Veselam
Psiholoģija

Var pārsmieties! Reālas situācijas no dzīves, kad ārsti pārstrādājas 0

Foto – Shutterstock

Saudzējiet ārstus – lielākoties viņi cenšas patiesi un no sirds palīdzēt. Reizēm ļoti nogurst… Lūk, reālas situācijas no ārstu dzīves, kad viņi ir pārstrādājušies.

Ķirurgs:

“Reiz es pilnīgi izgāzos! Todien biju veicis 15 ginekoloģiskās sonogrāfijas. Iegāju veikalā un skaļi jautāju pārdevējai: “Kad jums bija pēdējās mēnešreizes?” Viņa ātri atbildēja: “29. maijā,” un tikai pēc tam jau dusmīgi atcirta: “Bet kam jums tas jāzina!?”.

Dzemdību speciālists:

“Man reiz bija līdzīga situācija pēc bezmiega nakts. Kad pārnācu mājās, sieva mani aicināja: “Mums nopietni jāaprunājas.” Es automātiski atbildēju: “Ej, izģērbies, gulies, gatavojies.””

Neiroloģe:

“Pabeidzu pacienta pieņemšanu un devos saukt nākamo, piegāju pie durvīm un pieklauvēju pie tām no iekšpuses…”

“Citā reizē, promejot no darba pirmajā maiņā, izslēdzu gaismu visā slimnīcas stāvā, kas pilns ar slimniekiem. Jau pati baidos no sevis… Bet labi, ka atvaļinājums ir tuvu!”

Zobārste:

“Vīrs stāstīja, ka es, pirms man sākās pirmsdzemdību atvaļinājums, sapnī enerģiski runāju. Lielākā “pērle” no miegā izrunātā, kad bija atlikusi nedēļa, līdz nebūs jāiet darbā: “Nerunājiet ar mani, es redzu jūsu zobus. Ak, Dievs, visur zobi! Kāpēc tie ir visiem?”.”

Terapeits:

“Atgriežoties mājās pēc daudzajiem izsaukumiem, domofonā uz vīra jautājumu: “Kas tur?” atbildēju: “Ārsts.””

Anesteziologs:

“Tieši tā! Es uz zvaniem ļoti bieži atbildu: “Reanimācija, klausos.”

Onkologs-mamologs:

“Braucot maršruta transportā, vadītājam lūdzu, lai apstādina “menstruāciju cikla galā””.

Otolaringologs:

“Reiz sanāca smieklīgi – aizmirsu noņemt reflektoru no pieres un tā arī braucu mājās. Sākumā nesapratu, kāpēc cilvēki uz mani tā blenž – pierē tāda “zvaigzne”.”

Klīniskās laboratorijas ārste:

“Meitas dienasgrāmatu ne reizi vien esmu parakstījusi ar vārdiem: “Ārste Romanova.”

Ortodonts:

“Pēc trim dienām, kad strādāts pa divpadsmit stundām, jau teju vai normāli ir mēģināt zvanīt, izmantojot televīzijas pulti. Uzspiežu vajadzīgo numuru, lieku pie auss un nepacietīgi gaidu, kad beidzot atskanēs pīkstieni…”

Psiholoģe:

“Liekot gulēt piecgadīgo meitu pēc trakas darbdienas, pati jau pusmiegā esot, dzirdēju meitas jautājumu: “Mammu, kāpēc tik agri jāceļas?” Es atbildēju: “Tāpēc, ka tev rīt jāiet uz augstskolu… tas ir, skolu… vai… kur nu tu tur ej.”

Manuālais terapeits:

“Arī man laiks atvaļinājumam… Šodien, sēžoties taksī, tā vietā, lai nosauktu vajadzīgo adresi, es sacīju: “Uz kušetes, lūdzu!”… ”

 

Avots: bonnylady.com

LA.lv