Veselam
Ārstēšana

Valsts apmaksā medicīnas tūrismu: Iespējams ārstēties citā ES valstī 0


No Lielbritānijas izdevīgi doties uz ķirurģisku operāciju Polijā. Piemēram, Zakopanē ortopēdi ķirurgi (attēlā) spēj veikt inovatīvu ceļgala operāciju, pēc kuras aktīviem cilvēkiem zūd nepieciešamība pēc endoprotēzes.
No Lielbritānijas izdevīgi doties uz ķirurģisku operāciju Polijā. Piemēram, Zakopanē ortopēdi ķirurgi (attēlā) spēj veikt inovatīvu ceļgala operāciju, pēc kuras aktīviem cilvēkiem zūd nepieciešamība pēc endoprotēzes.
Foto – EPA/LETA

Daudzi nezina, ka iespējams doties ārstēties uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, un pēc tam savā valstī saņemt ārstēšanās izdevumu atmaksu. Runa ir nevis par EVAK karti, kas nodrošina neatliekamo palīdzību, bet gan par diagnostiku un plānveida operācijām. Šī sistēma ir salīdzinoši jauna, to nosaka regula (EC) nr. 883/2004 un Pārrobežu direktīva 2011/24 ES.

“Dzīvojot vienā ES dalībvalstī, personai ir iespējams doties uz citu ES valsti, lai, piemēram, izoperētu plīsušas ceļa krusteniskās saites, un pēc tam saņemt atpakaļ par ārstēšanos iztērēto – vai nu visu, vai daļu atkarībā no savas mītnes valsts,” apgalvo “MedRefund LTD” direktors Arnis Krasovskis.

 

Palīdz atgūt ārstēšanās izdevumus

Arņa Krasovska kompānijas “MedRefund LTD” bizness Apvienotajā Karalistē ir tieši saistīts ar medicīnas izdevumu atgūšanu par ārstēšanos citās valstīs. Uzņēmums gan konsultē, gan sagatavo dokumentus iesniegšanai valsts iestādēs, kas ir diezgan sarežģīts process. Arnis Krasovskis savulaik strādājis Veselības ministrijā Latvijā, daudz darbojies ar ES likumdošanu, tādēļ pēc pārvākšanās uz dzīvi Lielbritānijā LU maģistra grāda īpašniekam ar medicīnu un ES regulām saistīts bizness bija loģiska izvēle. “Lai atgūtu iztērēto, nebūt nav nepieciešams dokumentu kārtošanu uzticēt citiem, to var veikt pats, bet process nav vienkāršs pat mums, kas ar to darbojas ikdienā,” apgalvo Arnis Krasovskis.

Katrā ES valstī ir tā sauktie kontrolpunkti, kur ir publicēta informācija, kādos gadījumos iespējams iztērēto atgūt, taču Arnis Krasovskis atzīst, ka šī joma vēl ir salīdzinoši jauna, ES regula ir spēkā no 2004. gada, bet direktīva – tikai no 2013. gada, tādēļ ne tikai cilvēki, bet pat medicīnas personāls bieži vien par to nezina.

Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, dzīvojot ārzemēs, joprojām var izmantot Latvijas valsts apmaksāto veselības aprūpi, piemēram, pierakstīties pie ģimenes ārsta, veikt izmeklējumus un pat operācijas. Turpretī Apvienotajā Karalistē strādājošajiem poļiem savā dzimtenē šādas iespējas nav, ir pieejama tikai maksas medicīna, tādēļ visaktīvākie medicīnas tūrisma izmantotāji ir poļi.

Katrā ES dalībvalstī noteikumi nedaudz atšķiras, taču princips ir tas pats – jebkuram medicīniskajam pakalpojumam ir noteikta robeža, līdz kādai tas tiek apmaksāts. Ja, piemēram, Latvijā dzīvojošs pacients vēlas doties uz Igaunijas privāto klīniku veikt operāciju par 3000 eiro, bet Latvijā šāda operācija maksātu 1000, tad atmaksāts tiktu tikai tūkstotis. Tā kā Latvijā medicīnas pakalpojumi ir lēti, tad Latvijas iedzīvotājiem nav izdevīgi doties uz citām Eiropas valstīm, taču, piemēram, Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem latviešiem ir izdevīgi doties uz Latvijas privātajām medicīnas iestādēm, jo cena par vienu un to pašu operāciju būs krietni zemāka, tādēļ apmaksa tiks saņemta pilnā apmērā. Tiesa, aviobiļetes un uzturēšanās izdevumi jāsedz pašam, turklāt apmaksāti netiek pilnīgi visi medicīniskie pakalpojumi. Visbiežāk cilvēki no Apvienotās Karalistes uz citām valstīm dodas veikt dažādas ortopēdiskās un ginekoloģiskās operācijas, mākslīgo apaugļošanu. Dažiem pakalpojumu veidiem nepieciešams vispirms saņemt atļauju.

 

Kas īsti ir “medicīnas tūrisms”

Tas ir pakalpojumu veids, kad pacients no vienas valsts dodas saņemt pakalpojumu uz citu valsti. Iemesli var būt dažādi, sākot ar to, ka pakalpojums nav pieejams mītnes valstī, nepieciešams cita veida pakalpojums, kuru paša pacienta valsts nesniedz. Vai arī ļoti ilgi jāgaida.

“Eiropas Savienībā ir brīva preču un pakalpojumu kustība,” skaidro Arnis Krasovskis, “cilvēkam ir tiesības bez ierobežojumiem šķērsot robežu un izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, tas attiecas arī uz medicīniskajiem pakalpojumiem. EVAK karte nosedz tikai valsts pakalpojumu sniedzējus, bet ES direktīva nosedz visus pakalpojumu sniedzēju veidus.”

Dodoties ārstēties uz citu valsti, pašam ir jāspēj par ārstēšanos samaksāt. “Ja personīgie līdzekļi neatļauj, tad saviem klientiem Lielbritānijā iesaku paņemt bankā kredītkarti, kas strādājošai personai ir ļoti vienkārši izdarāms. Pirmajā pusgadā vai pirmajos mēnešos bankā procentmaksājumi nav jāmaksā. Kad saņemta garantijas vēstule, ka nauda tiks atgūta, pacients brauc uz Latviju, saņem pakalpojumu, samaksā ar kredītkarti, atbrauc atpakaļ, valsts atmaksā un nauda tiek atlikta atpakaļ kredītkartē,” iesaka Arnis Krasovskis.

 

Arī Anglijā ir rindas

Latvijā ir milzīgas rindas uz valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem, un tieši tādas pašas ir arī Apvienotajā Karalistē. “Ir cilvēki, kuri saka – man vienalga, atgūšu vai neatgūšu, es nevaru izturēt un braucu!” Labāk gan, ja var pagaidīt mēnesi, kamēr sagatavojam visus papīrus, saņemam garantijas vēstuli ar summu, līdz kurai tiks atmaksāta naudu par šo operāciju. Un tad cilvēks var mierīgi braukt.

Bija gadījums, kad cilvēkam operēja žultsakmeņus. Aizbrauca uz Latviju, uz privāto klīniku operēt. Šeit viņš mocījās kopš augusta, decembrī sagatavojām dokumentus, un janvārī Latvijā viņu izoperēja. Te prasīja savam angļu ārstam iedot izziņu ar diagnozi, bet ārsts saka – bez manas atļaujas jūs nekur nedrīkstat braukt! Mēs sakām – nekā nebija, jums nevajag nekādu ģimenes ārsta atļauju, atnesiet mums tikai diagnozi. Viņa ģimenes ārsts ļoti ilgi pretojās, beigās iedeva. Pēc tam bija pārsteigts – kā, tiešām jūs varat?! Ja pacients būtu palicis Anglijā, tad operāciju varbūt būtu saņēmis tikai tagad, martā. Bet mēs sakārtojām visus papīrus, tika iedota garantija, ka atmaksās līdz pusotram tūkstotim mārciņu. Latvijā operācija maksāja ap 800 eiro, ar visiem izmeklējumiem, sonogrāfiju, pārsiešanām un šuvju izņemšanu. Bija lētāk nekā šeit. Cilvēks jau izoperēts, atgriezies, strādā,” stāsta Arnis Krasovskis.

 

Tiek atmaksāti arī izdevumi par diagnostiku

Tiek atmaksāta arī citā ES valstī veiktā diagnostika, turklāt – loģiski – šajā gadījumā nav iespējams iepriekš pieteikties, saņemt atļauju vai garantijas par apmaksu.

“Aizbrauc uz Latviju, aizej pie viena daktera, viņš tālāk aizsūta vai nu uz rentgenu, vai magnētisko rezonansi, aizej atpakaļ, viņš iedod izrakstu ar diagnozēm, sūdzībām, brauc atpakaļ uz Angliju, un tad iespējams sagatavot pieteikumu un atgūt iztērēto naudu.”

Izrādās, ka vairākas Latvijas klīnikas, kas sadarbojas ar “MedRefund”, jau gatavo izrakstus angļu valodā, tādēļ Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem tautiešiem ārstēšanās Latvijas privātklīnikās var būt ļoti izdevīga. “Teorētiski – jā. Bet, kā jau teicu, jāzina, ko apmaksā, kā apmaksā,” brīdina Arnis Krasovskis. “Piemēram, Anglijā zobārstu vai vēnu operācijas nelabprāt apmaksā.”

 

Var arī neatmaksāt

Neviena ES valsts nevēlas tērēt savu budžetu, lai maksātu par pakalpojumiem, kas sniegti ārpus valsts, tādēļ informācija par valsts apmaksāto medicīnas tūrismu netiek īpaši popularizēta. “No vienas puses, tas sanāk ieguvums, ja Lielbritānijā operācija maksā 5000, bet Latvijā 2000. Par to var izārstēt vismaz divus cilvēkus. Dažkārt sistēma ir pretimnākoša, taču bieži vien vēlmes atmaksāt nav, sistēma vēlas atstāt šos 5000 savā valstī, negrib pakalpojumu iepirkt no ārpuses. Tas nav budžetam draudzīgākais veids, kaut arī lētākais.”

Atteikts tiek gan birokrātisku iemeslu dēļ, gan pašu cilvēku neuzmanības dēļ. “Piemēram, izrakstā rakstīts “operācija”. Vai vispār izraksta nav, ja runājam par diagnostiku. Cilvēks bijis piecās dažādās klīnikās pie sešiem dažādiem speciālistiem, vienā taisījis rentgenu, otrā magnētisko rezonansi, bijis pie neirologa, ķirurga. Prasu – kāds tad pamatojums, kāpēc gāji? Bet viņš – man ir čeks! Bet uz čeka ir rakstīts – “med. pakalpojums”. Kāds pakalpojums, kāda ir diagnoze, kādas sūdzības? Te ar čeku nepietiek, mēs uzreiz sakām, ka nesanāks. Atsevišķiem pakalpojumiem pastāv iepriekšējās atļaujas saņemšana. Piemēram, Anglijā tās ir vēnu operācijas, jo tur pārklājas kosmētiskā operācija ar medicīniski pamatoto. Sākotnējā stadijā vēnas izskatīsies nesmuki, būs izspiedušās, zilas, pietūkušas, varbūt kādi kapilāri pārsprāguši. Bet funkcionalitāte nav ietekmēta, strādās, kā strādāja. Ne visiem aiziet tālākā stadijā, kad jāoperē. Tā nu Anglija ir pieņēmusi, ka visas vēnu operācijas ir iepriekš jāpiesaka. Punkts. Ir pat bijuši gadījumi, kad cilvēkam ir bijušas atvērtas čūlas. Tas klasificējas operācijai ikvienā Anglijas nostūrī, bet cilvēks nesaņēma atmaksu tikai tāpēc, ka nebija iepriekš saņēmis atļauju operāciju veikt ārzemēs,” konkrētu gadījumu stāsta “MedRefund” vadītājs.

 

Sistēma darbojas arī Latvijā

Arī Latvijas iedzīvotāji varētu izmantot veselības tūrismu, ja uz operāciju vai izmeklējumu ir ilgi jāgaida un viņi kvalificējas valsts noteiktajā kārtībā. Piemēram, kundzei gados nepieciešama gūžas operācija, Igaunijā privātajā klīnikā operācija sanāks daudz dārgāk par operāciju Latvijā. “Jautājums, vai viņas bērni varēs palīdzēt un apmaksāt šo operāciju. Taču iespēja to darīt ir, nav ierobežojumu ne pēc vecuma, ne pēc dzimuma vai reliģijas, taču daudziem cilvēkiem gados vienkārši nepatīk braukt uz ārzemēm ārstēties.”

Latvijā šis modelis nav īpaši izplatīts un izdevīgs tieši cenu starpības dēļ. “Ja cilvēks dzīvo Anglijā un brauc ārstēties uz Latviju, tad mēs parasti atgūstam līdzekļus 100% apjomā. Ja cilvēks brauc no Latvijas uz Igauniju, tad teorētiski ap 50%, 30%, ja brauks uz Vāciju, tad jau tikai 5 – 10%. Ja cilvēks šo operāciju privātklīnikā var atļauties, tad ar tiem 5% nemaz neķēpājas,” atzīst “MedRefund” vadītājs Arnis Krasovskis.

LA.lv