Veselam
Ārstēšana

Valdība piekāpusies zāļu ražotājiem, vēsta žurnāls 0

Ilustratīvs attēls. Foto – Pixabay

Ministru kabinetam, 7.augustā veicot izmaiņas valsts kompensējamo medikamentu apmaksas kārtībā, nācies būtiski piekāpties zāļu ražotājiem, jo daži no tiem draudējuši izņemt no kompensējamo zāļu saraksta kardioloģijas zāles, turklāt mērenākas izmaiņas aizstāvējuši arī cienījami ārsti, raksta žurnāls “Ir”.

Pašlaik pacienti Latvijā par recepšu zālēm, kuru iegādi it kā apmaksā valsts, piemaksājot aptuveni 25 miljonus eiro gadā. Iemesls ir to augstā cena, jo kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti, kuru cena var atšķirties pat desmitkārtīgi. Valsts kompensē zemāko cenu, bet par dārgākām zālēm pacientiem pašiem jāpiemaksā starpība.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) aprīlī solīja ieviest “griestus” jeb “cenu koridoru”, proti, ka neviens kompensējamais medikaments nedrīkstētu maksāt vairāk kā 100% virs references cenas, taču valdība apstiprinājusi zāļu ražotājiem labvēlīgākus noteikumus, piekāpjoties dažu ražotāju draudiem izņemt no kompensējamo zāļu saraksta kardioloģijas zāles.

Latvijā reģistrētas 7435 zāles, no kurām 1757 jeb aptuveni ceturtā daļa ir kompensējamie medikamenti, kuru iegādi pacientiem pilnībā vai daļēji apmaksā valsts. Lielākā daļa zāļu ir A sarakstā, kurā vienā zāļu grupā ir pat vairāki desmiti medikamentu, kuru aktīvā viela ir identiska, taču cenas atšķiras pat par 800%. Šim A sarakstam ministre ierosināja cenu “koridoru” – ne vairāk kā 100% virs references cenas. Pašlaik A sarakstā ir 116 medikamentu, kuru cena pārsniedz šo 100% “koridoru”. To ražotājiem būtu jāizlemj – būtiski samazināt cenu vai izņemt zāles no kompensējamo saraksta.

Valdībā apstiprinātajos noteikumos jau notikušas būtiskas atkāpes no sākotnējās ieceres un tie tik būtiski nesamazina pacientu piemaksas. Veselības ministrija (VM) skaidrojusi, ka kompromiss radies sabiedriskajā apspriešanā, savukārt ražotāju pārstāvji – Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics un Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Valters Bolēvics – apgalvo, ka šādu piekāpšanos neesot prasījuši.

LPMA biedriem neesot bijuši iebildumi pret ministrijas sākotnējo 100% cenu “koridora” piedāvājumu, sacījis asociācijas vadītājs Jurševics. Patentbrīvie jeb ģeneriskie medikamenti parasti ir lētāki, tāpēc tos reforma būtiski neietekmētu. Taču asociācija labi saprototies ar “oriģinālo” zāļu ražotājiem, kuru izgudrojumus aizsargā patents, tāpēc sabiedriskajā apspriedē LPMA atbalstījusi SIFFA piedāvājumu – ieviest ne tik asu cenu griešanu. Visas trīs ražotāju organizācijas vienojušās, ka attiecīgajā zāļu grupā augstākā cena nedrīkst pārsniegt 100% no references cenas vai 0,14 eiro par definēto dienas devu, stāstījis SIFFA pārstāvis Bolēvics.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidrojusi, ka ražotāji bija iedomājušies, ka cenas mainītos tikai tām zālēm, kurās ir viena aktīvā viela. Kad atklājies, ka reforma attiektos arī uz kombinētajām zālēm, tad cenu samazinājumam vairs neesot piekrituši. “Kardioloģijā ir ļoti daudz kombinēto zāļu. Kad viņi sāka rēķināt, kā nāksies pašu piedāvāto formulu izmantot kombinēto zāļu cenu samazināšanai, secināja, ka lielu daļu ražotāji ņems ārā no kompensējamo zāļu saraksta.” Tāpēc ministrija pati nākusi ar jaunu piedāvājumu, kas paredz dārgo zāļu cenas samazinājumu šoruden par 20% un nākamruden vēl par 20%.

Vislielākais satraukums par cenu griestiem radies nevis par dārgākajām zālēm – vēža, HIV, multiplās sklerozes ārstēšanai, bet gan par kardioloģijas medikamentiem, kuru cena reti pārsniedz desmit eiro, toties tiem ir plašs pacientu loks. Izdevums pieļauj, ka tieši kardioloģijas zāļu dēļ sabrukuši Čakšas plāni un valdība pieņēmusi lēmumu par salīdzinoši nelielu cenu samazinājumu.

Kardioloģijas pacienti nemaksājot vislielāko naudu, taču veido lielāko pircēju īpatsvaru kompensējamo zāļu tirgū. Tāpēc SIFFA kā argumentu pret cenu griešanu izmantojusi aplēses, cik pacientu paliktu bez ierastajām zālēm, ja no kompensāciju saraksta ražotāji izņemtu visas zāles, kuru cena pārsniedz 100% “koridoru”. Pēc šādām tīri teorētiskām aplēsēm, kas gan neesot balstījušās ražotāju reālo nodomu aptaujā, no A saraksta pazustu 88 kardioloģijas medikamenti, līdz ar to bez ierastajām zālēm atstājot aptuveni 130 000 pacientu. Izņemt savas zāles no kompensējamo saraksta reformas gadījumā esot plānojis uzņēmums “Servier International”, kura medikamentus šogad lietojusi aptuveni ceturtā daļa no visiem kardioloģijas pacientiem, kā arī, iespējams, “Merck”, kas ražo vispieprasītāko no visām kompensētajām sirdszālēm.

Arī divas pacientu organizācijas – biedrība “ParSirdi.lv” un “Sustento” – vēstulēs ministrijai paudušas satraukumu, ka cenu “koridora” dēļ pacienti zaudēs iespēju tikt pie ierastajām zālēm, kas parasti ir oriģinālās. Tāpat bijusi deviņu ārstu parakstīta vēstule pret izmaiņām, kuras parakstītāju vidū pieci bija Kardiologu biedrības pārstāvji: prezidents Andrejs Ērglis, viceprezidente Iveta Mintāle, atbildīgais sekretārs Vilnis Dzērve, valdes loceklis Gustavs Latkovskis, sirds mazspējas darba grupas vadītāja Ginta Kamzoļa.

Čakša neuzskata, ka cīņā par kompensējamo zāļu cenu samazinājumu ir zaudējusi. “Cenu ierobežošana līdz 100% virs references medikamenta cenas ir virsmērķis, kuru mēs sasniegsim. Tas notiks pakāpeniski,” solījusi ministre, kura uzskata, ka zāļu cenu samazinājums par 20% šoruden un vēl par 20% pēc gada ir ļoti ievērojams. Turklāt kompromisa risinājums ļaujot kompensāciju sarakstā paturēt zāles, kuras “lieto tūkstošiem cilvēku”.

Šogad pirmajos sešos mēnešos zāļu kompensācijās valsts ir izmaksājusi 85 miljonus eiro. No A saraksta zālēm vislielākās summas aptiekām aizskaitītas “Roche” – 4,9 miljoni eiro, “Pfizer” – 4,3 miljoni eiro, “Teva” – 3,5 miljoni eiro, “Novartis” – 3,4 miljoni eiro, un “Servier” – 2,7 miljoni eiro.

LA.lv