Veselam
Ārstēšana

Varēs apdrošināties arī par centiem? Ko nesīs likuma grozījumi0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai novērstu nodokļu maksātāju diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa. Valdībai šis likumprojekts līdz 31. martam ir jāiesniedz Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā ar 2021. gadu.

No 2018. gada visiem, kas strādā vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, sociālās iemaksas tika paaugstinātas par vienu procentpunktu un finansējums novirzīts veselības aprūpei.

Veselības ministrija ir paredzējusi, ka, sākot no 2021. gada, vienu procentpunktu par veselības apdrošināšanu maksās arī tie, kuri strādā speciālajos nodarbinātības režīmos. Tie ir mikrouzņēmumu darbinieki, patentmaksu veicēji, autoratlīdzību saņēmēji, kuriem nav pamata darba vietas, pašnodarbinātie un sezonas laukstrādnieki.

“Paredzēts, ka tiem pašnodarbinātajiem, kuriem ienākumi no gada sākuma sasniedz 50 eiro mēnesī, reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī veselības apdrošināšanai.

Bet tie, kuriem ienākumi nesasniedz pat 50 eiro, jāmaksā viens procentpunkts tikai veselības aprūpei.

Līdzīgi plānots arī sezonas laukstrādnieku sociālais nodrošinājums. Ja laukstrādnieka ienākumu kopsumma pārsniedz 70 eiro mēnesī, tad viņš maksātu gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan arī procentpunktu valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumiem. Arī tad, ja ienākumi nepārsniedz 70 eiro, būs jāmaksā viens procentpunkts veselības apdrošināšanai,” pastāstīja Veselības ministrijas juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Anita Jurševica.

Anita Jurševica skaidroja, kaut tie ir tikai centi, kuri būs jāmaksā par veselības apdrošināšanu, tomēr tas esot ļoti būtiski, jo tiks aptverts maksimāli plašs cilvēku loks, kuri maksā sociālās iemaksas, un līdz ar to tiks nodrošināti ar veselības aprūpes pakalpojumiem.

Plānots palielināt arī mikrouzņēmuma nodokli no pašreizējiem 15% līdz 16%, vienu procentu novirzot veselības aprūpei.

VM, iepriekš analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi, konstatējusi, ka valstī ir nedaudz vairāk kā 400 tūkstoši personu, kam pienāktos tikai veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozs, ja stātos spēkā likuma redakcija par diviem pakalpojumu groziem, jo šie cilvēki nav maksājuši sociālo nodokli.

Toreiz Veselības aprūpes finansēšanas likumā tika ietverta iespēja pievienoties valsts obligātai veselības apdrošināšanai brīvprātīgi, kopš 2018. gada septembra veicot noteikta apjoma iemaksu. Jaunajā likumprojekta redakcijā šis pants ir svītrots un visi iemaksu veicēji Nacionālajā veselības dienestā var atgūt atpakaļ iemaksāto naudu.

Ministrijas piedāvātajos likuma grozījumos ir palielināts arī to personu kategoriju skaits, kuru veselību automātiski apdrošina valsts.

A. Jurševica pastāstīja, ka līdzās iepriekšējā likuma redakcijā iekļautajām 19 kategorijām klāt nākušas vēl divas – 3. grupas invalīdi, kā arī personas, kuras kopj pilngadīgu personu, kurai noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte.

Pagaidām VM nav grozījusi vai izslēgusi no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumus, kuros norādīts, ka no 2019. gada līdz 2021. gadam vidēji par 20% gadā ir jāpaaugstina veselības aprūpes darbinieku darba samaksa.

Valsts prezidents Egils Levits ir aicinājis parlamentu savest kārtībā pieminēto likumu atbilstoši 2020. gada budžeta likumam, taču tas nav izdarīts. Kā zināms, mediķu darba samaksai Saeimas deputāti piešķīra tikai pusi no plānotās summas – 60 miljonus eiro.

Veselības ministres Ilzes Viņķeles padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks norādīja, ka ar izstrādātajiem likuma grozījumiem, kuri jau izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, ministrija pabeigusi labot iepriekšējās valdības kļūdu par nevienlīdzīgu pieeju dažādos nodokļu režīmos strādājošajiem.

“Šobrīd notiek aktīvs darbs pie mediķu atalgojuma sistēmas pārskatīšanas. Jebkādi lēmumi par pārejas noteikumu labošanu tiks pieņemti tikai pēc tam, kad būs pabeigts darbs pie jaunā atalgojuma modeļa,” sacīja Skvariks.

Izmaiņas veselības apdrošināšanā noteikti būs viens no būtiskiem diskusiju jautājumiem Finanšu ministrijā, kur strādā darba grupa, kas gatavo nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.–2025. gadam, informēja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Saistītie raksti

Savukārt Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS), kura vadītā iepriekšējā valdība sagatavoja sākotnējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu, uzskata, ka ļoti rūpīgi ir jāizvērtē likuma grozījumos iekļautais nodokļu režīms, kas skar individuālā darba veicējus, mājražotājus, jo, kā sacīja Kučinskis, Latvijā šādu cilvēku ir ļoti daudz.

“Mikrouzņēmumi trīs gadu laikā tiks likvidēti, jo tie bija pagaidu risinājums krīzes laikā, un droši vien individuālā darba veicēju skaits vēl vairāk pieaugs,” pro­gnozēja Kučinskis un piebilda – ja likuma grozījumi netiks vienkārši trieciena tempā virzīti uz priekšu, tad parlamentā par tiem gaidāmas nopietnas diskusijas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RO
Regīna Olševska
Veselam
Kāpēc ceļu locītavā krājas ūdens un kā ar to cīnīties?
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Lai kauli nelūst kā sērkociņi, palīdzēs saules nogatavināts vitamīns
1 diena
LE
LETA
Veselam
Apmēram 80 gadus vecs, ar hroniskām slimībām – miris vēl viens Covid-19 pacients
1 diena

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Premjers Kariņš paziņo, no kā būs atkarīga ierobežojumu mīkstināšana pēc 9.jūnija
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Cilvēki tiek sodīti un atstāti bez ienākumiem. Opozīcija kritizē koalīciju 6
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Par pārkāpumiem novadu reformas kampaņā soda ierēdni. Ministrs Pūce komentē
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Iedzīvotāji pasaka, ko domā par Kučinska solījumiem. Kučinskis atbildi parādā nepaliek 1
5 stundas
LE
LETA
Kultūra
Austrija pašnodarbinātajiem māksliniekiem maksās 1000 eiro ikmēneša pabalstu
45 minūtes