Veselam
Dzīvesveids

Vai mēli notīrījāt? Ko tas dotu organismam? 0

Foto – Shutterstock

Speciālas sukas mēles tīrīšanai izmantotas jau Senajā Romā, taču mūsdienās daudzi par šo higiēnas procedūru ir piemirsuši. Kāpēc tā ir svarīga, un kā to veikt?

Mēli mēdz uzskatīt par veselības spoguli. Aplikums uz tās var liecināt par veselības problēmām un būt sliktas elpas iemesls. Lielais muskulis mutes vidū ir klāts ar garšas kārpiņām un īpašām bārkstiņām. Tā kā vide ir mitra, silta un netrūkst barības vielu, mikroorganismi mutē jūtas gluži kā paradīzē.

Kad īpaši svarīgi kopt mēli

Uz mēles virsmas mītošās baktērijas rada baltu, dzeltenīgu vai pelēcīgu aplikumu. Savukārt sīkbūtnes, kam netīk skābeklis, ieperinās uz tās pamatnes, kur, pārstrādājot uzturu, izdala gaistošus sēra savienojumus ar nepatīkamu aromātu, kuru iespējams samazināt, notīrot mēli. Neveicot šo procedūru, mikrobi var nokļūt uz zobiem un tos bojāt.

Aplikumu un nepatīkamu elpu veicina smaganu un dažādas vispārējas saslimšanas, piemēram, sirdsslimības un cukura diabēts, deguna blakusdobumu iekaisums, medikamentu lietošana, mutes sausums, breketes, pavirša higiēna. Baktērijas savairojas arī zobu trūkuma gadījumā, kad tiek uzņemts nepilnvērtīgs uzturs un mēle kļūst poraināka. Mutes smakošanu var pastiprināt spirtu saturoši skalojamie līdzekļi.

Mēli kopt īpaši nepieciešams tiem, kuriem no mutes izdalās nelāgs aromāts. Vairākums cilvēku aplami domā, ka to rada sīpoli vai ķiploki, kafijas dzeršana, kā arī smēķēšana un alkohola lietošana, nevis nenotīrīta mēle. Ne vienmēr paši jūtam savu netīkamo elpu, tādēļ, lai to novērtētu, kamēr neviens neredz, var veikt savdabīgu testu, ar mēli nolaizot plaukstu, šajā vietā uzpūšot elpu un paostot.

Mutes higiēnai ar sevišķu rūpību jāpievēršas smēķētājiem, kuriem nereti ir tā sauktā matainā mēle, jo garšas kārpiņas ir pārragojušās un karstā dūma ietekmē pārkrāsojušās. Tīrot mēli, šis process tiek aizkavēts, vienlaikus veicot mutes dobuma vēža profilaksi un pasargājot apkārtējos no tabakas aromāta.

Šī procedūra noteikti ieteicama tiem, kam ir tā sauktā ģeogrāfiskā mēle (uz mēles muguriņas atrodas gļotādas veidojumi – kārpiņas, kas periodiski izzūd un atjaunojas, piešķirot mēlei ģeogrāfiskās kartes izskatu), un citos gadījumos, kad mainījusies tās struktūra, radot ideālu vidi baktērijām un aplikumam.

Veseliem bērniem, ja tas grūti izdodas, mēli var netīrīt, taču bieži slimojošiem to vēlams darīt. Pusaudži noteikti jāradina pie šīs procedūras, jo viņiem hormonu aktivitātes dēļ aplikums veidojas īpaši intensīvi.

Instrumenti un prakse

Austrumu medicīnā mēli iesaka kopt no rīta uzreiz pēc pamošanās, lai notīrītu visu, kas naktī uz tās sakrājies, un labāk justu brokastu garšu. Turklāt, tā kā uz mēles projicējas iekšējie orgāni, to tīrot, tiek pamodināts viss organisms. Turpretī tradicionālajā medicīnā uzskata, ka mēle jākopj pēc ēšanas un zobu pucēšanas. To vajadzētu darīt divreiz dienā, taču, ja ir slinkums, svarīgāk šo procedūru veikt vakarā, jo dienas laikā mutē sakrājas ēdiena paliekas.

Mēli var tīrīt ar mīkstu sariņu zobu suku. Labs līdzeklis ir sudraba karote, kam piemīt antibakteriālas īpašības. Vienīgi ar karoti, kurai ir pārāk apaļa mala, aplikumu pilnībā var neizdoties noņemt. Savukārt ar pārāk asu karoti mēli iespējams savainot.

Var iegādāties speciālu tīrītāju, kas visbiežāk ir no plastmasas, niķeļa vai vara. Tāpat kā zobu suka, katram ģimenes loceklim jālieto savs mēles kopšanas līdzeklis. Tos var nopirkt aptiekās, ājurvēdas preču veikalos un citviet, kur pārdod ikdienas higiēnas priekšmetus. Kopā ar elektrisko un ultraskaņas zobu suku iespējams iegādāties arī mēles tīrītāju. Abi noderēs, ja ir problēmas ar kustību koordināciju vai vēlme šo higiēnas procedūru atvieglot, pamatīgāk izkustināt mēles bārkstiņas un apgādāt orgānu ar skābekli.

Tiek piedāvātas arī zobu sukas ar mēles tīrītāju kāta galā, taču tā rievojums ir pārāk maigs. Savukārt ar dažiem pārāk lieliem speciālajiem tīrītājiem var neizdoties aizsniegt mēles mugurējo daļu, kur sakrājas visvairāk baktēriju.

Procedūru veic virzienā no mēles saknes uz āru ar slaukošām kustībām, maigi un uzmanīgi piespiežot tīrāmo līdzekli, lai nerastos vemšanas reflekss. Ar zobu suku, kas ir šaurāka, izdara apmēram desmit, bet ar speciālo tīrītāju, kas pārklāj lielāku laukumu, – trīs līdz piecus vilcienus. Pēc tam izskalo muti ar ūdeni. Nobeigumā var izmantot tējaskoka vai salvijas ēteriskās eļļas atšķaidījumu vai sliktas elpas novēršanai paredzēto skalojamo līdzekli.

Saistītie raksti

Tīrītāju ik pa laikam ieteicams nomazgāt siltā ziepjūdenī vai apstrādāt ar ūdeņraža pārskābi. Plastmasas instrumenti ar sariņiem vismaz pāris reižu gadā jāmaina, jo tajos sakrājas mikroorganismi.

Papildus mēles kopšanai var iegādāties speciālas želejas un pastas, kas ieteicamas izteikta aplikuma gadījumā, piemēram, veciem un mazkustīgiem cilvēkiem, kuri nespēj pilnvērtīgi kopt mutes dobumu. Pirms lietošanas vēlams uzzināt, kā tas darāms.

 

 

KONSULTĒJUSI RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES STOMATOLOĢIJAS INSTITŪTA ZOBU HIGIĒNISTE ANDA MIRONOVA

LA.lv