Veselam
Ārstēšana

Vai aicinās seksologus no Krievijas? 0

Shutterstock ilustrācija

Valsts sekretāru sanāksmē ir uzsaukts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā iekļauts saraksts ar augsti kvalificētām 26 profesijām, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Tiek pieļauts, ka šajās profesijās varēs uzaicināt ārzemniekus no valstīm, kas nav Eiropas Savienības sastāvā, piemērojot atvieglotus nosacījumus. Šāds saraksts radies tāpēc, ka to pieprasa Eiropas Savienības (ES) direktīva, kurā paredzētas izmaiņas ES “zilās kartes” piešķiršanas kārtībā, kas nodrošina ārzemniekiem tiesības uz darbu, kā arī termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem. Taču sarakstā iekļautās profesijas nav ES uzspiestas, tā ir Latvijas politiķu atbildība.

Ekonomikas ministrija šajā sarakstā ir iekļāvusi arī dažādu specialitāšu ārstus (radiologus, rehabilitologus, reimatologus, rezidentus (izņemot ģimenes ārstu specialitātē), seksologus, psihoterapeitus, traumatologus, ortopēdus, urologus, transplantologus, internus u. c.), uz kuru vietām varēs pretendēt, piemēram, Krievijas, Indijas, Ukrainas un citu trešo valstu ārsti, kuriem paredzēta lielāka darba samaksa nekā pašmāju ārstiem.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības nodomiem ar atvieglotiem nosacījumiem uzaicināt uz darbu Latvijā ārstus no ārzemēm.

“Valsts sekretāru sanāksmē uzsauktais dokuments apgāž mītu, ka ārstu skaits Latvijā ir pietiekams. Taču tā vietā, lai atbilstoši Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem valdība pieliktu visus spēkus veselības aprūpes nozares cilvēkresursu nodrošināšanai ar vietējiem speciālistiem, tā gatavojas problēmu risināt vienkārši,” uzskata LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš mierināja, ka iesniegtais noteikumu projekts neesot virzīts uz to, lai priekšroku dotu iebraucējiem, bet gan uz to, lai darba devēji izvēlētos vietējos speciālistus un censtos paaugstināt darba samaksu saviem ārstiem. “Ja darba vieta paliek tukša tikai tāpēc, ka ārstu neapmierina alga, un pie darba devēja piesakās kvalificēts mediķis no ārzemēm, kuram jāmaksā vairāk, tad taču vajadzētu sekot rīcībai, lai ārsts neatstāj darba vietu. Jāņem vērā, ka ārstiem, kas vēlēsies strādāt Latvijā, būs nepieciešamas valsts valodas zināšanas un augstskolas diploma atzīšana,” stāsta padomnieks un piebilst, ka šis saraksts katru gadu
tikšot pārskatīts.

Kaut gan K. Bērziņš apgalvoja, ka šāds saraksts ir tapis, izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras un mediķu asociāciju statistiku, tomēr jāšaubās, vai ārstu organizācijas tā veidošanā ir bijušas iesaistītas. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs sacīja, ka slimnīcām nekāda statistika neesot prasīta, arī vairāku ārstu profesionālo asociāciju vadītāji pirmo reizi dzirdēja par šādu sarakstu.


Latvijas Ārstu biedrības sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, kardiologs Gustavs Latkovskis: “Šāds saraksts izraisa izbrīnu, pat sašutumu. Mums jādomā par to, kā savā valstī uzlabot rezidentu sagatavošanu, nevis jāpieņem rezidenti no ārvalstīm. Kardiologu biedrība jau vairākus gadus lūdz piecas valsts apmaksātas rezidentu vietas kardioloģijā, bet tiek piešķirtas tikai divas. Grūti iedomāties, kā Latvijā varēs strādāt ārvalstu psihoterapeits, ja viņš labi nepārvaldīs valsts valodu.

Jāatzīst, ka nereti rodas diezgan lielas atšķirības starp cilvēkresursu plānošanu un profesionālo ārstu asociāciju statistiku. Izveidotais ārstu speciālistu saraksts apliecina, ka Ekonomikas ministrija ir saņēmusi samērā vienpusīgu informāciju,” norādīja kardiologs Latkovskis. Bet Slimnīcu biedrības vadītājs Kalējs uzsvēra, ka reālā aina izgaismosies tikai tad, kad visi mediķi sāks strādāt vienu darba slodzi un pārtrauks izdegt četrās piecās darbavietās.

Globālā cīņa par “smadzeņu resursiem” jeb augsti kvalificētiem speciālistiem sākās 2007. gadā, kad ES vadošie politiķi nolēma iesaistīties šajā cīņā tāpēc, ka uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm pārcēlās arvien vairāk Eiropas spožāko prātu. Tāpēc Eiropas Komisijas prezidents Ž. M. Barozu 2007. gadā nāca klajā ar direktīvas projektu, kurā tika paredzēta ES “zilās kartes” ieviešana. Tā domāta tam, lai atvieglotu un paātrinātu dokumentu kārtošanu un kvalificētie speciālisti kopā ar saviem ģimenes locekļiem varētu iebraukt un uzturēties ne tikai vienā valstī, bet viņiem pēc noteikta laika tiktu dota iespēja strādāt arī pārējās ES valstīs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē pieejamie statistikas dati liecina, ka visvairāk Latvijā ierodas viesstrādnieki no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

LA.lv