Veselam
Sekss

Viņš vairs negrib, viņa – ļoti! Ko iesākt ar seksuālo kūtrumu, skaidro Artūrs Vāvere un Laura Štāne 0

Foto – Shutterstock

Prāts uz seksu vairs nenesas

Par četrdesmitgadnieku krīzi dzirdēts daudz – vīrieši, kuriem ir ģimene, pēkšņi šķiras no sievām, lai saistītu savu dzīvi ar gados krietni jaunākām sievietēm. Tomēr šāda rīcība nav jaunības eliksīrs – ar jaunu draudzeni pie sāniem neviens jaunāks nekļūst! Gadi rit uz priekšu, vīrietis noveco, bet viņam līdzās esošā dāma joprojām jūtas gana svaiga un sprigana. Tad vīrietim nereti sākas dažādas ar novecošanu saistītas vainas, piemēram, sāpes locītavās vai erekcijas problēmas, un prāts uz seksu vairs īpaši nenesas, toties sievietei vēlēšanās nerimst. Viņa labprāt ievilinātu vīrieti gultā daudz biežāk, bet viņš izliekas to neredzam un nesaprotam un labāk paijā… kaķi.

“Seksuālā interese un iekāre atspoguļo personas fizisko un psiholoģisko stāvokli,” uzver Neirožu klīnikas psihiatre Laura Štāne. “Taču dzīvē nekas nestāv uz vietas, cilvēki noveco, līdz ar to mazinās arī viņu seksuālā interese un aktivitāte.

Katram no mums var būt dažādas seksuālās aktivitātes periodi. Ar gadiem mazinās hormonālais fons un mainās arī seksuālā tieksme. Lielākoties šīs pārmaiņas nav pēkšņas, bet notiek pakāpeniski, taču, jo ilgākā laika posmā problēma ir attīstījusies, jo stabilāka tā kļūst. Tas ir riskants periods pāra dzīvē, un kāds no partneriem varētu meklēt savu seksuālo vajadzību apmierinājumu ārpus ģimenes. Kaut gan šis nav scenārijs, ko pāris savās attiecībās vēlas redzēt, nereti tā tiešām notiek. Tāpēc svarīgi, lai partneru attiecības būtu pēc iespējas atklātākas, patiesākas un godīgākas, jo tad ir vieglāk kopā pārvarēt dažādas sarežģītas situācijas un sameklēt abiem pieņemamu risinājumu.”

Vainojami hormoni

Seksologs Artūrs Vāvere atgādina sen zināmu patiesību par seksualitātes šķērēm: jaunībā pēc seksuālajām attiecībām vairāk tiecas vīrieši, savukārt, gadiem ejot, viņi šajā ziņā kļūst piezemētāki, turpretī sievietes – aktīvākas. Tāpat kā psihiatre Laura Štāne, arī Artūrs Vāvere skaidro, ka šo atšķirību pamatā ir hormonālā līmeņa pārmaiņas: “Pēc 40 gadu vecuma cilvēka organisms pakāpeniski noveco un tajā sāk samazināties hormonu līmenis, kas īpaši ietekmē stiprā dzimuma pārstāvjus. Un, ja vīrietim ir vēl kādas saslimšanas, teiksim, paaugstināts asinsspiediens vai cukura diabēts, kā arī mazkustīgs dzīvesveids, viņš neveselīgi ēd un tāpēc iedzīvojies liekajos kilogramos, parādās pat aptaukošanās, var sākt mazināties gan viņa seksuālās vēlmes, gan spējas. Turklāt tas ir apburtais loks: jo mazākas spējas, jo vairāk sarūk vēlmes – bail no neveiksmes, bail no attiecībām.”

Jo retāk dara, 
jo mazāk gribas

Psihiatre Laura Štāne akcentē, ka nodarbošanās ar seksu labvēlīgi ietekmē vispārējo veselības stāvokli, pašsajūtu kopumā un uztur dzīvessparu. Tāpēc, laikam ritot, vēlams turpināt regulāras intīmās attiecības. Dakteres viedoklim piekrīt seksologs Artūrs Vāvere, uzsverot: “Jo retāk vīrietis nodarbojas ar seksu, jo mazāka viņam vēlme un varēšana. Un tas ir tāpēc, ka tiek izjaukts ritms.”

Katram cilvēkam ir noteikts seksuālās dzīves ritms. Ja 30 gadu vecumā vīrietis paradis ar seksu nodarboties divas vai trīs reizes nedēļā, tas būtu jāsaglabā arī turpmāk, lai vecumdienās spējas būtiski nesamazinātos. Ja vīrietim, teiksim, 40 gados bijušas seksuālas attiecības divas reizes nedēļā, vēlāk pusmūžā aktivitāte parasti samazinās līdz vienai mīlēšanās reizei nedēļā vai pat reizei divās. Jo retāk nodarbojas ar seksu, jo ātrāk samazinās vēlme un vajadzība pēc tā. To vēl var pastiprināt blakusfaktori: nespēja, nepietiekama, nenoturīga erekcija. Partnere, it īpaši gados krietni jaunāka, parasti ir neapmierināta un pat necenšas to slēpt. Vīrietis tādā gadījumā vēl vairāk noslēdzas sevī un mēģina no tuvības izvairīties.

Ja vīrietim nav partneres, pastāv arī pašapmierināšanās iespēja un dažādi palīglīdzekļi, taču, ja vīrietis vēlas saglabāt savas seksuālās funkcijas, ritmam un regularitātei jābūt.”

Nelaid draudziņu pensijā!

“Jāatrod iemesls, kāpēc vīrietim sāk pasliktināties seksuālā funkcija un vairs negribas mīlēties,” turpina seksologs Artūrs Vāvere. “Jāvērtē visi blakusfaktori, piemēram, testosterona (vīrieša svarīgākā dzimumhormona) līmenis. Tāpēc prātīgi būtu apmeklēt speciālistu (vislabāk seksologu), lai kopīgi risinātu delikāto jautājumu.” Taču pieredze rāda, ka vīrieši kautrējas runāt par savām problēmām, drīzāk meklē informāciju internetā un uzķeras uz reklāmām, kas piedāvā dažādus uztura bagātinātājus un citus brīnumlīdzekļus dzimumdziņas un erekcijas uzlabošanai. Vīrietis iegādājas vienu, otru, trešo preparātu, bet beigās pārliecinās, ka tie nepalīdz. Kad dzimumloceklis jau 
aizgājis pensijā, vīrietis ieslīgst depresijā, kaut gan, ja vien viņš būtu vērsies pie speciālista, sarežģījumus būtu iespējams novērst.

Ja vīrietis, saskaroties ar seksuālo funkciju pasliktināšanos, vērsīsies pie daktera, vispirms viņš tiks nosūtīts uz izmeklēšanu, lai noteiktu hormonu līmeni un nepieciešamības gadījumā to noregulētu. Ārsts arī novērtēs vīrieša dzīvesveidu – kāds ir viņa uzturs un svars, jo tieši palielināta ķermeņa masa var veicināt testosterona līmeņa kritumu. Vēl liela nozīme ir tam, vai vīrietis nav pārlieku mazkustīgs – ilgi sēž darbā, mašīnā, mājās pie televizora vai datora. Vīrietim varbūt jāaiziet uz sporta zāli vai citādi jāpadara sava dzīve aktīvāka. Negatīvi ietekmē arī kaitīgie ieradumi – alkohols, smēķēšana.

Dakteris vēlēsies uzzināt arī par pamatsaslimšanām un lietotajiem medikamentiem. Ja vīrietis dzer zāles, piemēram, pret paaugstinātu asinsspiedienu vai kuņģa čūlu, iespējams, tieši tās nevēlami ietekmē potenci. Tādēļ, lai rastu risinājumu, ārstam jāizvērtē visi šie faktori.

Vēlams runāt ar abiem partneriem, jo daudzos gadījumos ar regulārām, pareizām darbībām un rīcību iespējams atjaunot potenci un dzimumfunkcijas.

Sieviete, palīdzi!

“Ja vīrietis kļuvis seksuāli neaktīvs, sākumā jāsaprot, vai viņš ir kūtrs pret seksu kopumā vai tikai attiecībā uz intīmo dzīvi ar konkrēto partneri,” skaidro psihiatre Laura Štāne. “Tātad jāsaprot, vai tā vairāk ir fizioloģiska vai psiholoģiska problēma. Vīrieši nereti nav naski apmeklēt speciālistus savu fizioloģisko atkāpju diagnosticēšanai un risināšanai. Un tieši šeit sieviete varētu iesaistīties, motivējot un organizējot vīrieša vizīti pie speciālista.”

Ja seksuālās aktivitātes kūtrums vairāk atspoguļo kādas problēmas pāra attiecībās kopumā, svarīgi ir tās apjaust un atšķetināt. Pretējā gadījumā viss var kļūt vēl sliktāk.

Jāņem vērā, ka seksuālā iekāre un interese ir dziņa, kas ir īpaši būtiska, uzsākot attiecības. Tad tā ir visaktīvākā, tāpēc tieši attiecību sākumā seksuālā dzīve ir krāšņāka. Tālāka intīmo attiecību attīstība ir atkarīga no dažādiem emocionāliem, fiziskiem, individuāliem un citiem faktoriem, kas summējas dienu no dienas, pastiprinās ar mēnešiem un gadiem. Pieradums un savā ziņā arī apnikums ir iespējamie cēloņi, kālab radušās problēmas seksuālajās attiecībās.

Dakteres padoms

Sievietēm, kuras ir krietni jaunākas par savām otrajām pusēm un jūtas vēl gana gribošas, bet vīrietim sekss vairs nešķiet aktuāls, Laura Štāne iesaka: “Ja kāds no pāra ir seksuāli daudz aktīvāks par otru, tas var kļūt par būtisku problēmu. Sākumā ir svarīgi šo jautājumu apzināt un savstarpēji vienoties, ka tāds pastāv. Iespējams, iemesls ir kāds psiholoģiski vai fizioloģiski risināms faktors. To novēršot, atrisināsies seksuālās dzīves sarežģījumi un uzlabosies attiecības kopumā. Ja šis jautājums savstarpēji netiek apspriests vai nav likvidējams, jādomā par praktiskiem risinājumiem, kā disharmoniju balansēt. Fizioloģisku vajadzību apmierināšanai iespējams izmantot dažādas palīgierīces, kas daļēji var atrisināt situāciju.

Pat ja šāda problēma pastāv, svarīgi ir pieņemt savu partneri tādu, kāds viņš ir, un saglabāt attiecību siltumu.”

 

Konsultanti LAURA ŠTĀNE, psihiatre

ARTŪRS VĀVERE, seksologs

 

LA.lv