Veselam
Uzturs

Pēc vēža uzturam nav jākļūst askētiskam. Produkti cīnītāji un gudrs uzturs ikdienā 0

Foto – Shutterstock

Nav neviena brīnumprodukta, ēdiena, kas spēj pasargāt no onkoloģiskās slimības. Taču uzturam ir milzīgs potenciāls mazināt vēža attīstības risku. Tāpēc ir vērts mainīt savus ēšanas ieradumus, ja tas vēl nav izdarīts.

Konsultē diētas ārste Laila Meija.

 

Kad onkoloģiskā slimība ir izārstēta, jāsaglabā tādi paši uztura principi, kā cenšoties samazināt risku saslimt ar vēzi. Pats svarīgākais, lai ēdienkartē būtu pietiekami daudz augu valsts produktu, tātad dažādu dārzeņu un pākšaugu, pilngraudu produktu un augļu. Katrā ēdienreizē tiem jābūt visvairāk – divām trešdaļām vai vēl labāk trim ceturtdaļām šķīvja –, salīdzinot ar citiem produktiem.

■ Augu valsts produkti satur neskaitāmi daudz bioloģiski aktīvu vielu, kas cita citu pastiprina, līdz ar to palīdz uzlabot cilvēka imunitāti, sargā no apkārtējās vides kaitīguma, kā arī pretojas nelabvēlīgām šūnu pārmaiņām organismā.

■ Dārzeņi un augļi palīdz atvairīt daudzu vēža veidu, piemēram, plaušu, aizkuņģa dziedzera, balsenes un priekšdziedzera audzēja, rašanos. Dienā vajadzētu apēst vismaz 400–500 gramu dārzeņu un augļu. Liec tos pamata ēdienreizēs gan svaigus, gan tvaicētus, mielojies starp ēdienreizēm. Arī saldēti dārzeņi ir veselīgi.

■ Pākšaugi – pupas, zirņi, lēcas – satur šķiedrvielas, lignānus un saponīnus, rezistento cieti un dažādus antioksidantus, visas šīs vielas palīdz sargāties no vēža.

■ Pilngraudu produkti – auzu pārslas, rudzi, mieži un griķi, prosa un kukurūza, kā arī brūnie un savvaļas rīsi – satur šķiedrvielas, kas, nonākot zarnās, rosina procesus un kavē audzēju veidošanos.

■ Dzirdēts, ka maize nav vēlams produkts, un daudzi no tās vispār atsakās. Taču rupjmaize ir pat ļoti vajadzīga, jo satur bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, alkilrezorcīnus un lignānus, kam piemīt spējas cīnīties ar vēzi. Vienīgi jāraugās, lai maizei nav melna, pārcepta garoza, tādu ēst nedrīkst, jo satur vēža attīstību veicinošas jeb kancerogēnas vielas, ietekmē nelabvēlīgu šūnu veidošanos.

Nevajag ēst maizi, kurā iecepti žāvēti augļi. Termiski apstrādājot, žāvētajos augļos arī rodas kancerogēnas vielas.

■ Lieliskas ir auzu pārslas, tās satur bēta glikānus, šķīstošās šķiedrvielas, kas uzlabo gremošanas trakta darbību un stiprina imunitāti. Tajās ir arī augu izcelsmes labās jeb nepiesātinātās taukskābes, kas ļoti nepieciešamas organismam.

■ Bieži tiek uzsvērts, ka jāizvēlas pilngraudu produkti, piemēram, auzu pārslas vai rudzu milti. Taču der zināt, ka pilngraudā saglabājas vairāk agroķimikāliju jeb pesticīdu atliekvielu, kas var kaitēt veselībai. Tāpēc labāk iegādāties ekoloģisku (bioloģisku) produktu.

■ No gaļas pilnībā nav obligāti jāatsakās. Galdā liec balto gaļu (vistu vai tītaru) un arī tai uztura šķīvī atvēli tikai trešdaļu vai pat mazāk. Sarkanā gaļa (liellopa, cūkas, jēra gaļa) nav ieteicama, vai arī nedēļas laikā lieto pavisam maz, jo pierādīts, ka šī gaļa uzturā veicina zarnu vēža attīstību. Noteikti jāatsakās no gaļas izstrādājumiem – kūpinājuma, žāvējuma, desas un kūpināta šķiņķa, jo pats gatavošanas veids produktā rada nelabvēlīgas izmaiņas, turklāt vēl tiek pievienoti nitrīti.

■ Arī piena produktus mēdz uzskatīt par kaitniekiem. Tomēr tie ir galvenais kalcija avots uzturā. Protams, nav ieteicams dzert litriem piena dienā, bet diez vai kāds tā dara. Labāk izvēlies fermentētos (skābpiena) produktus, piemēram, dabisko jogurtu, kefīru vai paniņas.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Izvēlies spilgtas krāsas dārzeņus un augļus – sarkanus, oranžus, tumši dzeltenus, izteikti zaļus un zilganus. Jo spilgtāka krāsa, jo augstāks antioksidantu līmenis. Priecājies, ka ēd patiešām veselīgu ēdienu!

Interneta vietnē onko.lv atrodami daudzi padomi par uzturu, lai aizsargātos pret vēzi.

■ Sautē.

■ Tvaicē.

■ Vāri.

■ Ja cep, apbrūnini tikai nedaudz.

■ Lieto mazāk tauku. Izmanto pannu ar pretpiedeguma pārklājumu, kā arī cepamo papīru.

■ Pievieno pavisam maz sāls, jo tas bojā kuņģa gļotādu un palielina kuņģa vēža risku.

■ Lieto daudz garšvielu, lai ēdiens ir aromātisks un garšīgs, turklāt dabiskās garšvielas ir arī spēcīgi antioksidanti.

■ Cepot saldos našķus, pievieno mazāk cukura, nekā norādīts receptē. Jau gatavu kūciņu apbārsti ar pūdercukuru, tā šķitīs saldāka.

Kad onkoloģiskā slimība ir izārstēta, jāsaglabā tādi paši uztura principi, kā cenšoties samazināt risku saslimt ar vēzi. Pats svarīgākais, lai ēdienkartē būtu pietiekami daudz augu valsts produktu, tātad dažādu dārzeņu un pākšaugu, pilngraudu produktu un augļu. Katrā ēdienreizē tiem jābūt visvairāk – divām trešdaļām vai vēl labāk trim ceturtdaļām šķīvja –, salīdzinot ar citiem produktiem.

■ Augu valsts produkti satur neskaitāmi daudz bioloģiski aktīvu vielu, kas cita citu pastiprina, līdz ar to palīdz uzlabot cilvēka imunitāti, sargā no apkārtējās vides kaitīguma, kā arī pretojas nelabvēlīgām šūnu pārmaiņām organismā.

■ Dārzeņi un augļi palīdz atvairīt daudzu vēža veidu, piemēram, plaušu, aizkuņģa dziedzera, balsenes un priekšdziedzera audzēja, rašanos. Dienā vajadzētu apēst vismaz 400–500 gramu dārzeņu un augļu. Liec tos pamata ēdienreizēs gan svaigus, gan tvaicētus, mielojies starp ēdienreizēm. Arī saldēti dārzeņi ir veselīgi.

■ Pākšaugi – pupas, zirņi, lēcas – satur šķiedrvielas, lignānus un saponīnus, rezistento cieti un dažādus antioksidantus, visas šīs vielas palīdz sargāties no vēža.

■ Pilngraudu produkti – auzu pārslas, rudzi, mieži un griķi, prosa un kukurūza, kā arī brūnie un savvaļas rīsi – satur šķiedrvielas, kas, nonākot zarnās, rosina procesus un kavē audzēju veidošanos.

■ Dzirdēts, ka maize nav vēlams produkts, un daudzi no tās vispār atsakās. Taču rupjmaize ir pat ļoti vajadzīga, jo satur bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, alkilrezorcīnus un lignānus, kam piemīt spējas cīnīties ar vēzi. Vienīgi jāraugās, lai maizei nav melna, pārcepta garoza, tādu ēst nedrīkst, jo satur vēža attīstību veicinošas jeb kancerogēnas vielas, ietekmē nelabvēlīgu šūnu veidošanos.

Nevajag ēst maizi, kurā iecepti žāvēti augļi. Termiski apstrādājot, žāvētajos augļos arī rodas kancerogēnas vielas.

■ Lieliskas ir auzu pārslas, tās satur bēta glikānus, šķīstošās šķiedrvielas, kas uzlabo gremošanas trakta darbību un stiprina imunitāti. Tajās ir arī augu izcelsmes labās jeb nepiesātinātās taukskābes, kas ļoti nepieciešamas organismam.

■ Bieži tiek uzsvērts, ka jāizvēlas pilngraudu produkti, piemēram, auzu pārslas vai rudzu milti. Taču der zināt, ka pilngraudā saglabājas vairāk agroķimikāliju jeb pesticīdu atliekvielu, kas var kaitēt veselībai. Tāpēc labāk iegādāties ekoloģisku (bioloģisku) produktu.

■ No gaļas pilnībā nav obligāti jāatsakās. Galdā liec balto gaļu (vistu vai tītaru) un arī tai uztura šķīvī atvēli tikai trešdaļu vai pat mazāk. Sarkanā gaļa (liellopa, cūkas, jēra gaļa) nav ieteicama, vai arī nedēļas laikā lieto pavisam maz, jo pierādīts, ka šī gaļa uzturā veicina zarnu vēža attīstību. Noteikti jāatsakās no gaļas izstrādājumiem – kūpinājuma, žāvējuma, desas un kūpināta šķiņķa, jo pats gatavošanas veids produktā rada nelabvēlīgas izmaiņas, turklāt vēl tiek pievienoti nitrīti.

■ Arī piena produktus mēdz uzskatīt par kaitniekiem. Tomēr tie ir galvenais kalcija avots uzturā. Protams, nav ieteicams dzert litriem piena dienā, bet diez vai kāds tā dara. Labāk izvēlies fermentētos (skābpiena) produktus, piemēram, dabisko jogurtu, kefīru vai paniņas.

Produkti cīnītāji

Zinātnieki nepārtraukti veic pētījumus ar dažādiem produktiem, vērtējot pretvēža iedarbību. Der ielūkoties interneta vietnēs, kur parādās jaunākā informācija angļu valodā, kas ataino pētījumus par produktiem saistībā ar to ietekmi uz ļaundabīgiem audzējiem:

www.aicr.org/reduce-your-cancer-risk/diet/;

www.wcrf.org/int/research-we-fund/our-cancer-prevention-recommendations;

www.cancerresearchuk.org/about-cancer/causes-of-cancer/diet-and-cancer/diet-facts-and-evidence;

www.cancerresearchuk.org/about-cancer/causes-of-cancer/diet-and-cancer.

■ Piemēram, par ļoti derīgiem atzīti kāpostu dzimtas dārzeņi. Tātad izvēlies vietējos galviņkāpostus, ziedkāpostus, rāceņus, kāļus, brokoļus un Briseles kāpostus. Tie 
kavē gan vēža veidošanos, gan esoša audzēja progresēšanu.

Jāpiebilst, ka šīs dzimtas dārzeņi visvairāk pētīti saistībā ar plaušu, priekšdziedzera un zarnu vēža riska mazināšanu.

■ Ļoti vērtīgas ir ogas. Pētījumos noskaidrots, ka, piemēram, zemenēs un avenēs ir daudz elagskābes, kas palīdz organismam cīņā ar kancerogēnām vielām, kā arī kavē vēža šūnu augšanu. Elagskābe palīdz pasargāt no ādas, urīnpūšļa, plaušu, barības vada un krūts vēža. Tāpat iedarbojas arī mellenes, ķirši un dzērvenes. Jābauda arī visas citas vietējās ogas.

■ Ne dienu bez ābola! Atzīts, ka šajā auglī esošās bioloģiski aktīvās vielas pasargā šūnas, neļauj veidoties ļaundabīgajam audzējam, kavē vēža augšanu un veicina nelāgo šūnu bojāeju. Pētījumos noskaidrots, ka, regulāri mielojoties ar āboliem, mazinās plaušu un zarnu vēža risks.

■ No sīpolu ģints augiem visvairāk pētīta ir ķiploka iedarbība. Tajā ir vielas, kas palīdz organismam pašam iznīcināt vēža šūnas. Tomēr ir arī blakusefekti, piemēram, nelāga mijiedarbība ar atsevišķiem medikamentiem.

■ Pētnieki iesaka ēst ķirbi, kas satur alfa karotīnus, no kuriem organismā veidojas A vitamīns. Tas palīdz saglabāt šūnu funkcijas.

■ Pašmāju lapu salāti darbojas kā antioksidanti un var kavēt krūts, ādas, plaušu un kuņģa vēža augšanu.

 

Nestreb karstu

Pēc pārslimota vēža un spēcīgas terapijas cilvēks bieži vien baiļojas, ka tik ļaunais neatgriežas, tāpēc ķeras pie jebkura salmiņa, meklē brīnumlīdzekļus, dažādus superproduktus, tērē tiem lielu naudu.

Laila Meija uzsver, ka jābūt uzmanīgam, jo nereti šādu līdzekļu sastāvs netiek pilnībā atklāts, reizēm nav precīzi zināms, kādās devās tos lietot konkrētajam vēža veidam. Tāpat nav izpētīts, kāda varētu būt organisma reakcija, ja šādu uztura bagātinātāju vai tautas medicīnas līdzekli lieto līdztekus ārsta ieteiktajiem medikamentiem.

“Neviens preparāts nevar aizstāt pilnvērtīgu uzturu, jo tā iedarbība ir daudzpusīgāka. Jā, no konkrēta produkta iespējams izdalīt aktīvas vielas, taču zinātniekiem vēl nav skaidrs, vai tām tiešām ir tāda pati aizsargājoša ietekme kā dabas dotam produktam, jo tajā darbojas daudzas vielas, pastiprinot cita citas iedarbību,” uzsver Laila Meija.

Daudzi bijušie vēža slimnieki sāk dzīvot pārāk askētiski, neēd pilnvērtīgi, liedz sev daudzus produktus, jo dzirdējuši par to nevēlamu iedarbību. Šāda rīcība var atstāt sliktas sekas – pārlieku lielu svara zudumu. Nereti var sākties malnutrīcija, veselības stāvoklis, ko izraisa nepietiekams vai nepareizi izvēlēts uzturs. Ja netiek saņemtas nepieciešamās uzturvielas un olbaltumvielas, organisms sāk izmantot pats sevi, nespēj cīnīties pret jaunu vēža šūnu veidošanos.

Nebadini sevi! Organismam nepieciešami ne tikai antioksidanti un vitamīni no dārzeņiem, bet daudzas citas uzturvielas, noteikti arī olbaltumvielas un labie tauki. Citādi ātri vien izsīks organisma pretestības spējas un tas kļūs uzņēmīgāks pret jebkuru slimību.

Olbaltumvielu avoti ir pākšaugi, rieksti, sēklas, zivis, gaļa, biezpiens, siers (un nepietiek, ja olbaltumvielas ēd tikai reizi dienā!). Vērtīgi tauku avoti uzturā ir zivis, sēklas, rieksti, olīveļļa, avokado.

Ja spēki izsīkuši vai citos gadījumos ārsts var ieteikt medicīnisko papilduzturu, kas domāts cilvēkiem ar veselības traucējumiem. Tas ir rūpnieciski izgatavots produkts, kur ir visas nepieciešamās uzturvielas, tam ir augsta enerģētiskā vērtība.

Pelējumam nē!

Nedrīkst ēst nevienu produktu, kam radies pelējums, jo tas var veicināt vēža veidošanos organismā. Pat ja balta pūciņa skārusi, piemēram, tikai maizes maliņu. Pat ja pelējums redzams tikai ievārījuma burciņas virspusē. Viss jāizmet! Tāpēc ka mikotoksīni, kancerogēnās, toksiskās vielas jau caurstīgojušas visu maizes kukulīti vai ievārījuma burkas saturu.

Uzmanies, pērkot riekstus, sēklas, žāvētus augļus. Tiem jābūt pareizi uzglabātiem, citādi var būt radušies aflatoksīni, mikotoksīnu veids. Šo procesu veicina silta un mitra vide. Sēnīte mēdz ieperināties arī nepareizi uzglabātos graudaugos.

 

Lai ēdiens nepiedeg

Būtiski gan ēšanai izvēlēties labus produktus, gan pareizi tos sagatavot. Izvairies no pārlieku ilgas cepšanas, izmanto sautēšanu, tvaicēšanu, vārīšanu.

■ Neēd grilētu gaļu! Lai gan grilēšana šķiet laba, jo neizmanto taukvielas, tomēr tā nav. Grilējot produktā veidojas vielas, kas var veicināt vēža attīstību. Ja šādu gaļu ēd tikai svētku reizē, arī tad raugies, lai cepot nerastos tumša garoziņa. Pirms gatavošanas gaļu ieteicams iemarinēt, piemēram, ar citronu, eļļu un garšvielām, lai mazinātu iespēju veidoties kaitīgām vielām.

Ja ļoti kārojas grilēt, to baudot kā piknika sastāvdaļu, lieciet uz karstajām restītēm dažādus dārzeņus.

■ Nepērc un neēd gaļas izstrādājumus! Desas un cīsiņi satur daudz mazāk olbaltumvielu nekā gaļa, toties tajos ir daudz neveselīgo tauku, sāls un nitrītu – tie visi iedarbojas nelabvēlīgi.

■ Atturies no kūpinātas gaļas un žāvētām zivīm, jo produktu pārstrādes veids rada nelabvēlīgas ķīmiskas pārmaiņas. Līdzīga iemesla dēļ nevajadzētu baudīt šprotes, čipsus vai frī kartupeļus.

 

logo-36

LA.lv