Veselam
Psiholoģija

Viedā vecmāte Naoli Vinavera par seksualitāti un lēnāku dzīvi0

Foto no odessa.carpediem.cd

Katrs esam piedzimis

Viena no pasaulē pazīstamām mūsdienu vecmātēm un sievietes seksualitātes speciālistēm meksikāniete Naoli Vinavere. Viņa ir tradicionāla meksikāņu vecmāte, kura savā praksē savieno maiju tradīcijas un mūsdienu medicīnas sasniegumus; interesants viesis speciālistu un vecāku semināros.

Viņa aicina dziļāk paraudzītis uz cilvēka seksualitāti un dzīves piepildītību, laimi.

Naoli 25 prakses gados pieņēmusi tūkstošiem dzemdību. Sarunās ar mediķiem Naoli dalās pieredzē, kā daudzas situācijas dzemdībās var risināt bez medikamentozas vai ķirurģiskas iejaukšanās, savukārt jaunajiem vecākiem viņa atklāj, kā atvērties dzīvei, dzemdībām, seksualitātei un būt harmonijā ar sevi. Šajā rakstā Naoli dalās atziņās, ko vēstī jaunajiem vecākiem.

Manu zināšanu pamats ir pieredze, kurā ar mani dalās sievietes, par kurām es rūpējos. Mūs apvieno viena pieredze – katrs mēs kādreiz esam piedzimis. Dzīve sākas ar to, ka mēs izejam cauri daudziem piedzīvojumiem un pēc tam aizmirstam par tiem.

Pats pirmais piedzīvojums ir ieņemšana kā cilvēciskām būtnēm. Tas bija unikāls notikums – ja vien mēs to spētu izstāstīt! Nākamā pieredze – augt mammas puncītī. Pēc tam – piedzimt un piedzīvot, kādas sajūtas izjūt mamma un mēs paši. Man liekas svarīgi atzīt, ka šī pieredze mūsu dzīvē ir bijusi. Tā ir attiecību kvintesence tam, kas mēs esam, mēs to nesam līdzi visu dzīvi.

Galerijas nosaukums

Mūsu šaurais skatījums uz seksualitāti

Pirmatnējā pamatenerģija, no kuras rodas cilvēks, ir seksuālā enerģija. Es nedomāju to enerģiju, kas saistīta ar dzimumorgāniem un tiek demonstrēta pornogrāfijā. Mūsu sabiedrībai ir ierobežots skatījums uz seksualitāti. Tas, ko mēs uzzināsim par seksualitāti, ir ļoti ierobežota informācija. Ja tās izpratnei skolā atlicinātu tikpat daudz laika kā gramatikai vai vēsturei, mūsu pasaule būtu citāda.

Daudzi cilvēki uzskata, ka pietiek vien zināt dzimumorgānu nosaukumus un kā tie spēj savienoties. Taču ir milzums daudz liecību par seksualitāti, kam mūsdienu sabiedrība pat nav devusi nosaukumu. Daudzus gadus atpakaļ seksualitāte skaitījās dabiska izpausme, veids, kā sevi izteikt. Cilvēki tobrīd vēl nezināja daudzas bērna ieņemšanas detaļas. Sievietēm bija liela brīvība. No tiem laikiem līdz mums ir nonākušas auglības skulptūras – sievietes ar lieliem gurniem un krūtīm. Kad beidzās nomadu tradīcijas, cilvēki apmetās ciematos un sāka nodarboties ar dzīvnieku lopkopību. Tad viņi ieraudzīja, kā pasaulē nāk dzīvnieku mazuļi. Līdz tam tika uzskatīts, ka sievietei ir brīnumaina spēja pašai radīt dzīvību. Sievietei bija dievietes statuss, viņa bija tā, kas rada.

Kad godināja mātišķās vērtības, kad tās apbrīnoja, sievietes nekontrolēja. Nav vēsturisku liecību, ka sieviete būtu kādu apspiedusi. Kad sieviete gaida bērniņu, viņā kļūst lēnāka un pasauli mīlošāka. Tas ir viņas dabā – sargāt, rūpēties. Dabiskas jūtas, kuras pavada māti, ir mīlestība. Labi zināms, ka sieviete, kura mīl māti, vērš plašumā šīs jūtas – ārpus ģimenes robežām. Viņa ir gatava dāvināt mīlestību un rūpēties par katru, kas ir viņai līdzās un to ļauj.
Enerģija, ko uzkrājam vai izdāļājam

Kā izveidot harmoniskas attiecības, lai mūsu seksuālā enerģija izmantotu savu potenciālu? Ir tā saucamās pamatpazīmes. Izklausās ļoti vienkārši, taču tas ir arī ļoti svarīgi. Vai mēs esam laimīgi vai ne – tas ir rādītājs. Daudzi uzskata, ka laime ir kaut kas ekskluzīvs – kādam paveicas. Domā – kādam ir darbs, mašīna, ēdiens, jumts virs galvas – ar to pietiek, laime tad nav obligāta. Taču mēs redzam cilvēkus, kuriem ir pat vairākas mājas, mašīnas, citas lietas, bet – viņi nav laimīgi… Un redzam pretējo.

Kā mums noņemt priekškaru no šī noslēpuma? Daudzi uzskata, ka materiālā labklājība arī ir laime. Dzenoties pēc komforta, cilvēki tērē savu laiku un naudu. Daudzi atliek bērnu dzimšanu, līdz nesakrās pietiekami daudz līdzekļu. Tajā pašā laikā mēs redzam sievietes, kuras nebūt nav bagātas, taču salīdzinoši agri paliek stāvoklī un ir laimīgas. Un tāpat droši vien mums ir draugi un paziņas, laimīgi pāri ar bērniem un bez lielas rocības. Laime nav atkarīga no materiālām lietām, bet no harmonijas un varas līdzsvara pāra attiecībās. Skolā mūs daudz māca par materiālām lietām, bet nemāca par līdzsvaru.

Seksuālā enerģija ir tā, kurai pateicoties, mēs ienākam šajā pasaulē. Svarīgi zināt tās likumus. Pats izplatītākais stāsts – ja mēs ļoti mīlam otru cilvēku, nav obligāta seksuālā vēlme, taču mūsos visu laiku ir spēcīga mīlestības plūsma. Tas, kas attiecas uz seksuālo tuvību, aizņem ļoti nelielu vietu mīlestībā. Pati svarīgākā lieta – tā enerģija, kura uzkrājas. Ja mēs dzīvojam dzīvi, kurā tiecamies pēc kāda viena mērķa, mēs zaudējam visu, kas ir ceļā uz mērķi, apzogam savu dzīvi.

Pievērsiet uzmanību telefona zvanam. Tas novērš jūs no procesa. Es nerunāju, ka tā notiek tikai dzemdībās un seksā, es runāju par visu dzīvi. Mīlēties gribas tikai mierīgas, priecīgas dienas izskaņā. Ja šajā aspektā runā par varas sadalījumu pārī, enerģijai, kas virmo starp partneriem, ir milzīga ietekme. Es arvien vairāk dzirdu stāstus par to, ka ikdienas dzīve izsūc enerģiju, kuru varētu virzīt dzīvesdraugam. Nav pārsteigums, ka atvaļinājuma laikā mūsu dzīve uzlabojas – mēs varam veltīt savu enerģiju otram cilvēkam. Ilgāks ieguldītais laiks kaut vai sīkos uzmanības apliecinājumos un rūpēs par otru uzlabo gan dzemdības, gan seksu.

Mēs uzlabojam dzīves, tostarp seksualitātes, kvalitāti, ja samazinām tempu un sākam dzīvot lēnāk, ievērojot sīkumus. Bieži vien sieviete, kas vēlas audzināt bērnu, atsakās no daudziem darbiem, lai dzīvotu lēnāk un piedzīvotu tos īsos mirkļus, kad veidojas viņas bērns. Un mēs atgriežamies pie jautājuma – vai es esmu laimīga, kurš dzīves brīdis man ir sniedzis laimi?
Kaut pāris reizes dienā iedziļinies sīkumos

Kā tas iespējams, ka sieviete, piedzīvojusi dzemdības, kas bijušas garas, enerģiju paņemošas, sāpīgas, turot pirmo reizi rokās bērniņu, izjūt lielāko laimi dzīvē? Bet cilvēki taču tērē daudzus gadus, lai nopelnītu daudz laimes un tik un tā nejūtas laimīgi… Laime nav naudā, bet tajā, bet spējā mazās lietās ieraudzīt dziļumu. Mēs dzīvojam par ātru.

Un šeit ir izaicinājums mūsu radošajai sievietes daļai. Mums vairākas reizes dienā vajag pievērst kaut kam padziļinātu uzmanību. Piemēram, bērns vēl nav dzimis, bet grūtniecei jau ar viņu ir ilgstošs mīlestības stāsts. Vīriešiem varbūt to ir grūti saprast, bet to var izprast jebkurš, kurš prot ievērot detaļas.

Saistītie raksti

Kāds vēl ir noslēpums, lai būtu laimīgs? Atbilde slēpjas vārdā, kas nāk prātā mīlējoties, gaidībās un dzemdībās. Šis vārds ir “just”. Daudziem cilvēkiem nav laika “izjust”. Ir grūtnieces, kuras dzemdību laikā neko nevēlas just. Ir cilvēki, kuriem nav pietiekami laba seksuālā dzīve tāpēc, ka viņi baidās just. Ar vārdu “just” es domāju jušanu visos līmeņos – fiziskā un emocionālā. Mēs esam uzauguši kultūrā, kur baidās just, gan labo, gan slikto. Jo – kad jūs mīlat, jūs riskējat izjust sāpes. Un, jo vairāk jo mīlat, jo šis risks ir lielāks. Jūs mīlestībā augstu uzlidojat, bet krist no augstuma ir sāpīgi. Ir cilvēki, kas to saprot, taču nebaidās stipri un dziļi mīlēt. Turklāt viņi saprot, ka ir iespējama diena, ka viņi no augstuma kritīs un sasitīsies. Taču viņi vienalga riskē. Šie cilvēki negrib atteikties no iespējas mīlēt, neskatoties uz sāpju riskiem. Tā ir milzīga laime.

Ir svarīgi palūkoties uz savu dzīvi un pajautāt – no kā es baidos, cenšoties izbēgt no iespējas piedzīvot sāpes? Ko varētu izdarīt, ko varētu atklāt, ja es atmestu šīs bailes? Tas nav vienkārši un var būt ļoti sāpīgi. Un tas ir tas, ko ir vērts darīt. Turklāt visu laiku, nevis vienu reizi.

Video no Naoli meistarklasēm

Avots: culturemeter.od.ua

Tulkoja Linda Rozenbaha, Veselam.lv

LA.lv