Veselam
Bērni

Vai ir dzīve pēc pirmā septembra? 0

Foto – Fotolia/Кирилл Рыжов

Pirmā septembra iestāšanos vecāki mēdz pārdzīvot kā pasaules galu. Atslābinošais laiks vasarā, atvaļinājums kopā ar bērniem, jauni iespaidi, brīvība no pienākumiem ir beigušies, un samilzt pienākumu mākoņi, tūlīt būs jāņemas ar mājasdarbiem, agri jāceļas, vārdu sakot, priekšā ir neizbēgamais.

Viens no maniem paziņām atvaļinājuma beigās raudāja, apņēmis palmu, atceras eksistenciālā psiholoģe Sofija Šokotko. Un viņa novērojusi, ka aptuveni tā jūtas daudzi no mums, vecākiem, – Zinību diena pārtop par nebrīves dienu.

Daudziem bērnībā bija vieglāk. Septembrim tuvojoties, gribējās satikt draugus, vasara bija tik gara, ka jau vilka uz skolu. Bet tagad, kļuvuši par vecākiem, mēs esam uzņēmušies visu atbildību par bērnu mācībām uz saviem pleciem. Prasības, kuras mēs paši sev esam noteikuši, ir daudz sarežģītākas un kategoriskākas nekā “ļaunā” skolotāja “pretenzijas”. Mēs (paši) nolēmām, ka atbildam par visu, kas notiek ar bērnu. Bet kā jebkuram bērnam, arī mūsu atvasei ir izvēles brīvība. Un viņš negrib sekot iepriekš uzrakstītam sarakstam, viņš grib būt dzīvs. Un dzīvais ir neparedzams. Var pie upes pievest zirgu, bet nepiespiedīsi ar varu viņu dzert. Un šis bērnu dzīvīgums un spontanitāte padara situāciju neparedzamu. Mēs nevaram būt pārliecināti, ka mājasdarbi tiks izpildīti laikus. Mēs nevaram paļauties uz to, ka tie būs paveikti labi.

Tai pat laikā skolotāji bieži vien izmanto vecākus kā izpildītājus “bērna pārvaldīšanas mehānismā”. Viņi deleģē mums kontroli un prasa no mums rezultātus. Un ja atbildība reiz ir mūsu rokās, mēs pienācīgi mācāmies kopā ar bērnu pa otram un trešajam lāgam. Atzīmes dienasgrāmatā kļūst par vērtējumu mums kā vecākiem. Un daudzus iedzen stresā bailes no izgāšanās, vecāki to uztver kā savu nekompetences apliecinājumu. Bet kad cilvēks ir stresā, viņš ieciklējas uz problēmu un zaudē elastību. Domāšana kļūst tuneļveidīga, cilvēks sliktāk uztver realitāti un visbeidzot neredz pašu svarīgāko – savu bērnu – , jo viņu virza vēlēšanās ierindot atvasi starp pareizajiem un veiksmīgajiem. Arvien vairāk strīdu ir dēļ sīkumiem un kļūdām skolas burtnīcās. Ikvakara cīņa ar mācībām liek samilzt mākoņiem virs ģimenes.

Kas palielina spriedzi? Bailes – ja nu mēs kaut ko neizdarīsim laikus, kaut ko palaidīsim garām, notiks kaut kas nelabojams. Bērns neiemācīsies lasīt. Nezinās dzīvei nepieciešamo. Visa dzīve aizies grīstē dēļ mūsu līdz galam neizdarītā darba. Bailes var būt dažādas, bet galvenā no tām – pārspīlēšana. It kā uz visu skatītos caur palielināmo stiklu un muša pārvērstos par ziloni. Viss būs šausmīgi. Bailēm ir milzu acis, kuras nerāda realitāti.

Kas var palīdzēt pret bailēm? Skatīšanās uz situāciju uzmanīgi, skaidru galvu novērtējot notiekošo. Kas patiesībā notiek? Kur ir realitāte un ko mēs paši sadomājām? Vajag atgriezt situācijas patiesos apmērus. Vai tiešām šīsdienas neveiksmes ir tik baisas? Vai dēla karjerai tiks pārvilkts krusts pēc 30 gadiem, ja septiņu gadu vecumā viņš vēl nepratīs lasīt? Nē, nopietni!

Iespējams, būs vajadzīga speciālista palīdzība. Reizēm logopēda vai neiropsihologa konsultācija palīdz saprast, ka ar bļaušanu līdzēts nebūs, vajadzīgi konkrēti vingrinājumi. Ļoti svarīgi skaidri redzēt bērna fiziskās iespējas. Viņa nogurumu. Viņa ierobežojumus, kas ir šobrīd. Ļoti svarīgi saprast, ka uzbrukuma taktika nenoved ne pie kā laba, bet iejūtība un labvēlība attiecībās ar bērnu, prasme ar viņu runāt dara brīnumus. Medicīnisks fakts: nelielas smadzeņu disfunkcijas ar laiku kompensējas, ja bērns necieš no stresa, ja viņu pieņem tādu, kāds viņš ir, ja atmosfēra ir labvēlīga. Jo vairāk emocionālā spiediena un negatīvo iespaidu, jo dumjāki ir mūsu bērni.

Cita problēma: ikdienā zūd prieks. Mūs vajā vainas un parāda sajūtas. Mēs nododam šo stāvokli bērniem, jo mums liekas, ka it kā šādas jūtas motivē. Jā, tie ir kā spēriens pa pēcpusi, kas liek kustēties. Bet tas arī iegrūž mūs un mūsu bērnus depresīvā stāvoklī un baro prokrastināciju (kad cilvēks visu atliek – Tulk.). Tad prieka ikdienas dzīvē ir tik maz, ka mēs meklējam to sociālajos tīklos, datorspēlēs. Un bērni arī to meklē tieši tur.

Tādēļ svarīgi kultivēt savā dzīvē prieku, atcerēties par atpūtu, brīvdienām, svētkiem. Neizmantot baudu kā burkānu ēzelītim, kā līdzekli bērna pārvaldīšanai, bet piesātināt ar to dzīvi. Mana draudzene ik reizi, kad dēls saņēma nesekmīgu atzīmi, gāja viņam pirkt saldējumu. Tādēļ ka cilvēks ir noskumis, viņam neklājas saldi un viņam vajadzīgs atbalsts. Un viņš nekļuva par divnieku karali. Bet starp viņiem nostiprinājās tuvība, viņš zināja, ka svarīgi mīļos atbalstīt, kad viņi saskumst.

Skolai nevajag būt kā melnam kaķim, kas pārskrējis mūsu un mūsu bērnu ceļu. Tā ir vienkārši dzīves daļa. Tās stihija ar skaidrām dienām un mākoņiem. Mēs varam būt viena komanda, pārvarēt lielas vētras, pārplānot maršrutus, glābties no haizivju zobiem, padot glābšanas riņķi. Skolas nodarbības ir tikai iemesls runāt par svarīgo, asināt prātu, mēģināt risināt dažādus uzdevumus, tikties ar dažādiem cilvēkiem un mācīties atrast ar viņiem kopīgu valodu un iet prom, ja tāda neraisās.

Galvenais, ko varam iemācīt saviem bērniem, nav rakstāms burtnīcās. Tas ir tas, kā mēs attiecamies pret savu dzīvi, kādas stratēģijas izvēlamies. Vai protam priecāties un bēdāties un rast tuvību ar ģimeni un tuviniekiem.

Un vēl – ļoti svarīgi ir prast piedzīvot rituālus, svētkus un nozīmīgus datumus. Savākties kopā, lai kopīgi atzīmētu būtiskus dzīves posmus. Pat ja tas ir mācību gada sākumā. Ieprieciniet sevi kaut kā šajā dienā. Priekšā ir darbīgais (un daudzsološi aizraujošais) rudens.

 

Avots: matrony.ru

LA.lv
36,6 °C
Veselam
Kā sagatavoties medicīniskajām analīzēm
11 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kuri ir pieprasītākie bērnu ārsti reģionos. Aicina atbalstīt bezmaksas vizītes
1 diena
DE
DELFI
Veselam
Pazīmes, kas liecina – tevi uzaudzināja īstens narciss
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā
13 minūtes
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
43 minūtes
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 1
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Avārijā uz Ventspils šosejas gājis bojā autovadītājs
2 stundas
LE
LETA
Sports
Kitijai Laksai līdzīga trauma kā Porziņģim – sezona noslēgusies
12 minūtes