ikvienu. Ja trauksmainās domas neatkāpjas ilgāku laiku un tām pievienojas noteiktas rituālas darbības, piemēram, mājas tīrīšanas kūre ik dienu trīs stundu garumā, cilvēku, iespējams, piemeklējusi nopietna neiroze – obsesīvi kompulsīvie traucējumi.

Obsesīvi kompulsīvie traucējumi ir viens no neirožu veidiem. Tā ir diezgan smaga hroniska saslimšana ar recidīviem – slimības atkārtošanos. Psihiatrs Jevgeņijs Iznovs akcentē, ka šie traucējumi, ko medicīnā apzīmē ar saīsinājumu OKT un turpmāk ērtības labad lietosim arī rakstā, ir viena no smagākajām neirozēm, ko cilvēks var piedzīvot. Pasaules Veselības organizācija OKT ir iekļāvusi 10 slimību topā, kuras var izraisīt invaliditāti darbspējīgai personai. Proti, cilvēkam gan nav paralīzes vai traumas, tomēr neiroze liedz pilnvērtīgi darboties.

Obsesijas ir uzmācīgas idejas, domas, tēli, kas izraisa trauksmi. Savukārt kompulsijas ir darbības vai rituāli, ko cilvēks veic, lai novērstu radušos trauksmi.

“Pacients uzmācīgās domas uztver kā iracionālas, neadekvātas, bet nespēj tās novērst. Lai samazinātu vai laikus novērstu trauksmi, slimnieks parasti izdomā un veic stereotipiskas kustības,” skaidro speciālists.

 

Traucējumu iedalījums

OKT var iedalīt pēc prevalējošajām parādībām.

* Prevalējošas, obsesīvas domas – tās var būt uzmācīgas un ilgstošas iedomas, idejas, priekšstati, tēli, ainas, spriedelēšana par iespējamībām (kā būtu, ja būtu; ja būs tā, tad notiks tā).

* Prevalējošas kompulsīvas darbības, obsesīvi rituāli – tie parasti ir saistīti ar īpašu tīrību, roku mazgāšanu, atkārtotu pārbaudi, potenciāli draudīgu situāciju novēršanu. Uzvedības pamatā ir bailes no briesmām, kas varētu draudēt pacientam vai ko pacients varētu radīt citiem.

* Jauktas uzmācīgas domas un rīcība.

Izšķir trīs uzmācību jeb obsesiju veidus.

Kontrasta obsesijas ir idejas un domas, kas krasi atšķiras no cilvēka būtības un pamatprincipiem. “Piemēram, māte iedomājas, ka spētu nodarīt pāri savam jaundzimušajam, vai kādam cilvēkam ar tradicionālu seksuālo orientāciju rodas homoseksuālas domas. Iespējamas idejas par kāda radinieka izvarošanu, kaut gan saskaņā ar dzīves principiem tas nav pieņemami. Reliģioziem cilvēkiem var ienākt prātā sātans vai ielauzties rupji lamuvārdi,” stāsta psihiatrs. “Sastapos ar pacienti, kurai šķita, ka viņas domas ir piesārņotas. Lai attīrītu prātu, viņa stundām ilgi stāvēja dušā, pavēršot uz sevi strūklu, kas it kā šīs netīrās domas aizdzītu.”

Uzmācīga pārbaude. Ikviens reizēm atkārtoti pārbauda, vai ir aizslēgtas durvis, vai izslēgts gludeklis vai gāzes plīts. Cilvēks ar OKT šīm darbībām velta vismaz stundu dienā. Jevgeņijs Iznovs stāsta, ka pacienti trauksmes novēršanai dažkārt izmanto pat visu dienu. Kāds zēns 20 stundas stāvējis savā istabā, jo viņu pārņēmušas domas, ka pretējā gadījumā (izejot no istabas) viņa mātei notiks kaut kas slikts.

Bailes no piesārņojuma un baktērijām. Cilvēks var stundām ilgi mazgāties, berzt rokas, tīrīt veļu un visdažādākās virsmas. “Persona ar OKT, atrazdama ģimenes locekļa matu, var piedzīvot trauksmi un pat izraisīt skandālu,” piemēru min ārsts.

Obsesijas:

* bailes no baktērijām;

* bailes nodarīt citam kaitējumu;

* bailes pieļaut kļūdu;

* bailes no apkaunojuma vai nepiedienīgas uzvedības sabiedriskā vietā;

* bailes no grēcīgām, ļaunām domām;

* nepieciešamība pēc kārtības, simetrijas un precizitātes;

* pārmērīgas šaubas un nepieciešamība visu pārbaudīt.

Kompulsijas:

* atkārtota mazgāšanās, roku beršana;

* izvairīšanās no rokturiem un saskares ar citu cilvēku rokām;

* atkārtota lietu, piemēram, durvju slēdžu vai plīts, pārbaude;

* pastāvīga skaitīšana, veicot ikdienas darbus;

* priekšmetu izvietošana noteiktā kārtībā;n specifisku vārdu, frāžu vai lūgšanu atkārtošana;

* nepieciešamība atkārtot darbības noteiktas reizes;

* uzmācīga spriedelēšana vai iztēlošanās.

 

Perfekcionisma ēnas puse

Nereti pacientam šķiet, ka viņš gatavs nodarīt kādam pāri, sajukt prātā vai pat izdarīt pašnāvību, tomēr tās ir tikai iedomas. “Psihoterapeiti parasti cenšas ieskaidrot slimniekiem, ka viņi nekad neizdarīs to, ko iztēlojas, jo šāda rīcība ir pret viņu pārliecību. Var būt uzmācīgas domas par pašnāvību, bet tā ir trauksme, ko centīsies novērst ar rituāliem,” skaidro psihiatrs. “OKT slimnieki ir ļoti labi darbinieki, jo ir perfekcionisti un atbildīgi cilvēki, tomēr šīs īpašības ir pārmērīgas. Kāds mans pacients izstaigāja visas pilsētas frizētavas, lai matu griezums būtu perfekts, un papildus tam veidoja frizētavu sarakstu. Ja nosaukumā gadījās ierakstīt nepareizu burtu, saraksts bija jāsāk no jauna. Viņš iegādājās papīru, lai veidotu šos sarakstus, un nekad nebija apmierināts ar rezultātu.”

Šizofrēniju mēdz nepamatoti salīdzināt ar OKT, bet pastāv būtiska atšķirība. Pacients, kurš slimo ar OKT, pretojas uzmācīgajām un neadekvātajām domām, saprotot, ka tas ir pretstatā viņa būtībai. Savukārt šizofrēniķis pret uzmācīgām domām neizturas kritiski un tām ļaujas. Jevgeņijs Iznovs apgalvo: “OKT nav nekādas saistības ar šizofrēniju. Abas saslimšanas ārstē ar dažādām metodēm, un nepareizas ārstēšanas dēļ var būt pat invaliditāte.”

Vaino serotonīnu, gēnus un streptokoku

Lai gan OKT cēloņi nav pilnībā izprasti, pētījumi pierāda, ka vainojami bioloģiskie un vides faktori. Smadzenes sastāv no miljardiem nervu šūnu – no neironiem, kuri savstarpēji sadarbojas, lai spētu funkcionēt smadzenes. Ķīmiskās vielas neiromediatori stimulē nervu šūnu informācijas plūsmu. Uzskata, ka OKT izraisa samazināts neiromediatora serotonīna līmenis.

“To pierāda pētījumi, kuros izmantota pozitronu emisijas tomogrāfijas tehnoloģija. Tomēr joprojām nav skaidri lokalizēta vieta, kur rodas traucējumi, – visdrīzāk tā ir asociatīva neironu problēma. Ja pastāv serotonīna metabolisma disbalanss limbiskajā sistēmā, palīdz tikai ārstēšana ar serotonīna aizvietotājiem,” apgalvo ārsts.

Pastāv arī ģenētiska predispozīcija, proti, personai ir nosliece uz šīs slimības attīstību. OKT iespējams mantot no vecākiem, kas ar to slimojuši.

Pētījumi pierāda, ka slimībai ir arī saistība ar infekciju, ko izraisa streptokoka baktērija. Ja bērnam streptokoku infekcija netiek ārstēta vai tā atkārtojas, var rasties OKT. Vēl lielāka varbūtība ir tad, ja ir gan infekcija, gan ģenētiska predispozīcija. Savukārt vides faktori ietekmē cilvēkus, kuriem jau ir tendence veidoties šādiem traucējumiem.

 

Veicinoši vides faktori

* Vardarbība

* Dzīves apstākļu maiņa

* Slimība

* Tuva cilvēka nāve

* Problēmas skolā vai darbā

* Attiecību problēmas

 

Psihiatrs Jevgeņijs Iznovs akcentē arī vardarbības lomu slimības attīstībā: “Visi pacienti, kuri vēršas pie manis, lai ārstētu OKT, bērnībā piedzīvojuši kaut ko traumatisku – psiholoģisku, fizisku, seksuālu varmācību, draudus, apspiešanu. Ja vienam no dvīņiem diagnosticē šādus traucējumus, pastāv 63% varbūtība, ka tie būs arī otram dvīnim, līdz ar to dzīves apstākļi un apkārtējā vide noteikti var veicināt OKT attīstību.”

Taču nelabvēlīgos apstākļos auguši cilvēki ne vienmēr saslimst ar OKT. Traumētais bērns dzīves laikā, visticamāk, kļūs emocionāli nestabils, histērisks vai pat apkārtējai videi bīstams sociopāts. Savukārt anankastiskai personībai, kurai raksturīgas nemitīgas šaubas, tieksme pēc pārmērīgas detalizācijas un perfekcionisms, dekompensācijas dēļ rodas obsesīvi kompulsīvi traucējumi.

“Informācija liecina, ka vīrieši ar šo kaiti parasti saslimst agrāk, jau bērnībā – no 6 līdz 15 gadu vecumam, bet sievietes – no 20 līdz 29 gadiem. Abu dzimumu pārstāvji slimo vienlīdz bieži – esmu ārstējis sešus gadus vecus zēnus, kā arī daudz meiteņu kopš 11 gadu vecuma. Kāds 32 gadus vecs pacients nevienu dzīves dienu nebija aizvadījis normāli. Pēc veiksmīgas ārstēšanas viņš iemācījās sadzīvot ar slimību. Jo ātrāk sāk ārstēšanu, jo labāks rezultāts. Cilvēkam, kurš ar OKT slimojis pusi dzīves, terapija var ilgt gadiem, jo jāparāda, ka pastāv dzīve bez šiem traucējumiem, un jāiemāca tajā iekļauties,” skaidro psihiatrs.

Līķis, kura nebija

Pacienti par OKT uzzina tikai pēc vairākiem slimošanas gadiem, sākot par to lasīt un interesēties. Cilvēks tā dzīvo, un viņam šķiet, ka citādi nemaz nevar būt. Tomēr visbiežāk slimnieks nevar samierināties ar OKT, jo ziedo tam pārāk daudz laika, kas būtu nepieciešams ikdienas pienākumu veikšanai. Cieš arī līdzcilvēki un ģimenes dzīve. Psihiatrs stāsta, ka kāds pacients trīs gadus nosēdējis mājās tāpēc, ka viņu pārņēmušas uzmācīgas domas par paša izdarītu slepkavību. Visa ģimene iesaistījusies, meklējot līķi, bet, protams, nekas netika atrasts, jo tās bija tikai iedomas. Pašlaik šis cilvēks esot darbspējīgs.

“No OKT cieš aptuveni 2% populācijas, taču ļoti daudzi slimnieki nedodas pie speciālista, līdz ar to nav iekļauti statistikā. Tas nozīmē, ka šādi traucējumi piemīt aptuveni vienam no 200 cilvēkiem. Jāapzinās, ka daļa sabiedrības ikdienā sastopas ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem un viņiem tas ir dzīvesveids,” klāsta speciālists.

 

OKT mēdz būt kombinācijā ar:

* depresiju;

* ludomāniju (atkarību no azartspēlēm);

* narkomāniju;

* Tureta sindromu (cilvēkam ir tiks – atkārtotas, ātras, no gribas neatkarīgas muskuļu kontrakcijas).

 

Ārstē ar boksu vai mūziku

Ja cilvēks ir pietiekami mērķtiecīgs un apmeklē speciālistu, ar OKT iespējams sadzīvot.

“Ārstēšanā ir iekļauti īpaši medikamenti, kognitīvi biheiviorālā terapija vai ekspozīcijas terapija, kā arī noteikta veida fiziskās aktivitātes,” stāsta psihiatrs. “Visu traucējumu pamatā ir apslāpēta agresija, bieži uzkrāta jau kopš bērnības. Parasti agresijas avots ir kāds tuvinieks – mamma vai tētis, uz kuru nedrīkst dusmoties. Apslēptās dusmas plosa cilvēku no iekšienes, radot dažādas problēmas, tāpēc ārstējot iespējams vērot pacienta agresijas izlaušanos,” savu darbu apraksta ārsts. “Līdztekus terapijai izmantojam sportu – individuāli trenējoties boksā, iespējams atbrīvoties no uzkrātajām emocijām. Citam var noderēt mūzikas terapija – spēlējot instrumentu, prāts atslābst un nerodas uzmācīgas domas. Katram cilvēkam nepieciešama individuāla pieeja. OKT nav iespējams izārstēt tikai ar zālēm vai terapiju, tas ir komandas darbs.”

Ja OKT neārstē, traucējumi paši no sevis nezūd, bet tad cilvēks parasti izvairās no varbūtējiem draudiem, sadursmes ar iedomāto problēmu, sēž viens pats istabā, dzīvo, kā mēdz teikt, komforta zonā. Dažbrīd OKT mazinās, un iespējams atgriezties normālā ikdienas dzīvē, veidot karjeru, ģimeni. Tomēr traucējumi var atgriezties kādā spriedzes situācijā vai pat izdegšanas sindroma laikā.

Jo ātrāk cilvēks pazīst OKT un dodas pie speciālista, jo lielāka varbūtība, ka apburto loku izdosies pārtraukt.

Pacientu pieredze

Latvijā bija grūti atrast cilvēkus, kuri vēlētos stāstīt par pārdzīvotajiem traucējumiem, tāpēc ieskatam piedāvāju kādā ASV interneta forumā atrodamos pieredzes stāstus.

Uzmācīgas domas un panikas lēkmes

Danija Džordana (30) ir tehniskā atbalsta speciāliste no Kalifornijas un ar OKT slimo jau kopš mazotnes, bet pie ārsta vērsusies tikai nesen. Pirms tam viņa par šādiem traucējumiem neko nebija dzirdējusi, tomēr bērnībā veikusi neparastus rituālus, kas saglabājušies līdz pat šodienai.

“Man atkārtoti nāk prātā nepatīkamas ainas un tēli, briesmīgi scenāriji, piemēram, uz ielas šķiet, ka visas apkārtējās mašīnas man uzbrauks. Regulāri iztēlojos, ka nomiršu vai ka nomirs kāds no man tuvajiem cilvēkiem. Iedomājos arī to, kāds varētu būt nāves iemesls. Kad nejūtos labi, šķiet, varētu nodarīt kādam pāri. Ejot pa ielu, izvairos no plaisām asfaltā, citādi ar manu ģimeni vai apkārt esošo notiks kaut kas briesmīgs. Ja esmu kapsētas tuvumā, es aizturu elpu, pretējā gadījumā gaidāms kaut kas slikts. Kad man paredzēta intervija vai jauns biznesa projekts, es par to nekad nestāstu tuvajiem cilvēkiem, citādi šķiet, ka nekas neizdosies,” savā pieredzē dalās Danija.

Ikdienas bažas un uzmācīgās domas ietekmē viņas attiecības un dzīves kvalitāti. Tuvinieki uzskata, ka Danija pārāk daudz uztraucas par sīkumiem. “Ir dienas, kad nevaru braukt ar mašīnu, jo sākas panikas lēkmes, nemiers un sirdsklauves. Esmu lietojusi dažādus medikamentus, tomēr tie man lika justies kā zombijam, nevēlos būt atkarīga no zālēm. Esmu apmeklējusi divus psihiatrus, divus psihologus un vienu terapeitu, bet ir ļoti grūti atrast piemērotu speciālistu. Patlaban apmeklēju psihologu un pēc vizītēm jūtos mazliet labāk,” atzīst sieviete.

Danijai mazai esot, izšķīrās viņas vecāki un meitene baidījās, ka viens no vecākiem, pie kura viņa nedzīvos, nomirs. Šajā laikā sākās arī citi ieradumi – elpas aizturēšana, iešana apkārt plaisām.

Piecpadsmit gadu vecumā viņa iekļuva nopietnā autoavārijā. Vēlāk pārvācās uz citu pilsētu, izveidoja attiecības, kuras ar laiku kļuva vardarbīgas. “Šķiet, ka situācija pasliktinājās līdz ar augošo stresu, pienākumiem un atbildību. Tobrīd es saņēmos aiziet pie ārsta, jo man bija depresija, sākās panikas lēkmes, kā arī vēlējos saprast, kāpēc sevi pakļauju vardarbībai. Noskaidrojās, ka man ir OKT. Šī problēma aizņem aptuveni 60% no manas dienas. Protams, ir labās un sliktās dienas. Bija laiks, kad apmeklēju kikboksa nodarbības un sērfoju – tas palīdzēja pārvarēt dusmas. Tomēr pēc lūzuma, ko guvu vardarbīgajās attiecībās, vairs nespēju nodarboties ar ekstrēmiem sporta veidiem,” stāsta sieviete. Viņa cer, ka nākotnē iemācīsies bez zālēm sadzīvot ar savu slimību.

 

Vienmēr līdzi salvetes un dezinfekcijas gels

Pavisam nesen savu slimību atklājusi arī 23 gadus vecā Kellija Peisija no Eseksas. Viņai OKT izpaužas kā nemitīga tīrīšana un priekšmetu novietošana tiem paredzētajā vietā. Kellijai tikai nupat noteikta diagnoze, kā arī uzsākta ārstēšana ar zālēm, tomēr to iedarbība vēl nav novērota. Uzkopšana viņai aizņem trīs stundas dienā ārpus darba laika. Ar laiku viss pasliktinājies.

“Es vienmēr vai nu kaut ko tīru, vai kārtoju. Lai varētu atpūsties, man vispirms viss jāpārbauda un jāsakopj. Pirms izeju no mājas, es vismaz septiņas reizes pārliecinos, vai viss ir izdarīts, paņemts līdzi un izslēgts. Kad aizeju pie kāda ciemos, pamanu nenotīrītas vietas. Man vienmēr līdzi ir salvetes un roku dezinfekcijas gels. Lai satvertu rokturus vai turētu rokās somas, maisiņus, man vispirms jāuzvelk cimdi,” stāsta jaunā sieviete.

Saistītie raksti

Kellija gaida rindā uz psihologa konsultācijām un lieto antidepresantus. Uzmācīgās domas viņa cenšas novērst, skatoties filmas un socializējoties. Draugi par viņas traucējumiem zina un ir pieņēmuši viņu tādu, kāda ir.

 

Konsultants JEVGEŅIJS IZNOVS, psihiatrs, miega speciālists

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Bērnu slimnīcai ziedoti 120 kilogrami svaigu gurķu un 100 litri medus
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Aicina valsts amatpersonas palielināt zāļu kompensācijas apmērus
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Tikai 78% pirmsskolu darbinieku nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, vēl mazāk ar sejas maskām un cimdiem
15 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Viņķele izdod rīkojumu, nosakot prasības rīcībai ar Covid-19 inficēto personu mirstīgajām atliekām 3
6 stundas
LP
Linda Pužule
Pasaulē
“Mēs nebijām gatavi katastrofai.” Tautietes Lindas stāsts par straujo notikumu attīstību Spānijā
Speciālreportāža 10 stundas
LE
LETA
Veselam
Visstraujāk ar Covid-19 inficēto skaits turpina augt Rīgā 1
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Policija atklāj, kāds sods piemērots vīrietim par pensionāres nogrūšanu veikalā Ozolniekos
7 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Traģiska avārija Juglā: bojā gājusi gājēja
9 stundas