Veselam
Ārstēšana

Jāmazina aptieku atkarība no lieltirgotavām. Kā veidojas medikamentu uzcenojums Latvijā?3


“Lai arī zāļu ražotāji Latvijai nosaka zemākās cenas Baltijā, tomēr pircēji šo zemo cenu nesaņem un aptiekās maksā augstāko cenu. Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav noteikti uzcenojuma griesti kā kaimiņiem, tas ir nesamērīgi. Nav skaidrs, kurš ir bijis šī “ģeniālā” cenu aprēķināšanas mehānisma autors un kāpēc tāda sistēma ir radīta,” sacīja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
“Lai arī zāļu ražotāji Latvijai nosaka zemākās cenas Baltijā, tomēr pircēji šo zemo cenu nesaņem un aptiekās maksā augstāko cenu. Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav noteikti uzcenojuma griesti kā kaimiņiem, tas ir nesamērīgi. Nav skaidrs, kurš ir bijis šī “ģeniālā” cenu aprēķināšanas mehānisma autors un kāpēc tāda sistēma ir radīta,” sacīja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, konstatējusi Konkurences padome (KP). KP vadītāja Skaidrīte Ābrama vakar žurnālistiem atzina, ka faktiski tas jau neesot nekāds jaunums, jo par to tiek runāts vairāk nekā desmit gadus.

Mūsu valstī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, zāļu cenu veidošanas politika ir labvēlīga lieltirgotavām, bet diemžēl konkrēta rīcība līdz šim no Veselības ministrijas (VM) neesot sekojusi. Ja būtu bijusi vēlēšanās panākt pretī cilvēkiem, tad tas jau būtu izdarīts.

Konkurences padome iesaka ministrijai pārskatīt zāļu cenu veidošanas mehānismu, norādot konkrētas lietas, kas būtu jāizdara, lai samazinātos mūsu personīgie tēriņi, pērkot zāles.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere teic, ka ministrija strādājot, lai līdz gada beigām nāktu klajā ar priekšlikumiem, kādiem vajadzētu būt zāļu cenas aprēķināšanas principiem.

Ja VM neturpinās pārāk ilgi modelēt situācijas farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēdēs (I. Kaupere sacīja, ka tādas bijušas jau četras), visticamāk, nākamā gada pirmajā pusē ministrija varētu iesniegt valdībā savus izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Procesu varētu pasteidzināt fakts, ka apņemšanās pārskatīt zāļu cenu veidošanas principus ir iekļauta pašreizējās valdības rīcības plānā.

Te gan runa ir par valsts nekompensētajiem medikamentiem, jo ar tām zālēm, ko apmaksā valsts, lielu problēmu neesot. Tur pastāv stingri noteikumi, kas tiek ievēroti, jo šīs zāles lielākoties taču tiek apmaksātas no valsts naudas maka.

Diemžēl to nevar teikt par medikamentiem, kas pacientiem jāpērk par saviem līdzekļiem.

“Zemākās cenas spiediens valsts apmaksātajiem medikamentiem acīmredzot tiek kompensēts ar zāļu cenas pieaugumu valsts neapmaksātajiem medikamentiem,” secināja KP priekšsēdētāja.

“Piecenojumiem jābūt tādiem, lai kopumā cena nepieaugtu arī lētajām zālēm. Tas ir viens no principiem, kas būtu jāievēro,” ir pārliecināta VM Farmācijas departamenta direktore.

Kad KP bija izanalizējusi zāļu cenu veidošanas principus, tā pievērsa uzmanību 53 biežāk lietotajām zālēm, piemēram, ibumetīnam un mildronātam. Padomes pārstāvji sazinājušies ar šo zāļu ražotājiem, lai noskaidrotu zāļu cenas visās trijās Baltijas valstīs, kā arī pārliecinājās par to, cik tās maksā šo valstu aptiekās.

Tomēr par visiem 53 medikamentiem nav izdevies iegūt informāciju pamatotu un nepamatotu iemeslu dēļ; eksperimentā precīza informācija sniegta par 20 medikamentiem.

“Salīdzinot šos medikamentus, konstatējām, ka apmēram 80% gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām tiešām ir noteikuši zemāku zāļu cenu nekā Lietuvā un Igaunijā. Bet Latvijas aptiekās 60% no šo zāļu skaita tas neatspoguļojās zāļu cenā uzcenojumu dēļ.

Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenu struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, kas mūsu valstī tirgotajām zālēm ir 12%, kamēr Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Lietuvā un Igaunijā ir noteikti tā sauktie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj būtiski palielināt zāļu gala cenu.

Ja Lietuvā ražotājs ir noteicis 144 eiro lielu zāļu cenu, aptieku uzcenojums, sākot no šīs cenas, kļūst nemainīgs, tie ir 17,38 eiro. Savukārt Igaunijā zālēm, sākot no 45 eiro, uzcenojums aptiekās drīkst būt ne vairāk kā 15 eiro.

Tas nozīmē, ja pircējs iegādājas, piemēram, 100 eiro vērtas zāles, aptiekas uzcenojums nedrīkst būt lielāks par 15 eiro. Taču Latvijā šādi griesti ir noteikti tikai kompensējamajām zālēm – sākot ar lieltirgotavu cenu 71,14 eiro, aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs – 6,05 eiro,” pastāstīja S. Ābrama.

KP dati liecina, ka Latvijā visbiežāk pērk kompensējamās un nekompensējamās zāles, kas maksā līdz 50 eiro. Piemēram, maksimālais lieltirgotavu uzcenojums zāļu iepakojumiem, kam ražotāji noteikuši cenu 20 eiro, Latvijā var būt 2,84 eiro, kamēr Lietuvā – 1 eiro, bet Igaunijā – 60 centi. Turpinot pieaugt ražotāju cenai, palielinās atšķirība starp lieltirgotavu uzcenojumiem Latvijā un kaimiņvalstīs.

Turklāt KP pārstāvjiem sarunās ar zāļu ražotājiem izdevies noskaidrot, ka ražotāji dod atlaides lieltirgotavām, bet vai tās tālāk tiek nodotas aptiekām un atsaucas zāļu cenā, stipri jāšaubās. Par to neviens atklāti nerunājot.

KP uzskata, ka ir jāparedz tāds uzcenojumu sadalījums, kas mazinātu aptieku atkarību no lieltirgotavām. Viens no priekšlikumiem ir, nosakot uzcenojumu, ņemt vērā cenu segmentu līdz 50 eiro, kas ir biežāk pirktās zāles.

LA.lv
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Kā cīnīties ar nepatīkamu aromātu no plaukstām?
4 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Jaudīgā sārtā oga dzērvene! Tereško par to, kā tā nomāc sēnītes, mikrobus un vīrusus
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu. Būs pieejamāki mūsdienīgi medicīnas pakalpojumi
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Laukos
No grāmatām un preses līdz zivīm un olām. Kam samazināt PVN?
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
“Moneyval” uzlabojusi Latvijas novērtējumu
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Šorīt Krāslavas novadā līdz nāvei sabraukta pusaudze 1
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Aparjodam uzvarētāja mentalitāte: Man interesē tikai pjedestāls!
32 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
ASV plāno paplašināt ieceļošanas aizlieguma sarakstu
1 stunda