Veselam
Ārstēšana

Zivju eļļa – ne tikai asinsvadiem un auglībai. 20 fakti no diētas ārsta Ata Tupiņa 0

Foto – Shutterstock

Zivju eļļa kā uztura bagātinātājs pazīstama jau sen. Tomēr daži vēl aizvien šaubās par tās nepieciešamību organismam, kā arī neizprot, kad un cik ilgi jālieto. Cilvēkam, kurš divas reizes nedēļā ēd zivis, par zivju eļļas trūkumu nebūtu jāuztraucas. Savukārt tiem, kuriem zivis negaršo vai kuri tās ēd pārāk reti, jādomā, kā uzņemt nepieciešamās omega-3 taukskābes citā veidā.

 

Omega-3 jeb polinepiesātinātās taukskābes nepieciešams uzņemt vismaz pāris reižu nedēļā. Vērtīgās taukskābes ir atrodamas treknajās zivīs, vēžveidīgajos, kā arī dažos augu izcelsmes produktos. Omega-3 pieejamas arī uztura bagātinātāju veidā, piemēram, zivju eļļā.

Trīs galvenās omega-3 taukskābes ir īso ķēžu taukskābe alfa-linolēnskābe (ALS), garo ķēžu taukskābes eikozānpentakarbonskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS). Galvenie ALS avoti ir augu eļļas, īpaši rapšu, sojas un linsēklu eļļa, kā arī lapu kāposti, spināti, valrieksti. EPS un DHS atrodamas jūras veltēs, ieskaitot treknās zivis – lasi, tunci, foreli, mencu, skumbriju, sardīnes, kā arī vēžveidīgos – krabjus, mīdijas, austeres.

 

Zivju eļļa satur EPS un DHS taukskābes, bet linsēklu eļļā atrodamas ALS taukskābes. Veģetāriešiem DHS avots varētu būt aļģu eļļa, kas Latvijā nav īpaši populārs produkts. Īso ķēžu taukskābes nedod tik lielu labumu veselībai kā garo ķēžu taukskābes. Turklāt jāapēd samērā liels daudzums linsēklu, lai gūtu tādu pašu efektu kā no zivīm.

 

Pastāv daudz pētījumu, it īpaši par zivju eļļas un sirds un asinsvadu slimību saistību, lai gan daži no tiem ir pretrunīgi un neļauj izdarīt skaidrus secinājumus. Pamatā uzskata, ka zivju eļļa cilvēkam ir nepieciešama, jo pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī novērš reimatoīdā artrīta un citu slimību simptomus.

 

“Dānijā veikti pētījumi rāda, ka Grenlandes pamatiedzīvotāji inuīti, kuru ikdienas ēdienkarte sastāv galvenokārt no zivīm, retāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, augstu asinsspiedienu un aterosklerozi,” piebilst Atis Tupiņš.

 

Omega-3 taukskābes nepieciešamas vairākām organisma funkcijām, piemēram, muskuļu aktivitātei, asinsrecēšanai, gremošanai, auglībai, šūnu dalīšanās un augšanas procesiem. DHS ir svarīga smadzeņu attīstībai un darbībai. Simtiem pētījumu liecina, ka omega-3 var līdzēt vairāku slimību gadījumā, atvieglot, piemēram, astmas, depresijas, sirds un asinsvadu slimību, autoimūno slimību, kā arī vēža izpausmes. Tā kā omega-3 taukskābes palīdz mazināt triglicerīdu līmeni, tās rekomendē diabēta slimniekiem. Citi pētījumi rāda, ka taukskābes var uzlabot redzi, ādas un matu stāvokli, mazināt trauksmi un pat veicināt svara zudumu.

“Pētījumos ir apstiprinājies, ka zivju eļļa stiprina imūnsistēmu, kardiovaskulāro sistēmu, mazina trombocītu veidošanos, veicina intelektuālo attīstību. Cilvēka smadzenes pamatā sastāv no taukiem un ūdens, tāpēc nepieciešamas omega-3 taukskābes. Arī šūnām vajadzīgas omega-3 taukskābes, jo šūnu membrānas sastāv no olbaltumvielu un tauku slāņa. Zivju eļļa ir lielisks omega-3 taukskābju koncentrāts,” stāsta diētas ārsts.

 

Mūsdienās novērojams izteikts omega-6 taukskābju pārsvars organismā, kas var veicināt iekaisuma procesus. Tas ir sākumposms daudzām hroniskām slimībām. Zivju eļļai savukārt piemīt pretiekaisuma īpašības, tāpēc ļoti būtisks ir abu taukskābju balanss.

 

Omega-3 taukskābju uztura bagātinātājiem parasti nenovēro negatīvas blakusparādības, ja nu vienīgi gremošanas traucējumus un caureju. Jāņem vērā, ka omega-3 preparāti var pastiprināt asiņošanu, piemēram, brūču gadījumā. Cilvēkiem, kuri ir alerģiski pret jūras veltēm, dzer asinis šķidrinošus līdzekļus vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, zivju eļļas lietošanu vajadzētu apspriest ar ārstu. Jāvaicā ārsta padoms arī tad, ja sieviete plāno ģimenes papildinājumu, ir stāvoklī vai baro bērnu ar krūti.

 

Omega-3 uztura bagātinātāji var mijiedarboties ar zālēm, kas iespaido asinsrecēšanu. Nav skaidrs, vai cilvēki, kuriem ir alerģija pret vēžveidīgajiem, var droši uzņemt zivju eļļu. Zivju aknu eļļa (tā nav zivju eļļa!) satur A un D vitamīnu. Lielās devās šie vitamīni var būt kaitīgi.

 

Lai novērstu nevēlamas blakusparādības, piemēram, atraugas vai 
vēdergraizes, zivju eļļu ieteicams uzņemt pirms ēšanas. Nav nozīmes, vai uztura bagātinātāju lieto kapsulu vai šķidrā veidā. Kādam var traucēt šķidrās eļļas smarža, bet citu var apgrūtināt kapsulas norīšana. Uztura bagātinātāju var glabāt ledusskapī, tādējādi mazinot tā aromātu. Zivju eļļa jāglabā vēsā un tumšā vietā, nepārsniedzot uzglabāšanas termiņu.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Protams, ja jāizvēlas starp omega-3 uztura bagātinātājiem un jūras veltēm, priekšroka jādod otrajam variantam. Citi izvairās ēst treknās zivis, kas it kā baro un nav nemaz tik veselīgas, bet ikdienā par dārgu naudu pērk zivju eļļas uztura bagātinātājus,” piemēru min diētas ārsts. “Tomēr zivīs ir ne tikai omega-3, bet arī olbaltumvielas, vitamīni un minerālvielas, kas organismam ļoti nepieciešamas.”

 

“Ja negribas ēst zivis, protams, vajadzīga zivju eļļa. Pats to lietoju regulāri. Ja gadās ēst jūras izcelsmes produktus, zivju eļļu konkrētajā dienā neuzņemu,” stāsta ārsts. Lai neuzņemtu par daudz omega-3 taukskābju, jāievēro rekomendācijas, nevajag lietot pārmērīgi. Daudz grūtāk ir pārēsties ar svaigām zivīm, tāpēc Atis Tupiņš iesaka svaigus produktus, nevis kapsulas vai citus preparātus. Kāpēc dzert zivju eļļu, ja var apēst mencu akniņas, foreli, karpu vai zuti?

 

Omega-3 taukskābes atrodamas arī augu izcelsmes produktos, piemēram, linsēklās. Tomēr organismam jātērē vairāk enerģijas, lai šīs taukskābes uzņemtu. Lai gan linsēklu eļļā ir vairāk omega-3 taukskābju nekā zivju eļļā, novērots, ka tikai 7% no linsēklās un citos augu izcelsmes produktos esošajām taukskābēm tiek pārvērsti formā, ko organisms spēj izmantot. Tomēr linsēklu eļļa vai linsēklas (tās oksidējas lēnāk nekā eļļa) ir piemērotākais variants tiem, kuri nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus. Linsēklas var samalt un tējkaroti katru dienu pievienot ēdienam.

 

Būtībā pietiek, ja 2–3 reizes nedēļā apēd kvalitatīvu zivi. Atis Tupiņš iesaka izvēlēties nevis konservus, bet vārītas, tvaicētas vai sutinātas okeāna zivis. Ja zivi panē, brūno, apgrauzdēto garoziņu veselības labad ieteicams neēst.

 

Ja katru dienu ēd zivis, var rasties problēmas, it īpaši, ja nepievērš uzmanību to izcelsmei. Tuncis ir viena no piesārņotākajām zivīm. Baltijas jūras lasis ir daudz netīrāks salīdzinājumā, piemēram, ar Norvēģu jūras lasi. Norvēģijā ar zivju eļļas ražošanu nodarbojas jau ļoti sen, un šim uztura bagātinātājam ir augsta kvalitāte.

 

Labāk izvēlēties mazās zivtiņas, kas ēd augus, nevis lielās, kas ēd citas zivis. Piesārņotās zivis vēlams ēst mazās devās. Ja lieto pietiekami daudz augļu, dārzeņu, toksiskās vielas drīz vien tiek izvadītas no organisma.

 

Piesārņojuma fakts jāņem vērā, jāpievērš uzmanība zivju izcelsmei, kaut gan ekoloģiskās izcelsmes noteikšana un pārbaude ir gandrīz neiespējama. Tomēr jāatceras, ka zivīs ir daudz citu organismam vajadzīgu vielu, kas atspēko piesārņojuma esamību. Attīstības ziņā bērns vairāk zaudēs zivju neēšanas, nevis dzīvsudraba iespējamā piesārņojuma dēļ. “Sahāras tuksnesī, slāpju nomocīti, taču neatteiksimies, ja kāds piedāvās padzerties kolu?” prāto Atis Tupiņš.

 

Mūsu eksperts Atis Tupiņš, diētas ārsts

 

logo-36

LA.lv