Veselam
Uzturs

Zāļu vietā – ēdiens. Citādāka veselības ēšanas sistēma – makrobiotika 0

Foto – Shutterstock

Starp dažādām veselīga uztura mācībām ievērības vērta ir Japānā radītā makrobiotika, kas daudziem palīdzējusi notievēt, uzlabot pašsajūtu un izskatu. Kaut gan ne visus tajā ieteiktos produktus var brīvi iegādāties Latvijā, tās principus iespējams pielāgot mūsu apstākļiem.

Makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis šo teoriju un praksi apguvis japāņa Mičio Kuši makrobiotikas institūtā ASV, bet sertifikātu, kas ļauj to mācīt citiem, saņēmis tā Eiropas filiālē Amsterdamā. Viņš daudzu gadu laikā pats pārliecinājies par makrobiotikas pozitīvo ietekmi uz garīgo un fizisko pašsajūtu.

– Mācoties īsā laikā sapratu, ka ēdiens ir kā zāles. Ar to veselību var uzlabot vai arī sagraut, tāpēc jāzina, kuri produkti organismam der. Makrobiotika ietver ne tikai mācību par uzturu, bet arī vingrošanu, elpošanu un dzīvesveidu. Ievērojot tās principus, organisms parasti mainās deviņu mēnešu laikā, un līdz ar to uzlabojas pašsajūta, – viņš pārliecinājies savā praksē.

 

Lēnāk un mazāk

Makrobiotikas diētā uzsvaru liek uz graudaugu un dārzeņu bagātīgu patēriņu. Tā māca līdzsvarot organismā debesu enerģiju jaņ ar zemes enerģiju iņ jeb, citiem vārdiem runājot, nodrošināt skābju un sārmu līdzsvaru.

Kaut gan šīs mācības piekritēji neiesaka dzīvnieku valsts produktus, mūsu klimatiskajos apstākļos atbalstāma arī olu un putnu gaļas iekļaušana uzturā.

Kad Roberts Lācītis pats savulaik atteicies no gaļas, viņš īsā laikā zaudējis daudz muskuļu. Tagad viņš to atkal ēd, bet tikai jēra, aitas vai medījuma gaļu, kurā nav augšanas hormonu un citu nevēlamu vielu. Par vērtīgiem viņš uzskata arī gliemežus, kas satur tīras olbaltumvielas.

Pēc makrobiotikas speciālista novērojumiem, Latvijā dzīvojošie ēd daudz, turklāt stipri saceptus un treknus ēdienus, kas ilgi glabāti uz pannas.

– Katram atbilstoša ēdiena porcija būs paša sauja ar putru, plaukstā līdz pirkstiem būtu jāietilpst gaļai, to visu varētu aizņemt zivs, bet abas plaukstas kopā – dārzeņi, pākšaugi vai augļi, – viņš iesaka.

Liekā svara īpašniekiem jānoskaidro problēmas iemesls – varbūt par maz kustamies vai nepareizi ēdam, tāpēc organisms nepārstrādā uzņemtās barības vielas, bet vienkārši noglabā tauku rezervēs.

Lai mazinātu apetīti, ēdiens jāsakošļā vismaz 50 reižu, jo lielākā daļa ogļhidrātu uzsūcas mutē. Ieturot maltīti steigā, barība tiks izvadīta no organisma nesagremota. Savukārt ēdot lēni, pietiktu ar mazāku porciju.

Cilvēkam jāēd četras reizes dienā, dažiem – ne vēlāk par pulksten četriem pēcpusdienā. Kaut gan daudziem šķiet, ka to nekad nespēs ievērot, kad tas tomēr izdevies, gandrīz ikviens jūtas daudz labāk.

No tā sauktās ledusskapja meditācijas, kad vakarā prātojam, ko vēl varētu apēst, iespējams izvairīties, lietojot garšvielas, lai dienas laikā izbaudītu dažādas garšas: skābu, rūgtu, sāļu, asu un saldu.

Makrobiotikā atzīst, ka katru dienu nepieciešams arī deserts, galvenokārt kaltētu augļu ķīselis ar kukurūzas, nevis kartupeļu cieti, ko atzīst par organismam nelabvēlīgu.

Katrā gadalaikā savs ēdiens

Vislabāk baudīt to, ko attiecīgajā laikā dod daba. Vasarā, lai dzesētu organismu, ieteicams ēst skābputru, pašmāju un arī tropiskos augļus, bet ziemā vislabāk mieloties ar vietējiem āboliem un dzērvenēm.

Mūsu platuma grādos aukstā laikā ideāls ēdiens ir skābēti kāposti, taču bez etiķa gatavotie. Var droši baudīt sālītu mājās audzētas cūkas speķi, ar ieraugu gatavotu maizi un sīpolu vai ķiploku. Tas dos enerģiju un ļaus pretoties vīrusiem.

Pavasarī godā jāceļ diedzētie graudi, kuros ir liela vitamīnu deva. Tie noderēs arī aknu, žultspūšļa un visa organisma attīrīšanai.

Mostoties dabai, makrobiotikas speciālists iesaka ievērot gavēni (izņēmums ir tie, kam ir veselības problēmas, grūtnieces un mazi bērni). Viņaprāt, veselajiem atslodzes dienas ieteicamas regulāri vismaz reizi nedēļā, to laikā izdzerot vienīgi 1,5–2,5 litrus ūdens.

 

Karalienes godā – putra

Viens no galvenajiem makrobiotikas stūrakmeņiem ir putra, kas vārīta bez piena, jo dod enerģiju un spēku. Ne velti mūsu senči sirmā senatnē to ēda pat divas līdz trīs reizes dienā.

Latvijā īpaši iesaka grūbas, prosu, kvinoju un griķus, kas satur daudz dzelzs.

Ziemā galdā pārsvarā jāceļ griķi, vasarā – brūnie rīsi, pavasarī – grūbas, bet rudenī – prosa un auzas.

– Griķi organismā rada karstumu, kas vajadzīgs ziemā, bet rīsi – vēsuma sajūtu, kas nepieciešama vasarā. Grūbas attīra aknas un palīdz uzlabot zarnu darbību, prosa – uzlabot aizkuņģa dziedzera funkciju, kā arī stabilizēt cukura līmeni, ja to vāra četras reizes. Darot to tikai vienreiz, šis rādītājs var paaugstināties, – skaidro Roberts Lācītis.

Vienā ēdienreizē nevajadzētu uzņemt vairāk kā četrus produktus, lai organisms neapjuktu. Putras vislabāk baudīt kopā ar dārzeņiem. Vasarā tos var ēst galvenokārt svaigus, kaut gan pētījumi liecina, ka vērtīgās vielas labāk uzsūcas, ja tie ir nedaudz termiski apstrādāti. Svaigēšana vairāk piemērota dienvidu zemju iedzīvotājiem.

– Kad Mičio Kuši stāstīju, ka daudzi makrobiotikas ieteiktie produkti Latvijā nav pieejami, viņš ieteica ņemt vērā, kā ēda mūsu senči, un uzturu papildināt ar citiem vērtīgiem produktiem, piemēram, kurkumas sulu, kas ļoti labi uzsūcas organismā, – stāsta makrobiotikas speciālists.

Kā novērojis Roberts Lācītis, daži, pieraduši ēst pēc šīs uzturmācības principiem, kādreiz notiesā arī kartupeļus ar mērci, taču tas vairs nav ikdienas ēdiens.

 

Nē kartupeļiem un raugam!

Makrobiotikā atzīst, ka govs piens satur daudz sievišķo hormonu, tauku lodītes, kas organismā slikti uzsūcas. Tas piemērots teļam, nevis cilvēkam. Ja mājās ir govs, var droši celt galdā sieru, sviestu, biezpienu, rūgušpienu. Izvēloties rūpnieciski gatavotus produktus, jāraugās, lai tiem būtu neilgs lietošanas termiņš.

Roberta Lācīša pieredze liecina: atteikšanās no piena produktiem nenozīmē, ka organismā pietrūks kalcija, jo tas bagātīgi atrodams, piemēram, mandelēs, melnajās plūmēs un sezama sēklās. Turklāt, neēdot gaļu vai ierobežojot tās daudzumu uzturā, organismā mainās bioķīmiskie procesi un, iespējams, šo vielu vajag mazāk.

Makrobiotikā par neveselīgiem atzīst nakteņu dzimtas dārzeņus – kartupeļus, tomātus, papriku un baklažānus –, kas rada organismā skābu vidi, veicina kuņģa un zarnu trakta problēmas un citas kaites. Atsevišķos pētījumos atklāts, ka tie var provocēt artrīta attīstību un kavēt kalcija uzsūkšanos organismā. Turklāt Latvijas zinātnieki atzinuši, ka kartupeļi satur benzodiazepīnu – atkarību izraisošu vielu. Makrobiotikā par īpaši neveselīgu uzskata ūdeni, kurā tie vārījušies.

– Kad iesaku dzert svaigi spiestu kurkumas sulu, man atbild, ka tā nav vietējā sakne, bet kartupeļi arī tādi nav. Tie satur organismam nevēlamo cieti, taču noder kā zāles, ja ir kuņģa čūla. Turklāt kartupeļu sula palīdz pret vēdera aizcietējumu, – stāsta makrobiotikas speciālists.

Pētījumi liecina, ka raugs var veicināt vēža šūnu attīstību, tāpēc nav ieteicams ēst raudzētu maizi. Turklāt, atsakoties no putras, zarnu trakts slinko un lielāko daļu uzņemtā ēdiena pārvērš taukos. Priekšroka dodama ar ieraugu gatavotai maizei, taču arī to nevajadzētu ēst pārāk bieži.

Nav vēlams aizrauties ar zemes sāls lietošanu, jo pētījumi liecina, ka tas padara asinsvadus plānus un trauslus. Toties jūras sāls ietekmē tie kļūst lokani, tādēļ ilgākā periodā var samazināt holesterīna līmeni asinīs.

Vai nekā netrūkst?

Kā liecina Roberta Lācīša pieredze, ēdot pēc makrobiotikas principiem, uzturvielu deficīts parasti nerodas, tomēr, lai novērtētu, vai ēdienkarte ir pilnvērtīga un organisms saņem visas nepieciešamās barības vielas, jāņem vērā divi galvenie kritēriji.

> Ja no rīta spogulī uz mēles redzams aplikums un zobu nospiedumi, jānoskaidro, kas organismā nav kārtībā. Par veselības problēmām liecina arī slikts ādas izskats un nagu lūšana.

> Svarīgs rādītājs ir izkārnījumi, tāpēc jāvērtē, vai tie ļoti nelāgi smird, iekrīt vai iztek tualetes podā vai, gluži pretēji, nomoka aizcietējumi.

– Ja ar uzturu visas nepieciešamās vielas neizdodas uzņemt, būtiski ir izvēlēties dabiskus uztura bagātinātājus, jo šūnas sintētiskas vielas nespēj pārstrādāt. Vitamīnu deficītu var arī novērst, dzerot burkānu, kāpostu, ķirbju, biešu sulu un papildinot to ar kādu ābolu vai ogu. Ja ļoti kārojas apelsīnu sula, jāpārdomā, vai netiek ēsts pārāk trekns ēdiens, – iesaka makrobiotikas speciālists.

 

 

LA.lv